Aktieris — karalis.
Jā, mīļā, tuvojas laiks projām doties,
Es jūtu savus spēkus izbeidzoties.
Ap tevi pasaule šī skaistā būs,
Sirds jaunā mīlā laimi, prieku gūs.
Varbūt cits laulāts draugs…
Aktieris — karaliene.
Ak, rimstiet jel! Tā būtu nodevība,
Ja pirmā bija īsta mīlestība.
Lai lāsts man otra vīra glāsti kļūtu,
Ja ņemtu to, kas pirmo nāvēj's būtu.
Hamlets sāņus.
Vērmeles, vērmeles.
Aktieris — karaliene.
Tās saites, kas pa otram lāgam sien,
Nav mīla, tikai aprēķins zems vien.
Es savu pirmo vīru otrreiz kauju,
Kad gultā otram sevi skūpstīt ļauju.
Aktieris — karalis.
Es ticu, ka tev sirds tā runāt liek,
Bet apņemšanās bieži lauzta tiek.
Ik solījums ar atmiņu mums saistās,
Dzimst kvēls, bet drīz vien atdziest domas skaistās.
Kā auglis zaļš tās turas vēl pie zara,
Bet gatavs attrūkst pats no sava svara.
Ir zīmīgi, ka nemaksājam aši
Tos parādus, ko aizdodam sev paši,
Ko apsolāmies kaislībā, tas irst
Kā nebijis, kad pati kaisle mirst.
Tos likumus, ko prieks vai bēdas dod,
Kā prieks, tā bēdas arī apiet prot.
Ir pasaule tik viltus maiņu ainas.
Nav brīnums tad, ka mūsu mīla mainās.
Jo jautājums, ko allaž pētām mēs:
Vai mīla laimi vai laime mīlu nes.
Krīt varenais, jūk viņa favorīti.
Kāpj nabagais, — pat naidnieks sveic to glīti.
Šai ziņā mīlestība laimi ciena.
Tam draugu daudz, kam nevajag neviena.
Bet, trūkumā ja drauga slieksni mīsi,
Tu draugā naidnieku drīz saskatīsi.
Bet, pabeidzot, kur sāku, jāatzīst,
Ka mūsu griba, likten's savrup klīst,
No ieceres var rasties sajukums, —
Mums pieder nodoms vien, ne iznākums.
Tev tagad šķiet, nekad tas nenotiks,
Bet kā būs tad, kad vīru kapā liks?
Aktieris — karaliene.
Lai zeme liedz man maizi, debess — gaismu.
Lai prieks un atpūta man kjūst par baismu,
Lai uzticība kļūst man izmisums
Un cietumsiena — skaidrais debess jums,
Lai viss, kur pazinu es prieka vaigu,
Ko daru, sabrūk man ar dārdu baigu,
Lai vajā cilvēku un debess nievā,
Ja, atraitne, es otrreiz kļūstu sieva!
Hamlets.
Bet ja nu viņa lauž šo zvērestu?
Aktieris — karalis.
Šis zvērests dziļš. Ak mīļā, ļauj man brīdi;
Man gars ir gurds, es kādu laika sprīdi
To miegā veldzēšu.
Iemieg.
Aktieris — karaliene.
Nu, atpūties! Starp mums neviens nemūžam nestāsies!
Aiziet.
Hamlets.
Kundze, kā jums patīk šī luga?
Karaliene.
Man šķiet, tā dāma apsola par daudz.
Hamlets.
Ā, bet viņa solījumu turēs!
Karalis.
Vai esi iepazinies ar lugas saturu? Vai tur nav kas aizvainojošs?
Hamlets.
Nē, nē, viņi tikai jokojas, nozāļošana notiek pa jokam, nav nekā aizvainojoša.
Karalis.
Kā šo lugu sauc?
Hamlets.
Peļu slazds. Jā, bet kā? Pārnestā nozīmē. Šai lugā notēlota slepkavība, kas notikusi Vīnē. Gonzago ir hercoga vārds, viņa sievu sauc — Baptista. Jūs tūliņ redzēsiet, ka tas ir nelietīgs gabals. Bet kas par to? Jūsu majestāti un visus mūs, kam skaidra sirdsapziņa, tas neskar. Kam niez, lai kasās, mūsu āda vesela.
Ienāk Lukians.
Tas ir Lukians, karaļa brālēns.
Ofēlija.
Jūs esat tikpat kā koris, mans princi.
Hamlets.
Es uzņemtos tulka pienākumus starp jums un jūsu mīļāko, ja varētu redzēt, kā lelles mīlinās.
Ofēlija.
Jūs esat ass, mans princi, jūs esat ass. Hamlets. Jūs stenētu, pirms manu asumu notrulinātu, Ofēlija. Jo tālāk, jo ļaunāk.
Hamlets.
Tā jums jāprec savi vīri. Sāc, slepkava! Beidz savu nolādēto vaikstlšanos un sāc. Nu — «un krauklis ķērc pēc atriebības».
Lukians.
Baigs nolūks, inde stipra, roka veikla,
Kas redz, neviena, — nu pats īstais laiks.
No pusnakts zālēm virums izspaidīts
Un Hekatas trīs reizes iesvaidīts.
Lai tava baismā, neģēlīgā vara
Šai acumirklī dzīvo beigtu dara.
Ielej indi gulētājam ausī.
Hamlets.
Viņš to nozāļo dārzā, lai iegūtu valsti. Viņa vārds Gonzago. Stāstā notēlots patiess notikums, uzrakstīts labā itāliešu valodā. Jūs tūliņ redzēsiet, kā slepkava iegūst Gonzago sievas mīlestību!
Ofēlija.
Karalis pieceļas!
Hamlets.
Kas, sabijies no tukša šāviena!