Mājiens bija nepārprotams, un karstums ielija Bonda sejā. Pēkšņi misters Bigs paķēra nelielo ziloņkaula pātadziņu un atvēzējās pār meiteni. Gaiss nošvīk- stēja, un pātaga spēcīgi ķēra viņas plecus.
Bonds satrūkās vairāk nekā Solitēra, kuras acis spēji uzliesmoja un tikpat spēji satumsa.
- Sēdi taisni, - klusi sacīja misters Bigs, - tu aizmirsties.
Sieviete iztaisnojās. Rokās pazibēja kāršu kava, un viņa sāka to jaukt. Tad mazliet izaicinoši sūtīja Bondam vēl vienu ziņu - par līdzdalību, par vairāk nekā līdzdalību…
Starp meitenes pirkstiem pavīdēja erce- na kalps. Tad pīķa dāma. Viņa sadalīja kāvu divās dalās un turēja klēpī tā, lai abas kārtis atrastos viena otr ai pretī, tad tuvināja tās, līdz attēli saskūpstījās, pēc tam turpināja jaukt kārtis. Ši riskantā priekšnesuma laikā viņa ne uz mirkli nepalūkojās uz Bondu. Aģents juta dīvainu uzbudinājumu, un pulss saka sisties straujāk - viņam bija draugs ienaidnieka nometnē.
- Vai esi gatava, Solitēra? - jautāja Lielais vīrs.
- Jā, kārtis ir gatavas, - atbildēja meitene zemā, bezkaislīgā balsī.
- Mister Bond, skatieties acis šai meitenei un atkārtojiet savas ierašanās iemeslu.
Bonds ielūkojās meitenei acīs. Tajās nebija mājienu. Tās vispār skatījās viņam cauri.
Aģents atkārtoja, ko tika stāstījis nēģerim. Viņa augumam pārskrēja biedējošas trīsas. Vai meitene spēj atšķirt melus no patiesības? Un, ja spēj, vai runās viņam par labu?
Istabā iestājās stindzinošs klusums. Bonds centās izskatīties vienaldzīgs. Viņš palūkojās griestos, tad uz Solitēru.
Meitenes skatiens kļuva koncentrēts un ass. Viņa novērsās no Bonda un paskatījās uz misteru Bigu.
- Viņš runā taisnību, - Solitēra salti noteica.
VIII nodala
BEZ HUMORA IZJŪTAS
Misters Bigs bridi domāja, tad nospieda iekšējā telefona pogu.
- Pļāpu Folij?
- Mjja. bos.
- Vai tas amerikānis Leiters ir pie tevis?
- Jjā.
Kārtīgi piekauj viņu, pēc tam aizved līdz "Bellevue" hospitālim un atstāj kaut kur tuvumā. Saprati?
- Jjā.
- Pats tur nerādies, vai skaidrs?
- Jjā.
Misters Bigs atlaida pogu.
- Nolādēts, - nikni nošņāca Bonds. - CIP tev neļaus tik viegli tikt cauri!
- Jūs aizmirstat, mister Bond, ka viņiem nav teikšanas Amerikā. Centrālajam izlūkdienestam nav varas te, tikai ārzemēs. Un federāli ar viņiem nav draugos. Tī-Hī, panāc šurp!
-Jjā, bos. -Tī-Hi nostājās pie galda.
Misters Bigs pāri galdam lūkojās Bonda.
- Kuru pirkstu jūs izmantojat vismazāk, mister Bond?
Jautājums Džeimsu pārsteidza, viņa prāts mežonīgā ātrumā mēģināja rast atbildi.
- Esmu pārliecināts, ka apdomājis jūs teiksiet, ka tas ir kreisās rokas mazais pirkstiņš, - turpināja klusā balss. - Tī- Hī, salauz mistera Bonda kreisās rokas mazo pirkstiņu.
Nu nēģeris atklāja, kādēļ viņam dota tāda iesauka.
