— Mans labais Maksimiliān, — teica Valentīna. — Jūs tiešām esat pārāk fantastisks… Jūs mani ilgi nemīlēsit… Vīru, tik iedvesmu pilnu, tik poētisku, nevar tik ilgi saistīt ar tik vienmuļīgu mīlestību kā mūsējā… Bet, mans Dievs, mani jau sauc… vai dzirdat?
— Ak, Valentīna! — teica Maksimiliāns. — Pasniedziet man savu mazāko pirkstiņu, lai es varētu to noskūpstīt!
— Maksimiliān, mēs bijām norunājuši, ka būsim viens otram tikai divas balsis, divas ēnas!
— Kā jūs pavēlat, Valentīna.
— Vai tas jūs aplaimos, kad es darīšu to, ko jūs vēlaties?
— Ak jā!
Valentīna pakāpās uz sola un izsprauca caur sienas starpām ne vien mazo pirkstiņu, bet visu. Maksimiliāns priekā iesaucās, satvēra pasniegto roku un spieda to pie savām lūpām; bet tūdaļ arī mazā rociņa izslīdēja no viņa rokām, un Maksimiliāns redzēja meiteni strauji aizskrejam.
SATURS
GRĀFS MONTĒ - KRISTO
PIRMĀ GRĀMATA
PIRMĀ DAĻA
TOC \o "1-3" \h \z I Marseļā 5
III Katalānās 16
IV Sazvērestība 23 V Karaliskā prokurora palīgs 37
VII Ifas pils 50 VIII Saderināšanās vakars 59
XIII Traks arestants un ārprātīgs arestants 89
XIV 34. un 17. numurs 98 XV Mācītais itālietis 108
XVI Abata kamera 117
XVII Manta 134 XVIII Trešā lēkme 145
OTRĀ DAĻAIKontrabandisti
IIMonte-Kristo sala
IIIManta tiek atrasta
IVAzīstamais
VViesnica „Gāras tilts"
VIKadrusa stāsts
VIICietuma reģistri
208
VIII
Moreļa veikals
212
IX
Piektais septembris
220
X
Jūras braucējs Sindbads
230
XI
Piedzīvojums Romā
245
XII
„Mazzolato"
258
XIII
Karnevāls
266
XIV
Sansebastjāna katakombās
273
XV
Norunāta satikšanās
283
TREŠĀ DAĻA
I
Sagaidīšana
291
II
Brokastis
297
III
Priekšā stādīšana
304
IV
Bertučio
313
V
Nams Oteilas priekšpilsētā
316
VI
Vendeta
321
VII
Noziegums
337
VIII
Neaprobežots kredīts
346
IX
Ābolaini
356
X
Ideoloģija
365
XI
Haide
375
XII
Moreļa ģimene
378
XIII
Pirams un Tisbe
386
XIV
Mācība par indēm
393
XV
„Velns Roberts"
404
XVI
Kursa maiņa
416
XVII
Majors Kavalkanti
424
XVIII
Andre Kavalkanti
434
XIX
Dārzs
445
Cienījamie lasitaji!
Sagatavošanā ir
Aleksandra Dimā (tēva)
Kopotu rakstu nākamie sējumi
"Grāfs Monte-Kristo"
2. grāmata
un
"Trīs musketieri"
Aleksandrs dimā tēvs
Kopoti raksti piecpadsmit sējumos
Devītais sējums
GRĀFS monte-kristo
Otrā grāmata
Riga, «Aeroeksprcsis» 1994
Izdevumu sagatavojusi informācijas un izdevējdarbības aģentūra „AEROEKSPRESIS"
Tulkojis: J.Rainis
Redaktors A.Mukāns Sastādītāji: G.Špakovs, S.Smoļskis
Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16
Tirāža 23000 eks. Līgumcena. Izdevējdarbības licence Nr.2-0116
3aK. 109.
ISBN 5-87472-093-6
Кооп. «Импакс» 191028, С.-Пстсрбург, наб. Фонтанки, 18.
Лицензия ЛР 060203 от 18.09.1991.
Отпечатано с оригинал-макета в АО «Санкт-
Петербургская типография № 6» 193144, Санкт-Петербург, ул. Моисеенко, 10
CETURTĀ DAĻA
.
I
Nuartjē de Vilfora kungs
Pēc Danglāra kundzes un viņas meitas aiziešanas Valentīna bija ienākusi dārzā, bet Vilfors ar savu kundzi — aizgājuši pie vectēva.
Vectēvu apsveicinājuši un Baruā, vecu sulaini, kurš jau divdesmit piecus gadus bija vectēva dienestā, izsūtījuši laukā, viņi atsēdās vecā kunga tuvumā.
Nuartjē kungs sēdēja savā lielajā stumjamajā krēslā, kurā viņu no rītiem iecēla, pa vakariem izcēla, un viņa priekšā bija labs spogulis, ar kura palīdzību viņš, nepakustēdamies no vietas, varēja pārredzēt visu istabu un tūdaļ ieraudzīt katru, kas ienāca. Sastindzis kā līķis, viņš ar gudrām, dzīvības pilnām acīm uzlūkoja savu dēlu un tā sievu, kuru svinīgā apsveikšana viņam paziņoja kādu svarīgu un negaidītu saeimu.
Dzirde un redze bija vēl vienīgās maņas, kuras kā divas dzirksteles dzīvināja jau pa trim ceturtdaļām kapam nolemtās miesas. Viena no šīm maņām varēja šā nekustīgā tēla iekšējo dzīvi parādīt uz ārieni, tas bija viņa skatiens, un šis skatiens līdzinājās tālam gaismas spīdumam, kas maldu ceļos gājušam ceļiniekam naktīs rāda, ka šinī tumsā un klusumā vēl mīt dzīva būtne.