"Mister Brenson," viņš pieklājīgi vaicāja, "kādu sievu jūs izvēlētos, - amerikānieti vai japānieti? Ar amerikāņu sievām ir ļoti sarežģīti. Šķiršanās, alimenti. Turpretī japāņu sievas ir uzticamas un mierīgas."
Tomēr "uzticamas un mierīgas" nenozīmēja "vājas". Mūs tas pilnībā apmierināja - un mēs izvēlējāmies kompāniju, kas piederēja šim japānim.
Labāko mācību mūžā esmu guvis, kad darīju kaut ko nelikumīgu. Mani pieķēra, un tad nācās maksāt. Tolaik es mazliet līdzinājos garmatainam hipijam vai pirātam. Tā šķita rotaļa. Es biju drosmīgs, bet arī muļķis. Ir reizes, kad nav vērts riskēt.
20. gs. 70. gados visi bija mazliet hipiji un uzskatīja, ka pārkāpt likumu ir stilīgi. Vispārējo noskaņojumu raksturoja vārdi "mēs un viņi". Pirātiskās raidstacijas tricināja gaisu no ofšoriem. Tika lietots milzum daudz narkotiku. Mana avantūra šķita kā sīka blēdība. Es to nejauši izdomāju 1971. gada pavasarī. Kompānija "Virgin" jau bija pazīstama ar to, ka pārdeva lieliskas, samērā lētas audiokasetes, un mēs bijām saņēmuši lielu pasūtījumu no Beļģijas. Ja eksportē diskus uz Beļģiju, Lielbritānijā tie netiek aplikti ar nodokļiem, tādēļ es nopirku ar nodokļiem neapliekamās audiokasetes tieši no ražotājiem un noīrēju furgonu, lai aizvestu tās pāri Lamanšam ar prāmi. Biju nodomājis ierasties Francijā un no turienes ar mašīnu braukt tieši uz Beļģiju. Man nebija ne jausmas, ka Francijā būs jāmaksā nodokļi.
Duvrā muitnieki apzīmogoja manus papīrus, norādot disku daudzumu, kurus vedu. Kad ierados Francijā, man palūdza uzrādīt pierādījumu, ka negrasos pārdot šīs audiokasetes Francijā. Es parādīju savu pasūtījumu no Beļģijas un sacīju, ka mēs braucam caur Franciju tranzītā, bet tas neko nelīdzēja. Franči paziņoja, ka aizturēšot visu manu preci muitā, līdz es samaksāšot nodokļus.
Mēs nikni strīdējāmies, bet, tā kā negribēju maksāt, man bija jāatgriežas ar prāmi Duvrā ar visām audiokasetēm. Es biju pārskaities, ka esmu izšķiedis laiku un zaudējis lielisku pasūtījumu. Taču atpakaļceļā uz Londonu man ienāca prātā, ka manā rīcībā ir autofurgons ar audiokasetēm, kas nav apliktas ar nodokļiem. Tam pierādījums bija muitas apzīmogotie papīri. Es nospriedu, ka diskus varēs pārdot "Virgin" veikalos, kā arī pa pastu un papildus nopelnīt 5000 sterliņu mārciņu.
Protams, rīcība bija nelikumīga, tomēr es nospriedu, ka tas nav nekāds lielais likuma pārkāpums. Sākumā taču grasījos visu darīt godīgi. Tolaik kompānija "Virgin" bija parādā bankai 15 000 sterliņu mārciņu. Šķita, ka tā ir negaidīta veiksme, ka pats liktenis mums palīdz izkulties no parādiem. Man vienmēr bija izdevies tikt sveikā cauri, pārkāpjot likumus, un es cerēju, ka izdosies arī šoreiz. Viss veiktos lieliski, ja mani nebūtu pārņēmusi alkatība. Es neapmierinājos ar to, ka pārdevu vienu furgonu kasešu, bet četrreiz devos uz Franciju, ikreiz izlikdamies, ka diski domāti eksportam, - un ikreiz atgriezos ar tiem mājās. Pēdējoreiz es pat nepapūlējos uzbraukt uz prāmja. Pēc tam kad prece bija apzīmogota muitā, es gluži vienkārši apbraucu apkārt Duvras ostai, iebraucot pa vieniem un izbraucot pa otriem vārtiem, un devos tieši mājās. Esmu pārliecināts: ja mani nebūtu pieķēruši, es turpinātu tādā pašā garā. Šķita, ka tas ir tik vienkārši. Diemžēl tā nebija vis. Mani jau novēroja.