- Hī-hī, - viņš falsetā ķiķināja. - I lī-hī.
Tī-Hī līksmi tuvojās Bondam, kurš
spēcīgi ieķērās roku balstos. Uz pieres izspiedās sviedri, un 007 centās iztēloties gaidāmās sāpes, lai spētu tās kontrolēt.
Nēģeris nesteidzīgi atpiņķerēja Bonda kreiso roku, kas bija stingri piesaistīta krēsla balstam, un, saņēmis aiz gala mazo pirkstiņu, apmierināti pie sevis ķiķinādams, sāka lēni jo lēni liekt atpakaļ.
Bonds grozījās un cilājās, mēģinādams apgāzt krēslu, taču Tī-Hī stingri turēja atzveltni. Pār aģenta seju aumaļām plūda sviedri un pār lūpām izlauzās apslāpēts kliedziens. Cauri pieaugošajām sāpēm viņš redzēja vien meitenes plati ieplestās acis un sārtās, viegli pavērtās lūpas.
Pirksts slējās stāvus gaisā. Tagad nēģeris lēni lieca to atpakaļ, tuvinādams locītavai. Pēkšņi kauls padevās, un atskanēja ass krakšķis.
- Ļoti labi, - noteica misters Bigs.
H-HI negribīgi palaida vaļā sakropļoto
pirkstu.
Bonds izdvesa klusu, dzīvniecisku rūcienu un zaudēja samaņu.
- Sitam puisim galīgi nau humorsajū- tas, - komentēja Tī-Hī.
Solitēra atkrita krēslā un aizvēra acis.
- Vai viņam bija ierocis? - jautāja misters Bigs.
- Jjā. - Tī-Hī izņēma 110 kabatas Bonda beretu 1111 pārslidināja pār galdu. Lielais vīrs to rūpīgi aplūkoja. Viņš pasvārstīja ieroci rokā, novērtēdams kaula rokturi. Tad izņēma visas lodes, pārbaudīja, vai stobrā nav palikusi lode, un aizslidināja ieroci uz Bonda pusi.
- Dabū viņu pie samaņas, - misters Bigs teica, paskatījies pulkstenī. Tas rādīja trīs.
TI-Hī nostājās aiz krēsla un ar nagiem satvēra Džeimsa ausu ļipiņas.
Bonds ievaidējās un, pacēlis galvu, izgrūda virkni rupjību.
- Priecājieties, ka neesat miris, - vienaldzīgi noteica Lielais vīrs. - Jebkuras sāpes ir labākas par nāvi. Te ir jūsu ierocis. Lodes ir pie manis. Tī-Hī, atdod to viņam!
Tī-Hi paņēma no galda ieroci un ielika to atpakaļ Bonda pistoles makstī.
- Es ātri paskaidrošu, - turpināja Lielais vīrs, - kādēļ neesat miris un kādēļ jums tika dota iespēja izbaudīt sāpes tā vietā, lai pievienotos piesārņojumam Hārlemas upes dibenā, ko cilvēki ar humora izjūtu mēdz dēvēt par "cementa mētelīšiem".
Viņš ieturēja īsu pauzi un turpināja.
- Mister Bond, mani māc garlaicība. Lūdzu Dievu, lai tas sūta to, ko agrīnie kristieši dēvēja par "accidfe" - nāvējošu letarģiju. kas apņem tos, kuriem vairs nav vēlmju. Es savā jomā esmu visizcilākais, tā saka tie, kuri izmanto manus talantus, liet tie, kurus izmantoju es, baidās no manis un pakļaujas bez ierunām. Citiem vārdiem sakot, manis paša izvēlētās orbītas robežās nav pasauļu, kuras neesmu iekarojis. Nu jau ir par vēlu mainīt šo orbītu pret kādu citu. Vara ir katra godkārīga prāta augstākais mērķis, un nedomāju gan. ka citā sfērā es vairs spētu sasniegt tik visaptverošu un pilnīgu varu. kādu esmu sasniedzis šajā.