"Šī PULKSTEŅA SIRDS IR PĀRSTĀJUSI PUKSTĒT," viņi lasīja. "TAVAS SIRDS PUKSTI IR SKAITĪTI. ES ZINU ŠO SKAITU UN ESMU SĀCIS SKAITĪT."
Un paraksts: "1234567…?"
Vīrieši piecēlās.
- Mm, - norūca Bonds. - Mežavecis sadomājis mani pabiedēt?
- Bet kā, ellē, viņš zināja, ka jūs esat šeit? - jautāja Deksters.
Bonds izstāstīja par melno limuzīnu uz 55. ielas.
- Jautājums ir cits, - 007 sacīja. - Kā viņš zināja, kficlēļ esmu šeit? Izskatās, ka jūsu misters Bigs pilnībā kontrolē Vašingtonu. Šķiet. Lielajā Kanjonā ir pamatīga informācijas noplūde.
Kāpēc lai tā būtu Vašingtona? - īgni jautāja Deksters. - Lai nu kā, - viņš sevi pārtrauca ar skaļiem smiekliem, - piķis un zēvele! Jāuzraksta ziņojums Galvenajai pārvaldei. Uz redzēšanos, Bonda kungs. Priecājos, ka neesat ievainots.
- Paldies, - sacīja Bonds. - Tā bija tikai vizītkarte. Man jāatbild uz šo komplimentu.
IV nodala
SAKARNIEKS
Kad Deksters un viņa kolēģis aizgāja, Bonds ar mitru dvieli noberza apkvēpušās sienas. Tad piezvanīja viesmīlim un, neko nepaskaidrojis, teica, lai saplēstās glāzes pieskaita viņa rēķinam un satīra to, kas palicis pāri no brokastīm. Pēc tam, paņēmis cepuri un mēteli, izgāja uz ielas.
Bonds pavadīja rītu, bezmērķīgi klīz- dams pa Piekto avēniju un Brodveju, lūkodamies apkart un vērodams garāmgājējus. Ar katru soli slepenā aģenta gaita un manieres arvien vairāk atgādināja parastu tūristu. Bonds ielūkojās dažu veikalu skatlogos un pajautāja cehi pāris cilvēkiem, lai pārbaudītu, ka neviens viņam neseko. Tad, ieturējis amerikānisku maltīti lētā restorānā Leksingtona avēni- ja, ar taksometru aizbrauca uz Galveno policijas pārvaldi, kur pulksten 14.30 viņam bija jāsatiek Deksters un Leiters.
Leitnants Binsvangers no Slepkavību izmeklēšanas nodaļas, aizdomu pilns un īgns apmēram piecdesmit gadus vecs virsnieks, paziņoja, ka pilnvarotais Mo- nahans esot ieteicis pilnveidot savstarpējo sadarbību. Kā viņš varētu palīdzēt? Vīri izpētīja mistera Biga dosjē, kas vairāk vai mazāk apstiprināja Dekstera teikto, un aplūkoja vairāku viņa partneru lietas un fotogrāfijas.
Vīrieši izlasīja ASV Krasta apsardzes dienesta ziņojumus par jahtas "Secatur" ienākšanu un atiešanu, kā arī ASV Muitas dienesta darbinieku komentārus. Muitnieki bija rūpīgi apskatījuši laivu ikreiz. kad tā piestāja Sanktpēterburgā.
Ziņojumi liecināja, ka iepriekšējo sešu mēnešu laikā jahta ar neregulāriem starplaikiem iebraukusi Sanktpēterbur- gas ostā un vienmēr noenkurojusies "Ourobouros Worm and Bait Shippers Inc." kuģu piestātnē. Tas šķita gluži nevainīgs uzņēmums, kura galvenā nodarbošanās bija dzīvās ēsmas pārdošana zivju klubiem Floridā, Meksikas juras līcī un tālākos nostūros. Uzņēmumam bija arī ienesīgs blakusbizness ar jūras gliemežvākiem un koraļļiem interjera dekorēšanai un tirdzniecība ar tropiskajām akvārija zivīm - sevišķi retām, indīgām sugām, kas bija domātas medicīnas un ķīmijas fondu pētniecības nodaļām.
