Taču hipnozi lieto ne tikai psihiatrijā un neiropatoloģijā, to sekmīgi izmanto dermatoloģijā, ārstējot daudzas ādas slimības (zvīņēde, sarkanā vilkēde, kārpas, eritēmas, ādas nieze u.c.).
Arī dzemdniecībā un ginekoloģijā neiztiek bez hipnozes un suģestijas. Lai likvidētu bailes no dzemdībām, kā arī lai mazinātu vai pavisam novērstu dzemdību sāpes, sieviešu konsultācijās notiek psihoprofilaktiska grūtnieču sagatavošana dzemdībām (lekcijas, pārrunas, suģestija). Daži ārsti hipnozi mēģinājuši lietot arī dzemdībās; daudzkārt tikusi panākta pilnīga nejutība pret sāpēm — dzemdības notikušas dziļa miega stāvoklī. Ārvalstu mediķi šajā nolūkā dažreiz ir izmantojuši narkohipnozi, t. i., sākuma dzemdētājas saņem miega līdzekļu devu, pēc tam to iedarbība tiek pastiprināta ar hipnozi. Šajos gadījumos dzemdētājas pirms un pēc dzemdībām gulējušas caurmēra 15—30 stundas. Tomēr daudzi ārsti vērsās pret šīs metodes ieviešanu, jo tāds svarīgs notikums kā dzemdības nedrīkst notikt ārpus sievietes apziņas.
Hipnoze var palīdzēt ginekologiem ārstēt dažādus neirogēnus menstruālā cikla traucējumus, novērst grūtniecības toksikozes.
Arī iekšķīgo slimību hipnoterapija neapšaubāmi, ir efektīva. Hipnozi lieto paroksismālās tahikardijas (paātrinātas aritmiskas sirdsdarbības), sirds un gremošanas trakta neirožu, hronisku caureju, aizcietejumu, atraugu ārstēšana. Daži ārsti hipnologi hipnozi ar labiem rezultātiem lietojuši hipertonijas, vairogdziedzera slimību ārstēšana, ka arī tuberkulozes saasināšanās gadījumos. Padomju hipnologu eksperimenti liecina, ka hipnozi var izmantot vēl daudzu citu slimību ārstēšanā. Tā, piemēram, P. Buls ar hipnotisko suģestiju ārstēja čūlas slimību, sirds astmu, hroniskus žultspūšļa iekaisumus.
Aplūkosim dažus gadījumus no mūsu prakses, kad pacienti veiksmīgi tikuši izārstēti ar hipnozi.
20 gadus vecais slimnieks M. sūdzējās ārstam par nepatiku strādāt un turpināt studijas konservatorijā, bezmiegu, stiprām galvassāpēm, paaugstinātu uzbudinamību un nogurdināmību. Bieži par sīkumiem raudot. Pēdējā laikā arvien biežāk domājot par nāvi. Slimīgais stāvoklis attīstījies divu pēdējo gadu laikā pēc mātes un tuvu radinieku nāves. Ārstējies neiroloģiskās nodaļas un ambulatoriski. Pēc nomierinošo līdzekļu lietošanas un fizikālās, terapijas procedūrām bijusi neliela uzlabošanās. Pēdējā laikā esot zaudējis cerību izveseļoties, pārstājis apmeklēt ārstus, noslēdzies sevī.
Ilgstoša saruna ar ārstu noskaidrojās arī slimnieka attieksme pret profesiju, draugiem, darbabiedriem, radiniekiem utt. Hipnozes seansi mijas ar suģestiju nomodā. Ārstēšana ilga mēnesi, pēc tam — ar mēneša starplaiku — 2 mēnešus, 3 mēnešus, pusgadu. Pašlaik pacients ir sekmīgi pabeidzis mācības, strādā, sūdzību nav.
1966. gadā P. Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīca 18 gadus vecai slimniecei paduses apvidū izoperēja lipomu (taukaudu audzēju). Slimnieci jau gatavojās izrakstīt no nodaļas. Pastaigājoties palātā, slimniece nejauši paklupa un uz gultas malas sasita galvu. Tūlīt pēc tam iestājās operētas rokas pirkstu paralīze, ko pavadīja stipras galvassāpes, muskuļu vājums, nospiestība, raudulīgums. Hipnozes seanss (kataleptiskā stadija) paralīzi likvidēja, un slimnieces pašsajūta strauji uzlabojās. Iegūto efektu nostiprināja otrs hipnozes seanss, un paciente no slimnīcas izrakstījās pilnīgi apmierinošā stāvoklī.
Ir novērots, ka paralīzes un līdzīgi stāvokļi pēc operatīvas iejaukšanās vai arī pēc kādas traumas nereti rodas cilvēkiem, kam ir tieksme uz histērijas izpausmēm.
