Viņš devās talak.
Pēkšņi viņš aiz akmens sienas sadzirdēja balsis. Viņš saka meklet tuvāko actiņu. Atradis to, viņš ielūkojas un ieraudzīja Reičelu Katleri spoži apgaismotas istabas vidu, ar sarkanbrūniem dvieļiem ap kailo augumu un slapjajiem matiem.
Viņš uzreiz apstajas.
Es taču teicu, ka Makojam kaut kas ir aiz adas, pukojas Reičela.
Pols sedeja pie pulēta rožu koka rakstamgalda. Viņam un Reičelai bija ierādīta istaba pils ceturtaja stava. Makojs bija apmeties kaut kur zemāk. Sulainis, kas ienesa viņu somas, paskaidroja, ka šo telpu sauc par Kazu istabu par godu septiņpadsmitā gadsimta gleznai, kura bija attēlots paris alegoriskos tērpos. Glezna kārājas virs platas gultas. Istaba bija plaša, ar atsevišķu vannasistabu, un Reičela izmantoja izdevību atri noskalot ceļa putekļus, lai sapostos vakariņām, kuras, ka pavēstīja Lorings, būs sešos.
Man tas viss nepatīk, atziņas Pols. Manuprat, Lorings nav tads cilvēks, kurš tik viegli padosies spiedienam. Sevišķi šantažai.
Reičela noņēma dvieli no galvas un atgriezās vannasistabā izžāvēt matus. Iedūcās fēns.
Pols rupigi nopētīja gleznu pie talakas sienas. Taja bija attēlots Svētais Pēteris, kas nožēlo grēkus. Da Kortonas vai varbūt Reni darbs. Itālijā, septiņpadsmitais gadsimts, ja viņš atcerējas pareizi. Tas maksatu dārgi, ja vispār butu atrodams ārpus muzejiem. Izskatījās pec oriģinālā. Pieticīgas zinašanas par porcelānu ļava viņam minēt, ka figūriņas, kuras staveja uz sienai piestiprinātiem izvirzījumiem abās puses gleznai, bija Rimenšneidera darbs. Vacija, piecpadsmitais gadsimts, neizsakami vērtīgas. Kāpnes, pa ceļam uz guļamistabu, viņi bija pagajuši garām daudzām citam gleznam, gobeleniem un skulptūrām. Cik laimīgi butu Atlantas muzeja darbinieki, ja varētu izradīt kaut nelielu daļu no šim bagatibam!
Fēna dūkšana apklusa. Reičela iznaca no vannasistabas, ar pirkstiem piekārtodama kastaņbruno matu cirtas.
Kā viesnīcā, viņa nopriecājās. Ziepes, šampūns un fens.
-Tikai atšķirība tada, ka viesnīcas numurus nerota miljoniem
vērti mākslas darbi.
Tie ir oriģināli?
Ja, ta izskatas.
Pol, mums kaut kas jādārā ar Makoju. Tas viss ir aizgajis pārāk talu.
Fs piekritu. Bet Lorings arī mani mulsina. Viņš nepavisam nav tāds, ka es biju iedomājies.
Tu esi pārāk daudz saskatījies Džeimsa Bonda filmas. Viņš ir tikai bagats vecs virs, kas mii mākslu.
Manuprāt, viņš pārak mierīgi uzņēma Makoja draudus.
Vai vajadzētu piezvanīt Panikam un pastāstīt, ka paliekam nakšņot?
Diez vai. Labāk pagaidām rīkosimies pec intuīcijas. Bet rit es gribu tikt projām no šejienes.
Es varu tikai piekrist.
Reičela nometa dvieli un uzvilka biksītes. Pols vēroja viņu, sēdēdams krēsla un cenzdamies saglabat vienaldzību.
Tas nav godīgi, viņš iebilda.
-Kas?
Plikai grozīties apkart.
Reičela uzvilka krušturi, tad piegāja un apsēdas Polam klēpi.
Es domāju nopietni to, ko teicu vakar vakārā. Es gribu mēģināt vēlreiz.
Viņš izbrīna raudzījās uz puskailo Ledus kārālieni savos apskāvienos.
Pol, es vienmēr esmu tevi mīlējusi. Nezinu, kas notika. Laikam maas lepnums un dusmas visu sabojaja. Pienaca tads bridis, kad man šķita, ka smoku nost. Tā nebija tava vaina. Tikai mana. Kad es kļuvu par tiesnesi, kaut kas mainījas. Nevaru īsti paskaidrot.
Viņai bija taisnība. Nesaskaņas sakas pec tam, kad Reičela bija nodevusi zvērestu. Varbūt darba dienas beigas bija grūti atbrīvoties no lomas, kurā visi viņai paklausīja, visi teica: "Ja, kundze" un "Jusu godība". Bet Polam viņa vel joprojām bija Reičela Beitsa sieviete, kuru viņš mīlēja, nevis amatpersona, kam pielabināties, vai taisnas tiesas simbols. Viņš strīdējās ar sievu, izrīkoja viņu un dusmojās, kad viņa nepaklausīja. Pēc kāda laika viņu abu raksturu atšķirība kļuva pārāk uzkrītoša. Tik uzkrītoša, ka Reičela beidzot atbrīvojas no vienas konflikta puses.
