Pagājušas tikai piecas minūtes. Niks iegrozījās ērtāk un uzmanīgi nolika kameru. Atkal tuvojās soļi, taču apstājās, pirms bija sasnieguši Nika slēpni. Aizcirtās durvis, un ierūcās motors.
Nākamajās piecās minūtēs sāka tirpt labā kāja. Niks centās ignorēt kņudēšanu un koncentrēties uz trokšņiem stāvvietā. Uz ventilācijas dūkšanu, apslāpētajiem ielas trokšņiem. Atkal kaut kur atvērās un aizvērās metāla durvis. Smējās sieviete, un viņai piebalsoja vīrietis. Kurpju papēdīšu klaudzināšana pret betonu. Tikai dažus metrus no Nika ar pulti tiek atslēgtas kādas automašīnas durvis. Iespīdas jaguāra lukturi.
Nika sirdsdarbība paātrinājās. Viņš pacēla kameru un pavērs.i meklētāju pret mašīnu. Vīrietis un sieviete tuvojās. Ienāca meklet.ij.i Kā svelme no martena krāsns, tā no vīrieša staroja nervozitāte.
Klikt!
Sieviete būtu varējusi būt arī kāda seriāla zvaigzne. Mirdzoši auskari, kažokādas jaka, augstā frizūrā uzsprausti blondi mati. Vīrietis bija slaids tumšmatis ar mazliet sirmiem deniņiem. Viņam mugurā bija uzvalks un kaklasaite. Varbūt ārsts. Vai advokāts.
Klikt!
Vīrietis atvēra mašīnas durvis un nolika somu uz aizmugures sēdekļa.
Klikt! Klikt!
"Nākamreiz iesim uz Refettorio," teica sieviete. "Pēc Viviānas domām, tur pasniedz lielisku jēru."
"Ja tu tā vēlies, mīļā."
Klikt!
Sieviete iekāpa mašīnā.
Klikt!
Piepeši vīrietis apstājās un lūkojās apkārt. Vai viņš bija dzirdējis kameras klikšķus? Niks mēģināja saplūst ar savu tumšo stūri.
"Kas kaiš, mīļum?"
"Nekas." Vīrietis pārvilka ar roku pār seju. "Itin nekas. Es laikam kļūdījos. Zini, pēdējā laikā…"
Tālāk Niks nedzirdēja, jo vīrietis bija iekāpis automašīnā un aizcirtis durvis. Viņš šūpoja galvu un bezpalīdzīgi noraustīja plecus, tad iedarbināja motoru. Pēc pusminūtes jaguārs jau bija pametis autostāvvietu.
Darīts! Niks saņēma ciešāk kameru. Tagad jātinas, ātri. Nē, vispirms jāpārbauda, vai attēli ir lietojami.
Mazliet neskaidri un, jā, diezgan graudaini, bet bez zibspuldzes labāk nesanāca. Saskatīt visu varēja. Sievieti, vīrieti, automašīnas numuru. Divpadsmit gluži pieņemamas bildes.
Metro drūzmā Niks no kabatas izvilka mobilo telefonu un vēlreiz izlasīja Emīlijas SMS. Viktors. Palīdzēs mums visiem. Tas neizklausījās pēc randiņa. Drīzāk pēc vēlmes palīdzēt Ērikam izkļūt no ķezas. Niks sāka rakstīt atbildi, taču pašam tā šķita stulba, viņš to izdzēsa un aizvēra acis.
Ja nāktu gaismā, ka viņam ir saistība ar Galaris kasti, to uzzinātu arī Emīlija. Neviens neticētu, ka viņš nav zinājis, ko noslēpj. Avīzes rakstītu par plānotu slepkavību skolā, kas novērsta pēdējā brīdī. Vai ko tamlidzīgu. Tēvs viņu nogalinātu.
Niks atkal atvēra acis un ielūkojās nogurušo cilvēku sejās sev apkārt. Tad tie visi redzētu viņa fotogrāfiju avīzēs.
Emīlija redzētu viņa fotogrāfiju avīzēs. Niks vēlreiz rakstīja SMS un nenosūtījis atkal izdzēsa. Un ja nu tas Viktors bija no policijas?
Niks aizvēra acis. Vajadzēja nodrošināties, lai Erebos joprojām ir viņam labvēlīgs.
"Fotogrāfijas saņēmu," saka Vēstnesis. Viņš sēž uz klints muklāja malā, izstiepj garās kājas un izskatās apmierināts.
Sariuss atslābst. Fotogrāfiju augšupielāde uz norādītā servera negāja nemaz tik viegli, savienojums pārtrūka divas reizes.
"Vai vakariņas jau paēdi?"
"Jā."
Kopš kura laika Vēstnesi interesē kas tāds?
"Vai aprunājies ar vecākiem? Radīji priecīgu un normālu iespaidu?"
"Tā man šķiet." Vispār jau es muldēju par deviņiem mēmiem, lai tikai šie neiedomātos pajautāt par mājasdarbiem.
"Labi. Ir jābūt piesardzīgiem. Ir pārāk daudz runu. Ārpus Erebos. Mūsu ienaidnieki organizējas. Jāmēģina nedot tiem iemeslu uzbrukumam. Tāpēc es vēlos, lai tu katru dienu esi skolā un izturies neuzkrītoši. Lai nevienam tava uzvedība nešķiet neparasta."