1961. gadā P. Strādina slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieveda 19 gadus vecu slimnieci ar grieztu brūci kreisajā apakšdelmā (pašnāvības mēģinājums ģimenes nesaskaņu dēļ). Brūce tika apkopta, sašūta slimnīcas traumatoloģiskajā nodaļā, ekstremitāte imobilizēta. Pacienti atlaida mājās, nozīmējot ambulatorisku ārstēšanu. Nākamajā dienā slimniecei iestājās kreisās rokas pirkstu paralīze, kuras izcelsmi uzreiz noteikt bija grūti. Un tad palīgā nāca hipnoze. Jau pēc pirmā hipnozes seansa (somnambuliskajā stadijā) paralīze pilnīgi izzuda.
Jāatgādina, ka abos šajos gadījumos runa ir par funkcionālam paralīzēm. Organiskas paralīzes ar hipnozi izārstēt nevar.
Daudzreiz pēc pārciestām operācijām slimniekiem attīstās pēcoperācijas neirozes, kas tieši vai netieši ir saistītas ar operācijas raksturu.
1968. gadā pie manis griezās 52 gadus veca paciente T. Pirms diviem gadiem viņai bija izdarīta vairogdziedzera operācija. Tomēr slimībai raksturīgie simptomi — paātrināta sirdsdarbība, dūrieni sirdī, izteikta pēkšņa garastāvokļa maiņa, darbspēju zudums — nebija izzuduši, tādēļ pirmajai operācijai bija sekojusi otra operācija. Arī tā nebija devusi pozitīvu rezultātu. Tikai pēc 10 hipnozes seansiem slimniecei atgriezās darbspējas un izzuda lielākais vairums nepatīkamo sajūtu.
Pacientei S. ir 12 gadu. Jau kopš agras bērnības viņa sirgst ar urīna nesaturēšanu naktīs. Vairākkārt ārstējusies pie neiropatologa, bet bez panākumiem. Pacientei tika nozīmēti 15 hipnozes seansi. Tā kā sākumā stabilu panākumu nebija, papildus hipnoze tika izdarīta arī mājās, parasto miegu pārvēršot hipnotiskajā. Tas deva pozitīvu rezultātu.
Nav, protams, iespējams aprakstīt tos daudzos gadījumus, kad ārstnieciskais efekts tika panākts jau pēc 3—5 hipnozes seansiem. Iepriekš aprakstītais piemērs norāda, ka dažos gadījumos hipnoterapiju nepieciešams lietot ilgstoši.
Ar hipnozi ieteicams ārstēt dažāda rakstura baiļu sajūtas. Pie tām pieskaita bailes no slēgtām telpām un bailes atrasties ārpus tām. Pirmajā gadījumā slimnieks baidās viens palikt istabā, automašīnā, trolejbusā utt. Vai arī pretēji — viņš cenšas neatstāt telpas, baidās pāriet ielu, parku, laukumu. Šādos gadījumos slimnieka ārstēšana ar hipnozi ir bijusi ļoti efektīva. 22 gadus veca paciente sūdzējās par paniskām bailēm palikt uz ielas vakarā, kad sāk krēslot. Tādēļ vakaros esot spiesta atteikties no pastaigām, teātra, kino apmeklējumiem. Saslimšanas cēlonis — kādreiz izdarītais uzbrukums pacientei nakts laikā. Pēc trīs hipnozes seansiem viņa bija tikusi vaļā no mokošajām bailēm. Līdzīgi tika izārstēta arī paciente, kas bija cietusi autokatastrofā un pēc tam baidījās no slēgtam telpām.
Daudz sarežģītāk ir ārstēt aktierus, kuriem pirms uzstāšanās vai uzstāšanās laikā rodas stipras bailes no skatītājiem. Šai baiļu sajūtai parasti ir hronisks raksturs, un tā biežāk ir aktieriem ar lielu skatuves stāžu. Ļoti bieži šāda veida nedrošība un bailes saistās ar pārdzīvojumiem darbā vai mājās un nelabvēlīgi ietekme tālāko jaunradi.
Izmantojot hipnozi, divos šādos gadījumos nepatīkamas parādības izzuda.
Grūts uzdevums mediķiem ir stabilu funkcionālu hiperkinēžu ārstēšana. Hiperkinēzei ir raksturīga sejas, roku, kāju trīce vai visa ķermeņa, bet dažreiz arī diafragmas muskulatūras haotiska raustīšanās. Ir arī vēl citas hiperkinēžu formas. To ārstēšanai jābūt kompleksai. Hipnotiskie seansi tiek nozīmēti divu, trīs vai vairāku kursu veidā atkarībā no ārstnieciskā efekta. Starp kursiem nepieciešami 1—3 mēnešus ilgi pārtraukumi. Kursa ietilpst 7—10 hipnozes seansi.