- Hmm, - Raioss ironiski novilka. - Vai ir kāda panīkusi planēta, kura neapgalvo, ka senos laikos esot bijusi pārpilnības zeme?
- Tie laiki, par kuriem es stāstu, bija pirms diviem gadsimtiem, kad Imperators vēl pārvaldīja vistālākās zvaigznes un Sivenna bija viena no centrālajām pasaulēm, nevis pusmežonlga pierobežas province. Tajos laikos Hari Seldons paredzēja Impērijas varas norietu un visas Galaktikas ieslīgšanu barbarismā.
Raioss spēji iesmējās. - Ak viņš to paredzēja? Tādā gadījumā viņš maldījās, mans krietnais zinātniek! Laikam taču jūs sevi par tādu uzskatāt. Šodien Impērija ir varenāka nekā visa pēdējā gadu tūkstoša laikā. Pierobežas drūmais saltums ir aizmiglojis jūsu vecās acis. Atbrauciet kādu dienu uz iekšējām pasaulēm un izbaudiet centra siltumu un bagātību!
Vecais virs sērīgi papurināja galvu. - Asinsrite vispirms apstājas ārējās malās. Vēl būs vajadzīgs laiks, lai trūdēšana sasniegtu sirdi. Tas ir, ārēji redzamā trūdēšana, atšķirībā no iekšējās trūdēšanas, kas ilgst jau gadsimtus piecpadsmit.
- Tātad šis Hari Seldons pareģoja Galaktiku, kurā valda visaptverošs barbarisms, - Raioss uzjautrināts sacīja. - Nu, un kas notika pēc tam?
- Tātad viņš nodibināja divus Fondus Galaktikas pretējās attālākajās malās. Fondus labākajiem, jaunākajiem un stiprākajiem, kuri tur varētu dzimt, augt un attīstīties. Pasaules, kurās viņš izveidoja šos Fondus, tika izraudzītas ar lielu rūpību tāpat kā attiecīgais laiks un apstākļi. Viss tika ievirzīts tā, lai nākotne, kādu to paredzēja negrozāmā psihovēstures matemātika, ietvertu agrīnu nodalīšanos no Impērijas civilizācijas galvenā veidojuma un pakāpenisku pārtapšanu Otrās Galaktikas Impērijas aizmetņos, tādējādi saīsinot neizbēgamo barbarisma starpposmu no trīsdesmittūkstoš gadiem līdz nepilnam gadu tūkstotim.
- Un kur jūs visu to noskaidrojāt? Izklausās, ka jūs zināt ikvienu sīkumu.
- Nezinu un nekad neesmu zinājis, - patricietis nesatricināmā mierā atbildēja. - Tas ir pacietīgu pūliņu rezultāts. Esmu licis kopā sava tēva atrastās liecības un pievienojis tās, ko man izdevies atklāt pašam. Pamats ir nestabils, un virsbūvi radījusi romantiska iztēle, aizpildot lielos tukšumus. Tomēr es esmu pārliecināts, ka pamatos tā ir patiesība.
- Jūs esat viegli pārliecināms.
- Ak tā? Man tas prasīja četrdesmit gadu pētījumus.
- Hmm... Četrdesmit gadu! Es tādu jautājumu atrisinātu četrdesmit dienās. Patiesībā es uzskatu, ka tieši to man vajadzētu darīt. Tas būtu... citādi.
- Un kā jūs to darītu?
- Vistiešākajā veidā. Es varētu kļūt par ceļojošu pētnieku. Varētu atrast šo Fondu, par kuru jūs stāstāt, un apskatīt to savām acīm. Jūs sakāt, ka tādi ir divi?
- Reģistros ir minēti divi. Liecības ir atrastas tikai par vienu, un tas ir saprotams, jo otrs atrodas Galaktikas garās ass tālākajā galā.
- Nu tad mēs apmeklēsim tuvāko. - Ģenerālis piecēlās un sakārtoja formas tērpa siksnu.
- Vai jūs zināt ceļu? - jautāja Barrs.
- Apmēram zinu. Bijušais vicerojs, iepriekšējais pirms pēdējā, kuru jūs tik iespaidīgi nogalinājāt, savos reģistros ir iekļāvis aizdomīgus stāstus par ārējām barbaru nomalēm. Patiesībā viena no viņa meitām tika izprecināta kādam barbaru valdniekam. Es atradīšu ceļu.
Viņš pastiepa roku. - Pateicos jums par viesmīlību!
Djusems Barrs ar pirkstiem pieskārās pasniegtajai plaukstai un oficiāli paklanījās. - Jūsu apmeklējums bija liels gods.
- Par informāciju, kuru jūs man sniedzāt, - Bels Raioss turpināja, - es jums pateikšos tad, kad atgriezīšos.
Djusems Barrs padevīgi pavadīja viesi līdz ārdurvīm un, noskatīdamies pakaļ aizbraucošajam automobilim, klusi teica: - Un ja atgriezīsies.