"Ourobouros Inc." īpašnieks, grieķu zvejnieks no tuvējās Tarponspringsas, bija apliecinājis, ka "Secatur" veiksmīgi sadarbojas ar viņa uzņēmumu, ievedot karaliskos un citus gliemežvākus, kā ari vērtīgas tropisko zivju sugas no Jamaikas. "Ourobouros Inc." tās iepirka, glabāja savā noliktavā un lielā daudzumā pārdeva vairum un mazumtirgotājiem visa piekrastē. Grieķa vārds bija Papagoss. Nekādas kriminālas pagātnes.
FIB kopā ar Jūras pretizlūkošanas nodaļu bija mēģinājuši noklausīties "Seoa- tur" radiosarunas. Taču viņi izvairījās no sarunām ēterā, izņemot sīkus ziņojumus pirmā došanās jūrā no Kubas vai Jamaikas, un pat tos pārraidīja kādā nezināmā un pilnīgi neatšifrējamā valodā. Pēdējā lietas piezīme vēstīja, ka radists runājis "Valodā", Vudu slepenrunā, ko lietoja tikai iesvaidītie, kam uzticēts noslēpums. Pirms nākamā reisa noteikti vajadzētu izsaukt ekspertu no Haiti.
- Drīz vien apgrozībā parādīsies vēl kaudze zelta,- paziņoja leitnants Bins- vangers, kad visi 110 Identifikācijas biroja pāri ielai devās atpakaļ uz viņa kabinetu. - Apmēram simt monētu nedēļā Hārlemā un Ņujorkā vien. Gribat, lai mēs kaut ko darām? Ja jums ir taisnība un tie ir komunistu līdzekļi, viņi jāsaņem ciet, cik ātri vien iespējams.
- Šefs saka, lai mēs nogaidām, - sacīja Deksters. - Cerams, ka drīzumā sāksies kāda darbība. Tikai nedaudz pacietības.
- Nu, labi, tā, protams, ir jūsu darīšana, - negribīgi noteica Binsvangers. - Taču pilnvarotajam nepatīk, ka šis maitas- gabals uzdarbojas tieši viņa deguna priekšā. Kādēļ mēs neiesēdinām misteru Bigu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai ļaunprātīgu pasta izmantošanu. vai mašīnas novietošanu ūdenssūkņa priekšā, vai par vēl kaut ko? Iebāzt viņu ķurķi, uzdot puišiem darbiņu, un viss kārtībā. Ja Feds to negrib darit, mēs būsim priecīgi pakalpot.
- Vai gribat rasu nemierus? - īgni jautāja Deksters. - Pret viņu nekā nav, un jūs to zināt. Ja viņš tiks izlaists no cietuma, kas ari notiks nieka pusstundas laika ar tā melnā krimināllietu advokāta palīdzību, Vudu bungas sāks rībēt no šejienes līdz pat dienvidiem. Mēs labi zinām, kas notiek, kad viņus pārņem visas tas iedomas. Atceraties 35. un 43. gadu? Jums vajadzēja izsaukt papildspēkus. Mēs nevēlamies atkārtot kļūdas. Prezidents mums šo lietu uzdeva, un mēs nedrīkstam viņu pievilt.
Viņi bija atgriezušies Binsvangera nemājīgajā kabinetā, lai paņemtu mēteļus.
- Lai nu kā, paldies, leitnanl, - atvadoties uzsvērti sirsnīgi sacīja Deksters. - Jūs mums ļoti palīdzējāt.
- Vienmēr laipni, - ar pārakmeņojušos seju atsaucās Binsvangers. - Lifts atrodas pa labi.