Tikai vienā ziņā viņam jāpalabojot mistera Pilkingtona lieliskā un draudzīgā runa. Misters Pilkingtons visu laiku atsaucies uz "Dzīvnieku fermu". Protams, viņš nekādi neesot varējis zināt - jo Napoleons to tagad paziņojot pirmoreiz - ka nosaukums "Dzīvnieku ferma" atcelts. No šīs dienas fermu saukšot "Muižas ferma", kas, viņaprāt, esot tās īstais un sākotnējais nosaukums.
- Džentlmeņi, - Napoleons pabeidza savu uzstāšanos, - gribu atkārtot pirmītējo tostu, tikai citā formā. Piepildiet kausus līdz malām! Džentlmeņi, te būs mans tosts: uz Muižas fermas labklājību!
Atskanēja tikpat skaļas gaviles kā iepriekš, un kausi tika iztukšoti līdz dibenam. Bet dzīvniekiem, kuri no ārpuses nolūkojās notiekošajā, šķita, ka risinās kaut kas dīvains. Kas gan bija mainījies cūku sejās? Dābolītes vecās, blāvās acis slīdēja no vienas pie otras. Dažām no tām bija pieci zodi, dažām četri, dažām trīs. Bet kas gan tur likās kustam un pārvēršamies? Aplausi mitējās, kompānija paņēma kārtis un turpināja pārtraukto spēli, bet dzīvnieki klusēdami zagās atpakaļ.
Taču, nepagājuši ne divdesmit jardu, viņi apstājās kā zemē iemieti. No saimniekmājas atplūda ellišķīgs troksnis. Viņi metās atpakaļ un atkal ieskatījās pa logu. Kā tad, vaļā gāja nikns strīds. Skanēja kliedzieni, pret galdu dārdēja dūres, zibēja viltīgi, aizdomu pilni skatieni, dusmās tika izbrēkti noliegumi. Izrādījās, uztraukuma iemesls ir tas, ka Napoleons un misters Pilkingtons vienlaikus izspēlējuši pa pīķa dūzim.
Kliedza divpadsmit saniknotu balsu, un tās visas bija vienādas. Jautājums, kas noticis ar cūku sejām, kļuva lieks. Ārpusē stāvošie laida skatienu no cūkas uz cilvēku, no cilvēka uz cūku un atkal no cūkas uz cilvēku; taču pateikt, kurš ir kurš, vairs nebija iespējams.
1943. gada novembris - 1944. gada februāris
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice, 1990