Tad Eragons juta, ka cīņas gaita mainās. Sitienu pēc sitiena jauneklis guva virsroku, bet Broma atsitieni kļuva lēnāki, un viņš atkāpās. Eragons viegli bloķēja Broma dūrienu ar zobenu. Vecajam vīram vēnas uz pieres pulsēja no piepūles un dzīslas uz kakla piebrieda no sasprindzinājuma.
Piepeši Eragons pārliecināts cirta ar Zaroku ātrāk nekā jebkad agrāk, it kā noaužot tērauda tīklu apkārt Broma zobenam. Spējā uzbrukumā puisis trieca sava zobena plakano pusi pret Broma zobenu, un tas nokrita zemē. Pirms Broms paspēja paķert zobenu, Eragons pielika Zaroku pie vecā vīra kakla.
Viņi elsdami stāvēja viens otram pretī; sarkanais zobena asmens spiedās pret Broma kaklu. Eragons lēnām nolaida roku un atkāpās. Šī bija pirmā reize, kad viņš spēja pieveikt Bromu, neķeroties pie dažādām viltībām. Broms pacēla zobenu un ielika makstī. Smagi elpodams, viņš sacīja:
- Šodienai pietiks.
- Mēs taču tikko sākām, Eragons pārsteigts atbildēja.
Broms pakratīja galvu.
- Zobenu cīņā es tev nevaru iemācīt neko jaunu. No visiem kareivjiem, kurus esmu sastapis, tikai trīs spēja mani sakaut tik viegli, un es šaubos, vai kāds no tiem varētu to izdarīt ar kreiso roku. Viņš skumji smaidīja. Neesmu tik jauns, kā reiz biju, taču varu sacīt, ka tu esi ļoti talantīgs zobena meistars. Tādi ir retums.
- Vai tas nozīmē, ka mēs vairs necīnīsimies katru vakaru? Eragons vaicāja.
- Nē, no tā tu vaļā netiksi, Broms smējās. Taču tagad mēs to neuztversim tik nopietni. Nekas ļauns nenotiks, ja šad un tad izlaidīsim. Viņš noslaucīja pieri. Tomēr atceries: ja tev reiz būs tā nelaime cīnīties ar elfu mācītu vai ne, sievieti vai vīrieti -, esi gatavs sakāvei. Tie, tāpat kā pūķi un citas maģiskas būtnes, ir daudz reižu stiprāki, nekā daba paredzējusi. Pats vājākais elfs mierīgi tevi pārspētu. Tas pats attiecas uz razakiem viņi nav cilvēki un nogurst daudz lēnāk nekā mēs.
- Vai ir kāds veids, kā kļūt viņiem līdzīgam? Eragons gribēja zināt. Viņš sakrustotām kājām sēdēja blakus Satīrai.
Tu labi cīnījies, viņa sacīja. Eragons smaidīja.
Broms, paraustījis plecus, apsēdās.
- Dažas iespējas ir, taču pagaidām neviena no tām tev nav pieejama. Maģija tev ļaus sakaut visus ienaidniekus, izņemot pašus spēcīgākos. Lai tiktu ar tiem galā, tev būs nepieciešama Safiras palīdzība, kā arī krietna deva veiksmes. Atceries: ja maģiska radība izmanto maģiju, tā spēj paveikt lietas, kas var nogalināt cilvēku, jo tai piemīt pārdabiskas spējas.
- Kā var cīnīties ar maģiju? Eragons vaicāja.
- Kā tu to domā?
Jauneklis atspiedās pret elkoni.
- Nu, pieņemsim, ka man uzbrūk Ēna. Kā es varētu nobloķēt viņa maģiju? Lielākā daļa buramvārdu darbojas tajā pašā brīdī, kad izteikti, tādēļ nav cerību atbildēt ar maģiju laikus. Un, ja arī man izdotos, kā es varēšu izvairīties no ienaidnieka maģijas? Liekas, man būtu jāzina mana ienaidnieka nodomi, pirms viņš vispār rīkojas. Jauneklis uz brīdi apklusa. Es vienkārši nesaprotu, kā to paveikt. Tas, kurš uzbrūk pirmais, uzvar.
Broms nopūtās.
- Tas, par ko tu runā, tā sauktais burvju duelis, ja tu tajā iesaistīsies, tev būs ārkārtīgi bīstams. Vai tev nekad nav ienācis prātā, kā Galbatoriksam izdevās pievārēt visus Jātniekus, ja viņam bija tikai ducis vai mazliet vairāk sekotāju?
- Es nekad neesmu par to domājis, Eragons atzinās.
- Ir vairākas iespējas. Dažas tu apgūsi vēlāk, taču būtiskākais ir tas, ka Galbatorikss gan prata, gan prot meistarīgi ielauzties cilvēku prātā. Redzi, burvju duelī ir stingri noteikumi, kas jāievēro abām pusēm, citādi abi sāncenši ies bojā. Sākumā neviens nedrīkst izmantot maģiju, līdz viens no dalībniekiem iekļūst otra sāncenša prātā un pakļauj tā domas.