Fonds. ... Pēc četrdesmit gadu attīstības un paplašināšanās Fonds sastapās ar draudiem Bela Raiosa personā. Hardina un Mal-lova episkās dienas bija pagājušas, un līdzi tām bija izgaisusi krietna daļa nesaudzīgās pārgalvības un apņēmības....
GALAKTIKAS ENCIKLOPĒDIJA
BURVJI
Istabā sēdēja četri viri, un istaba atradās pietiekami nošķirtā vietā, lai neviens tai nevarētu tuvoties. Visi četri viri pārmija ašus savstarpējus skatienus un tad ilgāku bridi pievērsās galdam, kas šķīra viņus citu no cita. Uz galda bija četras pudeles un tikpat daudz piepildītu glāžu, taču neviens tām nebija pieskāries.
Tad vīrietis, kurš sēdēja vistuvāk durvīm, izstiepa roku un nobungoja uz galda virsmas lēnu, ritmisku takti.
- Vai jūs mūžīgi grasāties tā sēdēt un brīnīties? -viņš noprasīja. - Kāda tam nozīme, kurš sāk runāt pirmais?
- Nu tad runā tu pirmais! - teica masīvais vīrietis, kurš sēdēja viņam tieši pretī. - Tieši tev ir visvairāk iemesla raizēties.
Sennets Forels neskanīgi iesmējās. - Tāpēc, ka es, tavuprāt, esmu visbagātākais. Mjā... Vai ari tu gribi, lai es turpinu, jo esmu iesācis. Tu, jādomā, neesi aizmirsis, ka tā bija mana personīgā tirdzniecības flote, kas sagūstīja viņu izlūkkuģi.
- Tev bija vislielākā flote, - sacīja trešais, - un vislabākie piloti, un tas nozīmē pateikt citiem vārdiem, ka tu
esi visbagātākais. Tas bija pamatīgs risks, un jebkuram citam no mums nāktos riskēt vēl vairāk.
Sennets Forels vēlreiz iesmējās. - Noslieci uz risku es esmu mantojis no tēva. Visu galu galā izšķir tas, ka riska gadījumā ieguvums atmaksājas. Turklāt ņemiet vērā, ka ienaidnieka kuģis tika izolēts un sagūstīts viegli, pašiem neciešot zaudējumus un neradot draudus citiem.
Tas, ka Forels ir attāls radinieks izcilajam, tagad jau mirušajam Hoberam Mallovam, Fondā bija labi zināms un atklāti atzīts apstāklis. Tas, ka viņš ir Mal-lova ārlaulības dēls, bija tikpat labi zināms, bet atklāti neatzīts apstāklis.
Ceturtais vīrietis paslepšus samirkšķināja mazās ačteles. Pār viņa plānajām lūpām izskanēja vārdi: -Diez vai ir pamats gozēties labpatikā par šo mazo kuģīšu sagrābšanu. Visticamāk, tas tikai vēl vairāk aizkaitinās to jauno cilvēku.
- Tu domā, ka viņam vajadzīgi motīvi? - Forels nicinoši noprasīja.
- Jā, es tā domāju, un šis notikums var aiztaupīt viņam pūles izgudrot tos pašam. - Ceturtais vīrs runāja lēni. - Hobers Mallovs darbojās citādi. Un Salvors Hardins tāpat. Viņi atstāja nedrošo spēka pielietošanas ceļu citiem, bet paši rīkojās pārliecināti un nemanāmi.
Forels paraustīja plecus. - Šis kuģis ir pierādījis savu vērtību. Motīvi ir lētas preces, un šo mēs esam pārdevuši par labu naudu. - Viņa balsī skanēja dzimuša tirgotāja gandarījums. Viņš turpināja: - Tas jaunais cilvēks nāk no vecās Impērijas.
- Tas mums bija zināms, - neapmierināti norūca otrais, masīvais vīrietis.
- Pareizāk sakot, mums bija aizdomas, - Forels viņu rāmi izlaboja. - Ja kāds ierodas ar kuģiem un bagātu kravu, ar draudzības apliecinājumiem un tirdzniecības piedāvājumiem, ir tikai saprātīgi atturēties no naidīgiem soļiem, iekams neesam skaidri uzzinājuši, ka labvēlīgā maska tomēr nav viņa īstā seja. Bet šajā gadījumā...
Trešā dalībnieka balsī ietrīsējās tikko jaušama vaimanu pieskaņa. - Mums vajadzēja būt uzmanīgākiem! Vispirms vajadzēja visu izpētīt. Un tikt skaidrībā, pirms ļāvām viņam doties projām. Tāds solis būtu bijis daudz saprātīgāks!
- Tas ir jau izrunāts un nolikts malā, - Forels atbildēja. Ar enerģisku žestu viņš pielika tematam punktu.
- Valdība ir gļēva! - žēlojās trešais vīrietis. - Mērs ir idiots!
Ceturtais vīrietis pēc kārtas paskatījās uz pārējiem trim un izņēma no lūpām cigāra galu. Ar nevērīgu kustību viņš iemeta to spraugā no sevis pa labi, kur tas pēc klusa šņirksta pazuda nebūtībā.