Enders aši novērtēja kaujas telpas izkārtojumu. Jau pazīstamā restveida struktūra — tā atgādināja zviedru sienu — un šur tur izmētātas septiņas astoņas zvaigznes. To bija gana daudz, turklāt pietiekami labās pozīcijās, lai būtu vērts tās ieņemt.
„Dodieties uz tuvākajām zvaigznēm," Enders teica. „C — mēģiniet slīdēt gar sienu. Ja izdodas, A un E — sekojiet! Ja ne, es izlemšu uz vietas. Es būšu kopā ar D. Aiziet!"
Visi kareivji zināja, kas jādara, un konkrēti taktiski risinājumi bija vadu komandieru pašu ziņā. Par spīti instruktāžai viņi nokavēja tikai desmit sekundes. Trušu armija apakšā savā telpas galā likās dejojam kādu sarežģītu deju. Jebkurā citā armijā, kurā Enders bija karojis, viņam tagad nāktos uztraukties, vai viņš un viņa vads atrodas īstajā vietā un vai viss atbilst kopīgajam plānam. Taču viņa kareivji domāja tikai par to, kā pēc iespējas veiklāk apiet ienaidnieku, kā ieņemt zvaigznes un telpas stūrus, lai pēc tam izārdītu pretinieku rūpīgi izveidoto kaujas formāciju tā, lai pretinieki paši vairs nesaprot, ko dara. Vēl tikai pēc nepilnas četras nedēļas ilgiem treniņiem tā likās vienīgā saprātīgā, vienīgā iespējamā kaujas stratēģija. Enders gandrīz jutās pārsteigts, ka Trušu armija vēl nav aptvērusi, ka viņu metodes ir bezcerīgi novecojušas.
C vads slīdēja gar sienu, kājas saliekuši ceļos un pavērsuši tās pret pretiniekiem. Trakais Toms, C vada komandieris, acīmredzot jau bija pavēlējis kareivjiem sasaldēt savas kājas. Ņemot vērā vājo apgaismojumu, tā bija ļoti laba ideja: tā kā sasaldētās vietas uz kombinezoniem kļuva tumšas, viņi bija grūtāk saskatāmi. Par to viņš jāuzslavē, Enders nodomāja.
Trušu armijai izdevās atsist C vada uzbrukumu, bet Trakais Toms un viņa kareivji paguva sašķelt pretinieka vienību un sasaldēt kādu duci Trušu, pirms nācās atkāpties drošībā aiz zvaigznes. Toties šī zvaigzne atradās Trušu vienības aizmugurē, tādēļ Truši atkal kļuva par vieglu mērķi.
Vada D komandieris bija Handzi ar iesauku Suši. Gar zvaigznes malu viņš aši aizslīdēja līdz Enderam un jautāja:
„Varbūt mēs varētu atsperties pret ziemeļu sienu un ietriekties viņiem tieši purnā?"
„Labi," Enders atbildēja. „Es kopā ar B vadu mēģināšu nokļūt viņiem aizmugurē."
Tad viņš iesaucās:
„A un E — lēnām uz sienām!"
Ar kājām pa priekšu Enders slīdēja gar zvaigzni, aizāķēja kāju aiz tās malas un aizkūleņoja līdz augšējai sienai, atspērās pret to un nokļuva līdz E vada ieņemtajai zvaigznei. Pēc mirkļa viņš jau vadīja tos uz dienvidu sienu. Viņi gandrīz vienlaicīgi atspērās pret sienu un nokļuva aiz divām zvaigznēm, kuras aizsargāja Kārnā Kārbija kareivji. Viņi ietriecās pretinieka rindās gluži kā karsts nazis sviestā. Trušu armija bija pagalam, pāri bija palikušas tikai sīkas druskas saslaukām. Enders sadalīja savus vadus uz pusēm, lai tie uzmeklētu visus vairāk vai mazāk sašautos pretinieka kareivjus. Pēc trim minūtēm vadu komandieri paziņoja, ka telpa ir iztlrita. Tikai viens Endera karavīrs bija pilnībā sasaldēts — zēns no C vada, kam bija nācies izturēt pretinieka galveno prettriecienu. Un tikai pieci bija padarīti nespējīgi. Vairākumam bija sašautas kājas — bet pārsvarā viņi to bija izdarījuši paši. Kopumā viņiem bija veicies pat labāk, nekā Enders bija gaidījis.
