Es atjēdzos tukšajā sēžu zālē. Tur stāvēja ministrs, Olsenu pāris, Jana un vairāki Rozuma līdzstrādnieki.
— Kur viņš ir? — Rozuma es neredzēju. — Kur viņš ir?
Visi apjukuši raudzījās cits uz citu.
— Viņš ieskrēja sekretariātā, — Jana iešņukstējās. Laikam Rozums būs savu draudzeni pieķēris in flagranti. — Kliedza, ka esot to redzējis. Bet neteica/ko. Tikai nemitīgi atkārtoja, ka esot to redzējis. Ka iznīcināšot to. Un tad atkal izdrāzās ārā.
— Tas viss viņu bija ļoti satraucis, — Olsens paskaidroja.
— Tik milzīgi panākumi.
— Un militārie aspekti… — es pavisam aukstasinīgi piebildu. Tad es izslējos. — Kur jūs viņu likāt? Kur viņš ir?
— Pieņemiet manu līdzjūtības apliecinājumu. Tas ir zaudējums visai tautai, — ministrs man sacīja. — Jūs esat varonīga sieviete.
— Labāk būtu, ja jūs viņu neredzētu, — Olsens ieteica. — Viņš izlēca gandrīz no pašiem bēniņiem.
— Bet vai robotu jūs neatradāt?
Viņi domāja, ka aiz bēdām esmu zaudējusi prātu. Visi līdzjūtīgi lūkojās manī. — Mums jāatrod viņa robots. Tas slēpjas kaut kur institūtā.
Es sāku skraidīt pa visu pirmo stāvu. Tikai tad pārējie man pievienojās. Viņi baidījās par mani.
Galu galā, protams, neviens neko neatrada. Galu galā Rozumam varbūt nekāda robota nebija. Tā varbūt tiešām bija tikai
Presla alegorija. Ģeniāli precīza. Vai ari Rozuma mašīna sabrukusi, neatstājot nekā pāri. Vai arī robots pats noslēpis savas pēdas, jo bijis tik pilnīgs.
Pēcvārds
Tikai pēc mēneša, jau uzrakstījusi šīs piezīmes, es atkal aizgāju uz institūtu. Gribēju apmeklēt Janu, lai uzzinātu sīkāk par sava vīra pēdējiem brīžiem. Taču sekretariātā man pastāstīja, ka Jana esot apprecējusies ar Olsenu un tagad abi dzīvojot Narvikā. Grūti gan viņai būs tur peldēties. Bet, izejot no sekretariāta, es priekštelpā pēkšņi ieraudzīju pati sevi. Taisni pretim. Tur stāv liels spogulis. Sapratu, ka Rozums toreiz satraukumā ieraudzījis tikai pats sevi, ka savos pēdējos mirkļos cīnījies pats ar sevi un tātad pats bijis savs robots. Es mazliet nobijos. It kā pēkšņi būtu pamanījusi kādus radniecīgus vaibstus arī savā pašas sejā. Nav brīnums. Esmu tāds pats cilvēks kā visi citi un diendienā man iznāk darīšana ar mērķtiecīgām mašīnām. Es dzīvoju kopā ar citiem cilvēkiem, nevis tuksnesī, kurp gribēja bēgt Presls, kas īstenībā pirmais atklāja, kādas briesmas mums draud no robotiem mūsos pašos. Par to viņu vajadzētu slavināt.
Jo viņa mākslīgā amēba slavu nesagaidīja. Jau otrā dienā pēc viņa nāves kļuva zināms, ka šis daudzinātais vienšūnis aizgājis bojā.
Ne ar vienu no aprakstītajiem paņēmieniem to nevarot atdzīvināt. Tāpēc nebija nekādas vajadzības skaidrot, kurš ir īstais atklājējs. Piedevām vēl Kamerons un Pristlijs atrada rupjas faktiskas kļūdas mana vīra referātā; viņi konstatēja, ka Rozuma vienšūnis esot tikai komplicētāks dzīva organisma modelis nekā savā laikā slavenā Bičlija amēba, ko esmu pieminējusi agrāk. Tāds pats ir Kuz- mina uzskats. Tomēr visi spriež, ka šīs problēmas atrisinājums jau ir tuvu. Nezinu. Atliek tikai gaidīt, kādus pārsteigumus nākamajos gados mums sagādās bioloģija. Un kādus pārsteigumus sagādās mums biologi.
Saturs
Jozefs Nesvadba…………………………………… 5
Priekšvārds izdevumam krievu valodā … 13
Einšteina smadzenes………………………………….. 15
Tarzāna nāve…………………………………………… 30
Tabu …………………………………………………… 86
Kapteiņa Nemo pēdējais piedzīvojums. 98
Izgudrojums kas iznīcina savu izgudrotāju. 141
Stella …………………………………………………. 171
Ksēnemindes idiots………………………………….. 200
Traktāts par gaisa kuģiem………………………….. 211
Pa sniega cilvēka pēdām…………………………….. 223
Kā nomira kapteinis Nemo. . 275
Pastarās dienas eņģelis……………………………… 285
>Uzvara Romā………………………………………….. 299
Vēstures iznīcināšanas trests………………………. -313
Absolūtā mašīna……………………………………… 336
Иозеф Несвадба МОЗГ ЭЙНШТЕЙНА Издательство «Зинатне»
На латышском языке
Izdots — saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevniecību padomes 1966. gada 16. jūnija lēmumu.
Jozefs Nesvadba EINSTE1NA SMADZENES
Redaktore Ņ. Ķrilova. Māksi, redaktore Sk. Elere Tehn. redaktore E. Poča. Korektore R. Agule. Nodota salikšanai 1967. g. 13. janvārī. Parakstīta iespiešanai 1968. g. 8. februārī. Papīra formāts 70X90732- Tip. pap. Nr. 3. 13,13 f iz. iespiedi.; 15,36 uzsk. iespiedi.; 14,89 izdevn. 1. Metiens 65 000 eks. Maksā 87 kap. Izdevniecība «Zinātne» Rīgā, Turgeņeva iela 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības parvaldes 1. tip. «Ciņa» Rīga, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr. 273. A(Cehosl.)
CIENĪJAMIE LASĪTĀJI! Atsauksmes par šo grāmatu lūdzam iesūtīt izdevniecībā «Zinātne» Rīgā, Turgeņeva ielā 19.