"Labs ir."
"Tagad tu esi astoņnieks. Es piešķiršu tev lielāku dzīvības spēku un uguns maģiju. Pirms aizej, pastāsti man vēl par to, vai tavs vēlmju kristāls jau ir sācis darboties? Vai esi ieguvis to, pēc kā ilgojies?"
Es nezinu, nodomā Sariuss. Tam visam taču nebija nekāda sakara ar mani. Nedomāju, ka es biju tās pretīgās scēnas iemesls.
"Vai tu man neatbildēsi?"
"Es neesmu īsti drošs. Iespējams. Varbūt tas darbojas. Varbūt tas sāk darboties."
Vēstnesis apmierināts pamāja ar galvu.
"Redzi nu. Esi pacietīgs! Tas ir tikai sākums, un pārējais jau bus tavās rokās."
Cerams, ka viņš nemana manas bailes? To taču nebūtu iespējams pamanīt.
Sariuss gaida, kad Vēstnesis ļaus doties projām, taču tas turpina lūkoties viņā un izstaipa savus kaulainos pirkstus.
"Nenāktu par ļaunu, ja Aišai būtu kāds liecinieks," viņš saka, "kāds, kurš varētu apstiprināt viņas teikto. Vai vari kādu iedomāties?"
Vai tiešām viņš runā nopietni, domā Sariuss. Es to nedarīšu. Sūdu būšana, kāpēc viņš no manis prasa ko tādu?
"Es vakar ar Brainu tajā laikā biju kafejnīcā. Tātad es nevaru būt liecinieks."
"Es zinu. Es tev vaicāju, vai tu vari kādu iedomāties, nevis lieku, lai tu to dari."
"Ak tā. Piedod, bet man tiešām neviens nenāk prātā."
"Tad ej!"
Vēstnesis māj, ka viņš nu ir brīvs, un Sariuss taisās, ka tiek, priecīgs nozust no dzelteno acu redzesloka. Par Galaris kasti viņi nerunāja, taču nav šaubu, ka Vēstnesim tas jau ir zināms.
Milzīgā nometnes ugunskura atspīdumu Sariuss redz jau pa gabalu. Labajā pusē ir slīkšņa, kreisajā naksnīgajās debesīs slejas kāda apaļa celtne. Vidū ir pļava ar ērkšķu krūmiem un dažiem kroplīgiem kokiem.
"Čau, Sarius!" pirmā viņu pamana Arvven's Child. Viņa sēž līdzās LordNick pie ugunskura, kas met spožus atspulgus uz Arvven's Child jaunajām krūšu bruņām. Abi laikam joprojām ir augstākā līmenī par Sariusu, jo viņš to nevar redzēt. Mazliet tālāk sēž Lelants pēc pēdējās cīņas atguvies un atkal septiņnieks.
"Vai esi jau pieteicies nākamajām Arēnas cīņām? Reģistrēšanās tur!" Arwen's Child norāda uz apaļo ēku. "Būtībā tas ir vienīgais, ko šobrīd vari darīt. Pašlaik pilnīgi nekas nenotiek. Mēs te sēžam jau kādu stundu."
Lai arī Sariuss vēl neko nezina par nākamo Arēnas cīņu raundu, viņš, protams, vēlas piedalīties. Taču Sariuss itin nemaz nav rēķinājies ar to, ka lielais Bolacis pats personiski pieņems viņa pieteikumu. Gnomu ielenkts, tas stāv naksnīgās arēnas pašā vidū un izskatās milzīgs, gandrīz divreiz lielāks par Sariusu, kuru jau atkal samulsina giganta dīvainais izskats tas nelīdzinās nevienam citam šeit. Turklāt Bolacis ir gandrīz kails.
"Pieraksties šeit," viņš saka un ar savu dīvaino zizli norāda uz mūrim piestiprināto sarakstu.
"Cīņas sāksies pēc septiņām dienām divas stundas pirms pusnakts."
Sariuss pieraksta savu vārdu zem Bracco vārda. Paskat tik, tātad tas arī vēl ir dzīvs. Sarakstā ir arī Blackspell, BloodWork, Lelants, LordNick un Drizzel. Tālāk izlasīt Sariuss nepagūst, jo viņu pārtrauc ceremonij meistars.
"Neesi tik ziņkārīgs, sīkais elf! Teci nu atpakaļ pie pārējiem!"
Izejot no arēnas, Sariuss sastop Fenielu. Viņa laikam ir spēlējusi dienu un nakti, jo, kad Sariuss to redzēja pēdējoreiz, Feniela bija smagi ievainots četrinieks, taču tagad Sariusam viņas līmenis ir slēpts. Tatad vismaz astoņnieks. Fenielas bruņojums, ieskaitot divus zobenus, ir pilnīgi jauns. Intuīcija Sariusam saka, ka zaudētu, ja abi atkal saķertos cīņā.
Pie milzīgā ugunskura valda draudzīga gaisotne. Starp rūķiem, kuri ņemas salīdzināt savus cirvjus, tup arī Sapujapu un, pamanījis Sariusu, to uzreiz sveicina.