Enders pavēlēja vadu komandieriem atvērt pretinieka vārtus. Četri pieskārās tiem ar savām ķiverēm, un Trakais Toms izgāja tiem cauri. Citu armiju komandierfem nācās to uzticēt pēdējiem nesašautajiem kareivjiem, savukārt Endēram pavērās plašas izvēles iespējas. Laba kauja.
Gaismas iedegās pilnā spožumā, un caur skolotāju vārtiem kaujas telpas dienvidu galā parādījās pats majors Andersons. Ar svinīgi nopietnu izteiksmi sejā viņš pasniedza Enderam skolotāja āķi — tas bija ierastais rituāls uzvarētāja sveikšanai. Enders vispirms, protams, atkausēja savas armijas kareivjus, tad sakārtoja tos pa vadiem un atkausēja pretiniekus. Brašums, kareivīga stāja — tas bija jāierauga tikko atkausētajai Trušu armijai. Viņi var mūs nolādēt, viņi var melot, bet viņi neaizmirsīs, kā mēs viņus iznīcinājām, un, lai ko viņi stāstītu, citi kareivji un citi komandieri to redzēs viņu acīs. Viņi redzēs mūs perfektā ierindā, triumfējošus, gandrīz neskartus pēc mūsu pirmās kaujas. Pūķu armija drīz vien iznirs no aizmirstības.
Tikko atkausēts, Enderu apsveica arī Kārnais Kārbijs. Viņam bija divpadsmit gadu, un viņš bija kļuvis par komandieri savā pēdējā gadā Kaujas skolā. Tāpēc viņš nebija tik pašpārliecināts un lepns kā tie, kas par komandieriem kļuva vienpadsmit gadu vecumā. Tas man jāatceras, kad tikšu sakauts, Enders nodomāja. Jāsaglabā cieņa un jāatzīst pretinieka pārākums, lai zaudējums nepārvērstos apkaunojumā. Es ceru, ka tas nenotiks pārāk bieži.
Andersons beidzot ļāva Pūķu armijai iet. Trušu armija jau bija izgājusi pa durvīm, caur kurām bija ienākuši Endera kareivji. Enders izveda savu armiju caur pretinieka durvīm. Zem durvīm dega brīdinājuma signāls, kas atgādināja, kādā virzienā tur vērsta gravitācija. Viņi nostājās uz kājām un sapulcējās gaitenī.
„lr septiņi un piecpadsmit minūtes," Enders teica, „un tas nozīmē, ka jums ir piecpadsmit minūtes laika brokastīm. Pēc tam tiekamies rīta treniņā!"
Viņš gandrīz vai dzirdēja viņu mēmos pārmetumus: hei, mēs taču uzvarējām, ļauj mums to nosvinēt. Labi, Enders nodomāja, lai jums tiek.
„Un jūs drīkstat brokastu laikā mētāties ar ēdienu."
Viņi smējās un līksmoja, un Enders ļāva doties prom. Pa ceļam viņš apturēja savus vadu komandierus un pateica, ka negaida kareivjus ierodamies uz treniņu agrāk par 7.45, ka treniņš vispār būs ļoti īss un zēni vēl pagūs nomazgāties. Pusstunda brokastīm un nekādas dušas pēc kaujas — tas joprojām varēja likties visai skopi, taču, salīdzinot ar piecpadsmit minūtēm, izskatījās pietiekami dāsni. Enders bija ļoti apmierināts, ka par papildu piecpadsmit minūtēm kareivjiem paziņos vadu komandieri. Lai zēni saprot, ka iecietība un laipnība gaidāma no vadu komandieriem — ne no paša armijas komandiera. Vadi kļūs vēl vienotāki — un līdz ar to ari visa armija.
Enders nebrokastoja. Viņš nejutās izsalcis. Viņš devās uz vannas istabu un nomazgājās, pirms tam ievietojis savu kombinezonu tīrītājā, lai tas būtu gatavs, viņam iznākot no dušas. Viņš mazgājās veselas divas reizes un ilgi vienkārši stāvēja zem tekoša ūdens. Tas tāpat tiks atkal pārstrādāts. Lai kāds šodien nedaudz padzer manus sviedrus. Viņi piešķīra man nesagatavotu armiju, un es tik un tā uzvarēju, un ne jau šā tā. Tikai seši sasaldēti vai nespējīgi. Redzēsim, cik ilgi vēl citi komandieri turēsies pie ierastajām kaujas formācijām, kad sapratīs, cik noderīga var būt mainīga stratēģija.
Kad sāka ierasties kareivji, viņš mierīgi karājās kaujas telpas vidū. Neviens viņu, protams, neuzrunāja. Viņi zināja: Enders runās tikai tad, kad būs gatavs, ne agrāk.