Es laikus tiku brīdināts, ka būs kratīšana. Mums bija viena nakts, lai atbrīvotos no visām ar nodokļiem neapliekamām precēm. Mēs sakārtojām noliktavu un bijām pārliecināti, ka muitnieki nesāks pārmeklēt mūsu veikalus. Kad muitnieki iebrāžas noliktavā, es smīnēju, vērodams, kā viņi meklē nelegālos diskus. Man nebija ne jausmas, ka vienlaikus tiek pārmeklēti arī veikali. Biju pamatīgi šokēts, kad nonācu cietumā.
Es tam nespēju noticēt. Man šķita, ka apcietina tikai noziedzniekus. Un tad man pamazām atausa, ka es nebiju ne hipijs, ne pirāts. Tā nebija rotaļa. Es tiešām biju noziedznieks. Man ienāca prātā skolas direktora vārdi. Kad sešpadsmit gadu vecumā pametu mācības, viņš man teica: "Brenson, es paredzu, ka tu vai nu nonāksi cietumā, vai kļūsi par miljonāru."
Miljonārs es vēl nebiju, bet cietumā jau biju nonācis. Vecāki man visu mūžu centās iestāstīt, ka vienīgais, kas cilvēkam jāsargā, ir viņa labais vārds. Tu vari būt bagāts, bet, ja cilvēki tev neuzticas, tava bagātība neko nenozīmē. Gulēdams uz plika sintētiskā matrača zem izdilušas segas, es nosolījos, ka nekad vairs neko tamlīdzīgu nedarīšu un visu atlikušo mūžu rīkošos saskaņā ar likumu.
No rīta mamma atnāca uz tiesu, lai mani morāli atbalstītu. Naudas advokātam man nebija, un es palūdzu piešķirt man bezmaksas aizstāvi. Tiesnesis paziņoja: ja viņš apmierināšot manu lūgumu, es nevarēšot pamest cietumu pret drošības naudu. Summa, kuru viņš noteica, bija graujoša - 30 000 sterliņu mārciņu. Šādu naudu es nevarēju sadabūt. Protams, man piederēja muiža, bet tā vēl bija ieķīlāta. Tad mamma drošības naudas vietā piesolīja savu māju. Viņas ticība man bija gandrīz neizturama. Viņa raudzījās uz mani pāri visai tiesas zālei - un mēs abi sākām raudāt.
Es vienmēr atcerēšos vārdus, kurus viņa sacīja atpakaļceļā uz Londonu: "Es zinu, ka tu esi guvis mācību, Rikij. Neraudi - izlietu ūdeni nesasmelsi. Mums jādzīvo tālāk un jātiek galā ar problēmām."
Muitas ierēdņi piekrita neierosināt krimināllietu un bija ar mieru nokārtot visu bez tiesas. Man uzlika sodu, kas bija trīsreiz lielāks par manu nelegāli iegūto peļņu. Summa sasniedza 45 000 sterliņu mārciņu. Šo summu man atļāva samaksāt gada laikā, veicot trīs maksājumus. Es neļaunojos. Biju izrādījis necieņu likumam un pelnījis sodu. Kopš tā laika mana devīze ir: nekādas nelikumīgas darbības.
Vienīgais veids, kā saglabāt pašcieņu, bija samaksāt visu līdz pēdējam penijam. Patiesībā es pat biju vinnējis. Mans mērķis bija pelnīt daudz naudas, bet darīt to absolūti legāli. Mēs rāvāmies melnās miesās, vērdami vaļā jaunus "Virgin Records" veikalus un kaldami plānus kompānijas paplašināšanai.
Kopš tā laika, ja man jautā, ciktāl esmu gatavs iet, lai sasniegtu savus mērķus, atbildu vienu un to pašu: man galvenais ir nepārkāpt likumu, un es vienmēr pārbaudu, vai tā patiešām ir. Reputācija ir viss, kas tev pieder.
Ja jūs uzsāktu jaunu biznesu un jautātu man, ko es varētu ieteikt, es atbildētu: "Esi godīgs, slēdzot ikvienu darījumu. Neblēdies - bet tiecies uzvarēt." Šis likums attiecas arī uz jūsu personisko dzīvi.
Mana devīze ir šāda: "Nekad nedari to, kas neļauj tev mierīgi gulēt naktīs." Tas ir labs likums, un ir vērts rīkoties saskaņā ar to.
9. DARI LABU!
Centies mainīt pasauli; kaut mazliet!
Saskati būtisko un palīdzi citiem!