Savācis izsvaidītos papīrus, viņš stīvā gaitā izgāja no istabas.
— Velna milti! — Donovans noteica, kad robots bija aiz durvīm.
Tad viņš pievērsās Pauelam:
— Ko mēs tagad darīsim?
Pauels jutās noguris, bet reizē pacilāts.
— Neko. Viņš pierādīja, ka spēj lieliski vadīt staciju. Nekad neesmu redzējis, ka elektronu vētra būtu tik labi pārlaista.
— Bet nekas nav atrisināts. Tu taču dzirdēji, ko viņš sacīja par Kungu. Mēs nevaram …
— Redzi, Maik, viņš izpilda sava Kunga pavēles, nolasot tās no skalām, instrumentiem un grafikiem. Bet to taču arī mēs vienmēr esam darījuši. Un, galu galā, tas izskaidro viņa atteikšanos paklausīt mums. Paklausību nosaka Otrais likums. Cilvēku drošību — Pirmais. Kā viņš varēja izglābt cilvēkus, vienalga, apzināti vai neapzināti? Protams, stabili noturot enerģijas nesēju staru. Viņš zina, ka spēj to izdarīt labāk nekā mēs, tādēļ arī uzsver, ka ir augstāka būtne, kam jāpadzen mūs no vadības telpām. Tas neizbēgami izriet no robotikas likumiem.
— Protams, bet runa jau nav par to. Mēs nevaram viņam ļaut arī turpmāk melst niekus par Kungu.
— Kāpēc ne?
— Tāpēc, ka tas ir kaut kas nedzirdēts. Kā mēs varam viņam uzticēt staciju, ja viņš netic, ka ir Zeme?
— Vai viņš spēj vadīt staciju?
— Jā, bet…
— Vai tad nav vienalga, kam viņš tic?
Gurdi smaidīdams, Pauels noplātīja rokas
un krišus iekrita gultā. Pēc brīža viņš jau gulēja.
Uzstīvēdams sev vieglu skafandru, Pauels sacīja:
— Viss būs ļoti vienkārši. Varēs atvest šurp pa vienam jaunos KT modeļus, iebūvēt tajos automātiskus slēdžus, kas darbotos vienu nedēļu, tā lai tiem būtu laiks apgūt… tā … Kunga kultu no paša pravieša. Pēc tam tos var pārvest uz citām stacijām un atkal atdzīvināt. Pietiktu ar diviem KT katrā stacijā…
Donovans pavēra savu sejsegu un dusmīgi palūkojās Pauelā.
— Beidz reiz, un vācamies projām no šejienes. Maiņa mūs gaida, un man nebūs miera, iekāms pa īstam neredzēšu Zemi un nejutīšu to zem savām kājām, lai pārliecinātos, ka tā tiešām eksistē.
Šai brīdī atvērās durvis. Donovans, paklusi izgrūdis lāstu, aizcirta ciet sejsegu un sadrūmis pagrieza ienākušajam Kjūtijam muguru.
Robots klusi pienāca viņiem klāt un skumjā balsī jautāja:
— Jūs aizejat?
Pauels viegli pamāja ar galvu:
— Mūsu vietā nāks citi.
Kjūtijs nopūtās. Tas izklausījas ka vēja gaudi cieši savilktos vados.
— Jūsu kalpošanas laiks ir beidzies, un pienācis jūsu bojā ejas brīdis. Es to biju gaidījis, bet… Tomēr lai notiek tā Kunga prāts!
Viņa gaudulīgais tonis aizskāra Pauelu.
— Pataupi savus līdzjūtības izpaudumus, Kjūtij. Mūs gaida Zeme, nevis bojā eja.
— Tas ir labi, ka jūs tā domājat, — Kjūtijs atkal nopūtās. — Es tagad redzu, cik gudri ir jūsu maldi. Pat ja spētu, es neiedrošinātos iedragāt jūsu ticību.
Viņš aizgāja kā īsts līdzcietības iemiesojums.
Pauels kaut ko noņurdēja un pamāja Donovanam.
Nesdami rokās hermētiski noslēgtas ceļasomas, viņi iegāja gaisa slūžās.
Aiz tām atradās kuģis, ar kuru bija atlidojusi maiņa. Francis Millers, kam vajadzēja nomainīt Pauelu, sveicināja viņus ar vēsu pieklājību. Donovans tikko manāmi atņēma sveicienu un tūlīt iegāja pilota kabīnē, lai pārņemtu no Sema Ivensa kuģa vadību.
Pauels brīdi uzkavējās.
— Kā klājas Zemei?
Uz šo visai parasto jautājumu Millers atbildēja ar parasto frāzi:
— Arvien vēl griežas.
Pauels sacīja:
— Tas ir labi.
Millers uzlūkoja viņu.