Teta nave un pārejie notikumi palīdzēja man saskatīt visu īstajā gaisma. Mātei un tēvam visi radi gāja boja kārā. Man nav neviena cita, tikai Marla un Brents… un tu.
Pols raudzījas viņa.
Es to saku nopietni. Mes esam ģimene, Pol. Pirms trim gadiem es pieļāvu briesmīgu kļūdu. Man nebija taisnība.
Pols saprata, cik grūti viņai izteikt šos vārdus. Taču viņam bija jāzina:
Ka ta?
Pagājušaja nakti, kad mēs mukām caur visu abatiju, kārājamies pie balkona, šie pārdzīvojumi man apskaidroja galvu. Tu atlidoji, kad saprati, ka man draud briesmas, un manis dēļ uzņemies lielu risku. Es nedrīkstu but tik kaprīza. Tu to neesi pelnījis. Tu allaž esi velējies tikai nedaudz miera, klusuma un stabilitātes. Bet es tev apgrutinaju dzīvi.
Viņš atcerējas Kristiānu Knollu. Lai gan Reičela neko atklati neatzina, šis vīrietis bija viņai iepaticies. Pols to juta. Bet Knolls atstāja viņu droša navē. Varbūt šāds atgadinajums lika viņas analītiskajam pratam apjaust, ka ne viss ir tads ka izskatas. arī bijušais vīrs. Vai nav vienalga! Viņš mīlēja šo sievieti. Gribēja viņu atgūt. Bija pienācis laiks piekrist vai palikt muļķos.
Viņš noskūpstīja Reičelu.
Knolls vēroja Katleru pāra apskāvienu, un Reičelas Katleres puskailais augums viņu uzbudināja. Brauciena no Minhenes uz Kēlheimu viņš jau bija nojautis, ka viņa vel ilgojas pec bijuša vira. I>oši vien tāpēc viņa Vartberga atraidīja Knolla tuvošanas mēģinājumu. Šī sieviete bija nenoliedzami pievilcīga. Kuplas krūtis, slaids viduklis, kārdinoša kājstarpe. Viņš bija to iekarojis jau šahta un tikko gatavojas viņu iegūt, kad iejaucas Dancere ar savu sprādzienu. Kapec tad šonakt neatgut nokavēto? Kada vairs tam nozīme? Eelners un Monika bija miruši. Viņš bija bezdarbnieks. Un pec visa, ko viņš tagad gatavojas darīt, neviens no pārējiem kluba biedriem viņu neņems darba.
Viņa domas partrauca klauvējiens pie guļamistabas durvīm.
Viņš uzmanīgi ielūkojas spiegu actiņa.
Kas tur ir? jautāja Pols.
Makojs.
Reičela pieleca kājās, paķēra drēbes un ieskrēja vannasistaba. Pols piecēlās un atvēra durvis. Makojs ienaca, ģērbies vecas velveta bikses un svītraina matrožu krekla. Lielas kajas bija ieautas garos bruņos zabakos.
Vai nav par traku, ka jums šķiet? ieminējas Pols.
Smokings ķimiskaja tīrītava.
Pols aizcirta durvis.
Ko jūs sarunajat Loringam?
Makojs pārāudzijas uz viņu.
Nomierinieties, advokāta kungs, es nemaz negribu izspiest naudu no ta vecā sakarņa.
Kāpēc tad jūs ta izturējāties?
Ja, Makoj, ko tas viss nozīme? noprasīja Reičela, iznakdama no vannasistabas, terpusies džinsos un pieguloša džemperī ar augstu apkakli.
Makojs nopētīja viņu no galvas līdz kājām.
jūsu ikdienas tērpi ir skaisti, jūsu godība.
Atbildiet uz jautajumu, viņa atgadinaja.
Atbilde ir tada, ka es gribēju parbaudīt, vai večuks atzīsies vai ne. Un atziņas! Es uzspiedu, lai zinātu, kas viņam aiz adas. Attopieties! Ja viņš nebutu nekur iesaistīts, viņš pateiktu mums sayonam9 , vācieties prom no manas mājas! Taču viņš it kā to vien gribētu, lai mes nakšņojam pie viņa.
jūs to neteicāt nopietni? noprasīja Pols.
Katler, jūs abi uzskatat mani par pēdējo salašņu, bet man ir savi morāles principi. Tiesa gan, pārāsti tie ir visai brīvi. Tomēr ir. Sis Lorings kaut ko zina vai grib kaut ko uzzināt. Lai kā arī būtu viņš ir pietiekami ieinteresēts, lai piedāvātu mums palikt pa nakti.
jūs domājat, ka viņš pieder pie tā kluba, par kuru plapaja Grumers? jautāja Pols.