- Tā jau es domāju. Vārds brisingr cēlies no senas valodas, kurā reiz runāja visas dzīvās būtnes. Taču laika gaitā to aizmirsa, un gadu tūkstošiem ilgi Alagēzijā tajā neviens nerunāja, iekams elfi to atkal atveda no aizjūras. Viņi seno valodu iemācīja citām tautām, kas izmantoja to dižiem darbiem un lielu uzdevumu veikšanai. Valodā ir vārdi jebkam, tikai tie jāmeklē un jāatrod.
- Un kāds tam sakars ar maģiju? Eragons pārtrauca.
- Visciešākais! Valoda ir visa spēka pamats. Tā apraksta lietu patieso dabu, ne jau virspusējās izpausmes, kuras redz ikviens. Piemēram, uguni sauc brisingr. Tas nav vienkārši vēl kāds vārds ugunij, tas ir tās īstais vārds. Ja tu esi pietiekami spēcīgs, vari lietot brisingr, lai liktu ugunij darīt to, ko gribi. Un tieši tas arī šodien notika.
Eragons kādu brīdi pārdomāja. Kāpēc uguns bija zila? Kā man izdevās, lai tā dara tieši to, ko gribēju, ja vienīgais, ko pateicu, ir uguns?
- Dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga krāsa. Tas atkarīgs no tā, kas izrunā vārdu. Vajag daudz vingrināties, lai uguns darītu to, ko gribi. Lielākajai daļai iesācēju ir jāpasaka, kam būtu jānotiek. Kad viņi iegūst lielāku pieredzi, tas vairs nav nepieciešams. īsts meistars var pateikt ūdens un radīt kaut ko pilnīgi citu piemēram, dārgakmeni. Tu nespēsi saprast, kā viņš to paveicis, taču meistars būs saskatījis sakarību starp ūdeni un dārgakmeni un izmantos to sava spēka koncentrēšanai. Vingrināšanās ir māksla. Tu paveici ļoti sarežģītu darbu.
Safīra pārtrauca Eragona domas. Broms ir burvis! Tāpēc viņš spēja aizdedzināt ugunskuru klajumā. Viņš ne tikai zina par maģiju, bet prot arī to lietot!
Eragona acis iepletās. Tev taisnība!
Pajautā viņam par spēku, taču jautā piesardzīgi. Nav prātīgi rotaĻāties ar tiem, kam piemīt šāds spēks. Ja viņš ir burvis, kas to zina, kādi bijuši viņa nodomi, apmetoties Kārvahallā ?
Eragons lika ieteikumu aiz auss un lēnām iesāka:
- Mums abiem ar Safiru tikko kaut kas ienāca prātā. Tu spēj likt lietā maģiju, vai ne? Tieši tā jau arī tu aizdedzināji ugunskuru, kad pirmajā dienā ceļojām pa klajumu.
Broms mazliet pielieca galvu. Man ir zināmas iemaņas.
- Kāpēc tad tu neizmantoji tās cīņā ar urgļiem? Patiesību sakot, es atminos daudzas reizes, kad šī prasme būtu lieti noderējusi, tu varētu aizsargāt mūs no viesuļa, neļaut putekļiem padarīt aklas mūsu acis.
Broms no jauna piepildīja pīpi un sacīja: Dažu vienkāršu iemeslu dēļ. Es neesmu Jātnieks. Tu savos vājākajos brīžos esi daudz stiprāks par mani. Turklāt es vairs neesmu jauns neesmu tik spēcīgs, kāds reiz biju. Katra reize, kad ķēros pie maģijas, padodas arvien grūtāk.
Eragons samulsis nodūra acis. Piedod.
- Ir jau labi, Broms attrauca, auklējot ievainoto roku. Tas notiek ar ikvienu.
- Kā tu apguvi maģiju?
- To es šobrīd negribētu izpaust… Pietiks, ja sacīšu tas bija tālu prom no šejienes, nomaļā vietā pie ļoti laba skolotāja. Es vismaz varu paļauties uz viņa mācīto. Broms nodzēsa pīpi ar mazu akmeni. Es zinu, ka tevi tirda vēl vairāk jautājumu, un noteikti atbildēšu uz tiem, tomēr tev būs jāgaida līdz rītam.
Viņš paliecās uz priekšu, acīm mirdzot.
- Līdz tam laikam es vēl piebildīšu vienu lietu, lai tu neiedomātos uz savu roku izmēģināt maģiskos spēkus. Maģija paņem tikpat daudz enerģijas, it kā tu būtu licis lietā savas rokas vai muguru. Tieši tādēļ tu juties tik noguris pēc urgļu nogalināšanas. Un tieši šā iemesla dēļ es biju nikns. Ja maģija izmantotu vairāk enerģijas, nekā tās bija tavā ķermenī, burvestība būtu tevi nogalinājusi. Tev jāizmanto maģija tikai tādiem darbiem, kurus nevar paveikt parastā veidā.
- Kā var zināt, ka burvestība paņems visu enerģiju? Eragons sabijies vaicāja.