— «U. S. Robots» puiši ir izgudrojuši jaunu modeli. Kombinētu robotu.
— Ko izgudrojuši?
— To, ko jūs dzirdējāt. Firma saņēmusi lielu pasūtījumu. Šķiet, ka šis modelis ir kā radīts asteroīdu raktuvēm. Viens robots ir komandieris, kuram ir padoti seši subroboti kā rokai pirksti.
— Vai izmēģinājumi uz vietas jau veikti? — Pauels bažīgi vaicāja.
Millers pasmīnēja:
— Es dzirdēju, ka viņi gaidot jūs.
Pauela roka savilkās dūrē.
— Velns parāvis, mums taču jāatpūšas!
— Gan jau atpūtīsities. Nedēļas divas, manuprāt.
Gatavodamies dežūrai stacijā, viņš uzmauca smagos skafandra cimdus. Viņa uzacis saraucās.
— Kā darbojas jaunais robots? Lai strādā. kā nākas, citādi es viņu nelaidīšu ne tuvu pie vadības pults.
Pauels vilcinājās ar atbildi. Viņa skatiens pārslīdēja uzpūtīgajam prūsim, kas stāvēja viņa priekšā, — no iecirtīgi atmestās galvas ar īsi apcirptajiem matiem līdz pat kāju pēdām karavīra miera stājā — un piepeši viņā uzbangoja nevaldāma prieka vilnis.
— Ar robotu viss ir kārtībā, — viņš lēni sacīja. — Šaubos, vai tev iznāks daudz noņemties ar vadības pulti.
Viņš nosmīnēja un iekāpa kuģī. Milleram te bija jāpavada vairākas nedēļas.
NOĶERT TRUSI
Atvaļinājums ilga vairāk nekā divas nedēļas. Tas Maikam Donovanam bija jāatzīst. Viņi atpūtās sešus mēnešus un saņēma par tiem apmaksu. Arī to viņš nenoliedza. Taču, kā Donovans pikti paskaidroja, tā bija tīrā nejaušība. «U. S. Robots» vīriem vajadzēja novērst kļūmes kombinētā robota konstrukcijā, un kļūmju tajā bija daudz, turklāt vismaz kāds pusducis no tām parasti paliek vēl līdz izmēģinājumiem uz vietas. Tā nu Pauels un Donovans pūtās un gaidīja, kamēr vīri pie rasējamiem dēļiem un puiši ar logaritmiskajiem lineāliem pateica: «Viss kārtībā!» Un nu viņi abi bija uz asteroīda, bet nekas nebija kārtībā. Donovans to atkārtoja jau reizes desmit, un viņa seja kļuva sarkana kā biete.
— Apžēlojies, Greg, sāc taču skatīties uz lietām reāli. Kāda gan nozīme turēties burtiski pie instrukcijas un ļaut izmēģinājumiem saiet dēlī? Ir jau pēdējais laiks likt papīrus pie malas un ķerties pie darba.
— Es tev saku, — Gregorijs Pauels runāja tik pacietīgi, it kā skaidrotu elektronikas pamatus muļķa bērnam, — ka saskaņā ar instrukciju šie roboti ir domāti darbam asteroīdu raktuvēs bez cilvēku uzraudzības. Mums viņi nav jānovēro.
— Labi. Tagad paklausies — runās loģika! — Donovans izstiepa savus spalvainos pirkstus un sāka uz tiem skaitīt. — Pirmkārt: šis jaunais robotu tips ir izturējis visas pārbaudes laboratorijās. Otrkārt: «United States Robots» garantēja, ka viņi izturēs arī pārbaudi uz vietas — uz asteroīda. Treškārt: šo pārbaudi tie līdz šim nav izturējuši. Ceturtkārt: ja roboti neizturēs pārbaudi uz vietas. «United States Robots» zaudēs desmit miljonus skaidrā naudā un par kādiem simts miljoniem savu labo slavu. Piektkārt: ja roboti neizturēs pārbaudi un mēs nepratīsim paskaidrot, kādēļ tas noticis, tad ir iespējams, ka mums abiem būs jāatvadās no labā darba.
Māksloti smaidīdams, Pauels centās noslēpt smagu nopūtu. Firmas «United States Robots and Mechanical Men Corporation» nerakstītais likums bija labi zināms: «Neviens darbinieks neizdara divreiz vienu un to pašu kļūdu. Viņu atlaiž pēc pirmās reizes.»
Skaļi Pauels teica:
— Tev viss ir tik saprotams kā Eiklidam — viss, atskaitot faktus. Tu, sarkanmati, novēroji šo robotu grupu trīs maiņas pēc kārtas, un viņi veica savu darbu lieliski. Tu pats tā sacīji. Ko mēs citu varam darīt?