JANS FLEMINGS
DZĪVO UN LAUJ MIRT CITIEM
I nodala
SAGAIDĪŠANA
Katra slepenā aģenta dzīvē pienāk lielās baudas mirkļi. Dažkārt uzdevums piespēle bagātnieka lomu; reizēm aģents rod patvērumu izsmalcinātā dzīvesveidā, lai izdzēstu 110 atmiņas briesmas un at- vairltu nāves ēnu, bet gadās, ka viņš kļūsi par viesi sabiedroto teritorijā.
No brīža, kad BAAK[1] ātrgaitas laineris piezemējās Aidlvaildas lidostā, pret Džeim- su Bondu izturējās kā pret karaliskās ģimenes pārstāvi.
Jau izkāpjot no lidmašīnas kopā ar citiem pasažieriem, Bonds bija samierinājies, ka nokļūs bēdīgi slavenā ASV Veselības, imigrācijas un muitas kontroles mehānisma rīcībā. Aģents prātoja, ka vismaz stundu nāksies pavadīt pārkarsētās, dzeltenīgi zaļas krāsas istabās, kurām raksturīga sasmakuša gaisa un sastāvējušos sviedru, vainas apziņas un baiļu smaka, kas virmo ap visām robežām. Tās ir bailes no slēgtām durvīm ar uzrakstu "NEPIEDEROŠIEM IEEJA AIZLIEGTA", aiz kurām slēpjas pedantiski viri, kartotēkas un teletaipi, kas nemi līgi sūta steidzamus ziņojumus uz Vašingtonu, Narkotiku apkarošanas biroju, Pretizlūkošanu, Valsts kasi, FIB.
Skarbajā janvāra vējā ejot pa lidostas asfaltu, aģents gandrīz vai fiziski sajuta, kā sakaru kanālos parādās viņa vārds: "BONDS, DŽEIMSS. BRITU DIPLOMĀTISKA PASE 0094567", pēc īsas pauzes no dažādiem dienestiem pienāk atbildes: "NORŪDĪTS. NORAIDĪTS, NORAIDĪTS." Tad ziņa no FIB: "PIEŅEMTS. GAIDIET PAR- BAUDES REZULTĀTU." Intensīva informācijas apmaiņa starp FIB un Centrālo izlūkošanas pārvaldi, līdz beidzot: "FIB AIDL- VAILDAI: BONDS. VISS KARTĪBĀ", un laipns ierēdnis atdeva viņam pasi, sakot:
- Ceru, ka labi pavadīsiet laiku, Bonda kungs.
Bonds paraustīja plecus un sekoja pārējiem pasažieriem uz durvīm ar uzrakstu "ASV VESELĪBAS AIZSARDZĪBA".
Šajā gadījumā tā bija tikai garlaicīga formalitāte, taču Džeimsam nepatika pati doma, ka viņa dosjē nonāks ārvalstu varas iestāžu rokās. Anonimitāte viņa profesijā bija galvenais ierocis. Katrs patiesās identitātes pavediens izcēlās ikvienā personīgajā lietā, mazinot aģenta vērtību un galu galā - apdraudot dzīvību. Šeit, Amerikā, kur par viņu bija zināms viss, Bonds jutās kā nēģeris, kuram burvis nolaupījis ēnu. Svarīga viņa dzīves daļa nu atradās citu cilvēku rokās. Šoreiz tie, protams, bija draugi, bet tomēr. ..
- Bonda kungs?
No Veselības aizsardzības nama ēnas iznāca patīkama izskata, neuzkrītoši ģērbies vīrietis.
- Mani sauc Helorans. Priecājos ar jums iepazīties!
Viņi sarokojās.
- Ceru, ka ceļojums bija patīkams. Sekojiet man, lūdzu!
Helorans pagriezās pret lidostas policijas virsnieku, kas stāvēja sardzē pie durvīm.
- Viss kārtībā, seržant.
- Lieliski, Helorana kungs. Uz tikšanos.
Pārējiem pasažieriem bija jādodas ēkā, bet Helorans nogriezās pa kreisi. Kāds cits policists atvēra nelielus vārtiņus augstajā lidostas žogā.
- Uz redzēšanos, Helorana kungs.
- Uz redzēšanos, virsniek. Paldies.
Pie vārtiem gaidīja melns buiks. Tiklīdz vīrieši iekāpa mašīna, motors klusi iedūcās. Abas nelielās Bonda ceļasomas jau atradās līdzās vadītājam. Bija grūti noticēt, ka tās tik ātri tikušas ārā no pasažieru bagāžas kaudzes, kuru viņš uz mirkli bija redzējis vagonetē izslīdam cauri muitai.
