Es varēju dzīvot ar vainas apziņu. Tomēr atskārtu: lai gan bija notikusi traģēdija, tā jāvērtē racionāli. Es spriedu šādi: zvejnieki bija piekrituši paņemt naudu pretēji visiem apsvērumiem, bet tas viņiem nebija jādara. Avārijas iemesls bija jahtas sliktais stāvoklis, un tā jau nebija mana vaina. Ja grimst plosts un iet bojā cilvēki, - atbildība gulstas nevis uz pasažieriem, bet gan uz kapteini vai kuģa īpašniekiem. Notikums ar nogrimušo jahtu uzpeldēja pēc dažiem gadiem, kad tika publicēta mana grāmata. Laikraksts "Daily Mirror" aizsūtīja uz Meksiku reportieri, lai noskaidrotu, kas īsti bija atgadījies. Man par atvieglojumu atklājās, ka gan jahta, gan komanda ir sveiki un veseli. Paisums un vējš bija aizpūtis viņus vairākas jūdzes projām no krasta. Zvejniekiem nācās veltīt krietni daudz laika, lai salabotu jahtu, bet viņiem nav bijis nedz radio, nedz telefona, lai sazinātos ar krastu. Jau pēc tam, kad mēs bijām devušies mājās, viņi laimīgi atgriezušies ostā. Es neko par to nezināju un būtu varējis nodzīvot ilgus gadus, nevajadzīgas nožēlas pārņemts, ja būtu to sev atļāvis.
Taču vienmēr dzīvot nākotnē var būt tikpat neauglīgi, kā pastāvīgi raudzīties atpakaļ. Daudzi cilvēki dzīvo, cerot uz nākotni, un viņi nekad nav apmierināti. Viņi grib ātrāk gūt panākumus - vinnēt loterijā vai citādā veidā gūt sekmes. Es apzinos, ka mērķi ir svarīgi un arī nauda ir būtiska. Taču galvenais ir, lūk, kas: nauda ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, nevis pats mērķis. Un tas, kas notiek ar jums pašlaik, ir tikpat svarīgi kā tas, ko plānojat nākotnē. Tādēļ, lai gan mans kalendārs ir pilns ar ierakstiem mēnešiem uz priekšu, esmu iemācījies dzīvot šodienai.
7 - Ar šādu nosaukumu pasaules izcilākā teorētiskās fizikas un matemātikas zinātnieka un Kembridžas Universitātes profesora darbs iznācis latviešu valodā.
7. AUGSTU VĒRTĒ ĢIMENI UN DRAUGUS!
Pirmajā vietā - ģimene un komanda
Esi lojāls!
Nevairies no problēmām!
Nauda ir līdzeklis mērķa sasniegšanai
Izvēlies īstos cilvēkus un novērtē viņu talantu!
Kādu vakaru Jamaikā, mazliet uz ziemeļiem no Kingstonas, es sēdēju pludmalē netālu no bāra, klausīdamies Bobu Mārliju un dzerdams alu. Pelikāni nira pēc zivīm. Viņi darīja to pēc kārtas, cits pēc cita, uzklupdami zivju baram. Šķita, ka putni darbojas kā viena komanda, kurā ikviens saņem savu daļu. Mūsu ģimene dzīvo tāpat - kā saliedēta komanda. Kompānija "Virgin" arī ir kā viena liela ģimene. Tagad mums ir 40 000 darbinieku, bet ikviens komandas loceklis man ir svarīgs un nozīmīgs.
Komandas darba ideja nāk no manas bērnības. Mamma vienmēr centās mūs kaut kādi nodarbināt. Ja kāds gribēja izvairīties, viņa teica, ka esam egoisti. Kāda svētdienas dievkalpojuma laikā baznīcā es nepaliku kopā ar zēnu, kas ciemojās pie mums, bet aizlavījos uz solu, kur sēdēja mans labākais draugs Niks. Mamma pārskaitās. "Ciemiņš ir ciemiņš," viņa teica, "un viesmīlība ir svarīgāka par pārējo." Viņa lika tētim mani nopērt. Viņš to nedarīja. Aizvēris sava kabineta durvis, viņš sita vienu plaukstu pret otru, radīdams vajadzīgo troksni, bet es brēcu kā negudrs, lai mamma varētu dzirdēt. Tētis bieži uzturējās darbā, tādēļ ar bērnu audzināšanu galvenokārt nodarbojās mamma. Taču vecāku ietekme uz mums bija ļoti liela, un es vēl šodien ar viņiem lieliski satieku.