Broms pacēla roku. Visbiežāk tu to nezini. Tieši tādēļ burvjiem ir labi jāzina savu spēju robežas, un arī tad viņi ir piesardzīgi. Tiklīdz tu ķeries pie darba un atbrīvo ceļu maģijai, tu nevari griezties atpakaļ arī tad, ja tā nogalinās tevi. Es gribu uzsvērt tas ir brīdinājums. Nemēģini kaut ko pasākt, līdz iegūsi vairāk zināšanu. Bet šai naktij jau pietiks.
Kad viņi izklāja savas segas, Safira apmierināti teica: Mēs kļūstam spēcīgāki, Eragon, mēs abi. Drīz vien mums neviens nespēs stāties ceļā.
Jā, bet būtu labi uzzināt, kāds ceļš mūs gaida turpmāk.
Kādu vien vēlēsimies, Safīra gandarīta piebilda, iekārtojoties naktsguļai.
20. NODAĻA Maģija ir vienkārša
Kā tev liekas, kāpēc tie divi urgļi slēpās Jazuakā? . Eragons pajautāja, kad viņi jau kādu laiku bija virzījušies pa taku uz priekšu. Manuprāt, viņiem nebija nekādu iemeslu tur palikt.
- Man liekas, ka viņi atdalījās no galvenā bara, lai izlaupītu pilsētu. Vienīgais, kas šķiet savādi, cik es zinu, urgļi ir apvienojuši spēkus tikai divas vai trīs reizes visas vēstures laikā. Es esmu nobažījies par to, ka viņi pulcējas.
- Vai tu domā, ka razaki viņus ir uzrīdījuši, lai uzbruktu?
- Nezinu. Labākais, ko mēs šobrīd varam darīt, doties pēc iespējas tālāk no Jazuakas visātrākajā gaitā. Turklāt arī razaki ir devušies uz dienvidiem.
Eragons piekrita, tomēr vēl piebilda:
- Mums nepieciešama pārtika. Vai te tuvumā ir kāda cita pilsēta?
Broms pakratīja galvu.
- Nē, bet Safīra var nomedīt mums kaut ko, un mēs pārtiksim tikai no gaļas. Šis koku puduris tev var šķist mazs, taču tur ir pilns ar dzīvniekiem. Upe ir vienīgais ūdens avots daudzu jūdžu apkaimē, tādēļ lielākā daļa līdzenuma dzīvnieku nāk šurp padzerties. Mēs necietīsim badu.
Eragons klusēja, apmierināts ar Broma atbildi. Upe plūda netālu no viņiem, un, ceļiniekiem auļojot pa taku, putnu bari cēlās spārnos. Šī bija trokšņaina vieta dzīvības un enerģijas pilna. Eragons apvaicājās:
- Kā tas atgadījās, ka tas urglis tevi panāca? Viss notika tik ātri, ka es nemaz nemanīju.
- Man vienkārši nepaveicās, Broms noņurdēja. Viņš mani bija noskatījis kā līdzvērtīgu ienaidnieku, tāpēc iespēra Ledusliesmai. Dumjais zirgs sacēlās pakaļkājās, un es zaudēju līdzsvaru. Urglim tik to vien vajadzēja, lai ar āvu iecirstu man šo brūci. Viņš pakasīja zodu. Man šķiet, ka tu aizvien prāto par maģiju. Tagad tu to esi atklājis, un tas rada sarežģījumus. Reti kurš to zina, taču visi Jātnieki spēj lietot maģiju, lai gan dažādā līmenī. Viņi turēja šo spēju noslēpumā pat savas varas uzplaukuma laikā, jo maģija bija liela priekšrocība cīņā ar ienaidnieku. Ja ikviens to pārzinātu, saskarsme ar vienkāršiem ļautiņiem būtu grūtāka. Daudzi domā, ka karalim piemīt maģiskas spējas tāpēc, ka viņš ir burvis. Tā nav taisnība maģiskas spējas viņam ir tāpēc, ka viņš ir Jātnieks.
- Kāda tad ir atšķirība? Vai tad es neesmu burvis, ja izmantoju maģiju?
- Nepavisam! Tāds burvis kā Ēna lieto spēku, lai piepildītu savu gribu. Tas pilnībā atšķiras no tava spēka. Tāpat tu neesi burvis, kas gūst spēku ar dažādu enerģiju palīdzību vai arī no pūķa. Un tu pavisam noteikti neesi pesteļotājs, tie smeļas spēku no dažādām brīnumdzirām un burvju vārdiem.
Tādēļ es atkal nonāku pie tā, ko teicu sākumā, pie problēmas, ko esi radījis. Jaunie Jātnieki, tādi kā tu, tika pakļauti stingram režīmam, lai nostiprinātu viņu ķermeni un paaugstinātu spēju kontrolēt domas. Šis režīms ilga vairākus mēnešus, reizēm pat gadus, līdz varēja uzskatīt, ka Jātnieks ir pietiekami atbildīgs, lai rīkotos ar maģiju. Tikmēr nevienam skolniekam neteica, cik liels ir viņa iespējamais spēks. Ja kāds no viņiem netīšām atklāja maģiju, tādu nekavējoties nošķīra no pārējiem un sāka mācīt vienu pašu. Tomēr tādi gadījumi, kad kāds skolēns atklāja sev maģiskas spējas, bija ļoti reti, viņš pielieca galvu uz Eragona pusi, taču neviens no viņiem nepiedzīvoja tik saspringtu situāciju kā tu.