- Kartībā, Greidij. Braucam!
Bonds ērti atlaidās aizmugures sēdekli. un lielais limuzīns strauji uzņēma ātrumu.
Viņš pievērsās Heloranam.
- Nu, ta, šķiet, bija vissmalkākā sagaidīšana. kādu es jebkad esmu piedzīvojis. Biju domājis, ka paies vismaz stunda, kamēr tikšu cauri Imigrācijas dienestam. Kas par visu to ir parūpējies? Neesmu pieradis, ka pret mani izturas kā prel VIP [2] . Lai nu ka. liels paldies par visu, ko esat darījis manā labā.
- Mēs jūs ļoli gaidījām, Bonda kungs, - Helorans pasmaidīja un piedāvāja viņam cigareti no tikko atvērtas "Luckies" paciņas. - Gribētos, lai jūsu uzturēšanās Amerikā būtu pēc iespējas patīkamāka. Ja ko vēlaties, tikai pasakiet. Vašingtonā jums ir daudz labu draugu. Nezinu, kādēļ esat ieradies, taču, šķiet, varas iestādes raugās, lai jūs liktu uzņemts kā privileģēts valdības viesis. Mans pienākums ir jūs pēc iespējas ātrāk nogādāt viesnīcā, kur tiksiet nodots citās rokās. Vai drīkstu, lūdzu, uz mirkli apskatīt jūsu pasi?
Bonds viņam to pasniedza. Helorans atvēra portfeli, kas atradās līdzās uz sēdekļa, un izņēma lielu zīmogu. Viņš šķira pases lapas, līdz nonāca līdz ASV vīzai, apzīmogoja to, uzšņāpa parakstu un atdeva dokumentu atpakaļ. Tad izņēma kabatas portfeli, izvilka no tā biezu, ballu aploksni un pasniedza Bondam.
- Te ir tūkstoš dolāru, Bonda kungs. - Viņš pacēla roku, kad Bonds gribēja ko iebilst . - Tā ir komunistu nauda, ko mēs ieguvām Šmita-Kinašķi operācijā. Tagad mēs to izmantojam pret viņiem, tādēļ esat aicināts sadarboties un tērēt to, kā nepieciešams. Esmu informēts, ka jūsu atteikums tiks uzskatīts par ļoti nedraudzīgu žestu. Nu, pietiks par to, - viņš piebilda, redzēdams, ka Bonds, joprojām šaubīdamies. tur aploksni rokā, - jūsu šefs ir informēts.
Bonds viņu cieši uzlūkoja, tad plati pasmaidīja un ielika aploksni savā kabatas portfelī.
- Labi, - viņš noteica. - Un paldies. Centīšos tērēt šo naudu, lai tā radītu pēc iespējas lielākus zaudējumus. Patiesībā es priecājos, ka esmu ticis pie zināma apgrozības kapitāla. Turklāt ir patīkami apzināties, ka šo naudu ir piegādājis pretinieks.
- Lieliski, - noteica Helorans, - un nu, ja jums nav iebildumu, es ķeršos pie šāsdienas atskaites. Un tad vēl jāsagatavo pateicības vēstules Imigrācijas dienestam un muitai.
- Par mani neuztraucieties, - atbildēja Bonds. Viņš ar prieku baudīja klusumu un pa logu vēroja garāmslīdošās ainas. Pirmo reizi pēc kara. Nekas daudz nebija mainījies - reklāmas, jauni automobiļu modeļi; ceļazīmes: STĀVAS NOGĀZES - STRAUJI PAGRIEZIENI - CE1Š SAŠAURINĀS - SLAPJA IAIKA SLIDENS; braukšanas maniere; neskaitāmas sievietes pie stūres; vīrieši paklausīgi līdzās viņām; vīriešu apģērbs, sieviešu frizūras; Civilās aizsardzības dienesta brīdinājums: "IENAIDNIEKA UZBRUKUMA GADĪJUMA - TURPINĀT BRAUKŠANU - PAMEST TILTU"; milzum daudz televīzijas antenu, TV ietekme ališās un veikalu skatlogos; īpašiem gadījumiem paredzēts heli kopters un lūgums ziedot vēža un bērnu triekas fondiem: "DESMITCENTU MONĒTU MARŠS" - sīki, mirklīgi iespaidi, kas Bonda darbā bija tikpat svarīgi kā trape- ram noliekti zāles stiebri un aizlausti zariņi džungļos.