Jūs varat būt labos draugos ar kādu un tomēr viņam nepiekrist. Ja jūs patiešām esat tuvi, varat pārvarēt domstarpības un saglabāt draudzību. Niks atnāca strādāt uz žurnālu "Student" kopā ar mani. Viņš lieliski tika galā ar naudas lietām - paņēma naudu no vecās skārda cepumu kārbas, kur mēs to glabājām, un atvēra bankā rēķinu. Viņš arī palīdzēja mums atrast lielu māju, kur varējām pārcelties no mūsu pārblīvētā puspagraba biroja. Man šķita, ka viss noris lieliski, tādēļ biju šokēts, kad reiz, apsēdies pie sava rakstāmgalda, atradu uz tā dienesta ziņojumu darbiniekiem. Tajā bija rakstīts, ka viņiem vajadzētu atbrīvoties no manis kā izdevēja un pārņemt žurnāla vadību. Niks šo dokumentu bija nejauši aizmirsis uz galda.
Es to uzskatīju par nodevību, taču sapratu, ka man jāizmanto situācija pret Niku un jātiek vaļā no viņa. Es paaicināju viņu sāņus un teicu: "Cilvēki nāk pie manis un sūdzas, ka viņiem nepatīk tas, ko tu esi iecerējis darīt." Es rīkojos tā, it kā zinātu visus sīkumus.
Sapratis, ka ir pieķerts, Niks bija šokēts. Es piebildu: "Mēs varam palikt draugi, bet domāju, ka tev jāiet projām."
Niks bija apstulbis. "Piedod, Rikij," viņš teica. "Man šķita, ka tā būs labāk."
Viņš aizgāja no žurnāla, bet mēs palikām draugi. Tā bija pirmā saķeršanās ar kādu manā mūžā. Es biju ļoti sarūgtināts, ka tas noticis starp mani un manu labāko draugu. Taču, atrisinot problēmu, biju novērsis lielāku ļaunumu. Es ielāgoju, ka ir labāk visu izrunāt atklāti. Tad jebkuru konfliktu ar draugu vai kolēģi var atrisināt draudzīgā veidā.
Žurnāls "Student" turpināja attīstīties. Mēs paplašinājām biznesu un sākām pārdot audiokasetes pa pastu. Viens es vairs netiku galā un devu iespēju Nikam atgriezties redakcijā, piedāvādams 40 procentus no jaunā biznesa, kas saistīts ar preču izsūtīšanu pa pastu. Viņš neturēja ļaunu prātu uz mani un atgriezās mūsu pulkā. Ar naudu tolaik bija pastāvīgas grūtības. Niks atrisināja problēmu, samazinādams izdevumus un prasmīgi apvārdodams kreditorus, kuri pēc tam mums tik bieži neuzmācās.
Niks apgalvoja: "Kavējums nav tik briesmīgs, ja galu galā samaksā rēķinus ."
Preču izsūtīšana pa pastu bija plaukstošs bizness. Tomēr darbs žurnālā "Student" aizņēma pārāk daudz laika. Otra problēma bija saistīta ar naudas plūsmas kontroli. Līdzekļus par izsūtītajiem žurnāliem vajadzēja saņemt pirms rēķinu apmaksas, citādi naudas plūsma varēja vispār izsīkt. Es mēģināju pārdot savu žurnālu vienai no tolaik Lielbritānijā lielākajām izdevēju kompānijām - IPC. Viņi vēlējās, lai es strādāju par redaktoru, un apvaicājās par maniem plāniem. Man kā vienmēr bija daudz ideju, un es viņiem par tām pastāstīju. Man radās iespaids, ka IPC direktoru padome bija apstulbusi, uzzinot par maniem pārdrošajiem nodomiem nākotnē. Es pastāstīju par studentiem domātajām lētajām bankām, par studentu naktsklubiem un viesnīcām. Teicu, ka mums jāiegādājas sava lēta dzelzceļa kompānija, bet, kad ieminējos par lēto aviolīniju, bija skaidrs, ka viņi uzskata mani par ķertu.