Safīra ērti apvija savu asti ap Eragonu un jautāja: Kāpēc gaidīt ? Kad ienaidnieks sapratīs, ka esi uzbrucis, viņam būs par vēlu rīkoties. Eragons atkārtoja jautājumu skaļi.
Broms pakratīja galvu.
- Nē, nebūs gan. Ja es pēkšņi izmantošu savu spēku pret tevi, Eragon, tu noteikti iesi bojā, taču īsajā brīdī, pirms tevi iznīcināšu, būs pietiekami daudz laika atbildes burvestībai. Tādēļ, ja neviens no sāncenšiem pilnīgi noteikti negrib iet bojā, neviena no pusēm neuzbrūk, līdz nav tikusi pāri otras aizsardzībai.
- Kas notiek tad? Eragons vaicāja.
Broms paraustīja plecus un sacīja:
- Tiklīdz tu esi iekļuvis ienaidnieka prātā, viegli paredzēt, ko tas grasās darīt, un novērst to. Tomēr arī tad ir viegli zaudēt kaujā, ja tu nezini, kā atsist burvestības.
Vecais vīrs piebāza pīpi un aizkūpināja to.
- Un tam nepieciešama īpaši ātra domāšana. Pirms tu vari aizstāvēt pats sevi, tev jāsaprot tā spēka daba, kas ir pavērsta pret tevi. Ja tev uzbrūk ar karstumu, tev ir jāzina, vai to sūta pa gaisu, ar uguni, gaismu vai kādā citā veidā. Vienīgi tad, ja tu to zini, tu vari stāties pretī maģijai, piemēram, sasaldējot to vielu, kas izstaro nežēlīgu karstumu.
- Izklausās ļoti sarežģīti.
- Ārkārtīgi, piekrita Broms. Dūmu stīga cēlās no viņa pīpes. Cilvēki reti šādos dueļos izdzīvo ilgāk par dažām sekundēm. Milzīgais spēka un spēju apjoms, kas nepieciešams šādai kaujai, nolemj iesācējus drošai nāvei. Tiklīdz tu sasniegsi vajadzīgo līmeni, es tev sākšu mācīt nepieciešamās metodes. Līdz tam laikam, ja tev jācīnās ar burvi, bēdz prom, ko kājas nes.
32. NODAĻA Drasleonas muklājs
Ceļinieki pusdienoja Fasaloftā rosīgā pilsētiņā pie ezera. Tā bija jauka vietiņa pakalnā, no kura pavērās skats uz ezeru. Kamēr viņi ieturējās viesnīcas kopējā ēdamtelpā, Eragons uzmanīgi klausījās, ko runā pie blakusgaldiem, un par lielu atvieglojumu nedzirdēja neko par sevi vai Safīru.
Taka, kas tagad bija viņu ceļš, pēdējo divu dienu laikā bija kļuvusi sliktāka. Ratu riteņi un dzelzs pakavi bija nozvērējušies saplosīt zemi, un daudzas vietas bija pavisam neizbrienamas. Safirai dienā vajadzēja slēpties, jo ceļinieku kļuva aizvien vairāk, tādēļ visi trīs tikās tikai naktī.
Dienām ilgi viņi virzījās uz dienvidiem gar Leonas ezera plašo krastu. Eragons prātoja, vai viņi vispār kādreiz apies tam apkārt, tādēļ sajuta atvieglojumu, kad satika kādu vīru, kas sacīja, ka Drasleona ir tikai vienas dienas jājiena attālumā.
Nākamajā rītā Eragons pamodās agri. Pirksti dega aiz nepacietības, iedomājoties, ka drīz viņi tiksies ar razakiem. Jums abiem jābūt piesardzīgiem, Safira sacīja. Razakiem var būt spiegi, kas meklē ceļotājus, kuri atbilst jūsu aprakstam.
Mēs darīsim, ko varēsim, lai neradītu aizdomas, jauneklis mierināja pūķi.
Viņa nolaida zemāk galvu, līdz abu acis sastapās. Iespējams, taču ņem vērā, ka es nevarēšu tevi aizsargāt, kā to darīju cīņā pret urgļiem. Es būšu pārāk tālu, lai nāktu palīgā, turklāt es nespēšu izdzīvot šaurajās pilsētas ielās. Seko Broma padomam, dari, kā viņš saka, viņš ir prātīgs.
Es zinu, Eragons drūmi atteica.
Vai tu dosies kopā ar Bromu pie vārdeniem ? Tiklīdz razaki būs nogalināti, viņš gribēs tevi turp aizvest. Un, tā kā Galbatorikss būs satracināts, uzzinot par razaku nāvi, tas, iespējams, būs prātīgākais solis.
Eragons berzēja rokas. Es negribu visu laiku cīnīties pret Impēriju, kā to dara vārdeni. Dzīve ir kas vairāk par nemitīgu karu. Mums būs laiks apsvērt to visu, kad razaki būs pagalam.