Jau gribēju mesties lejā pie signālkarogu skapja, kad atcerējos, ka, aptakelēdams «Garu», biju aizmirsis piestiprināt karoga līni.
— Mums nemaz nav jāuzvelk briesmu signāls, — Moda sacīja, — pilnīgi pietiks, ja viņi mūs ieraudzīs.
— Mēs esam glābti, — es rāmi un svinīgi sacīju. Un tad līksmes aizžņaugtā balsī piebildu: — Nemaz nezinu, priecāties vai ne.
Paskatījos uz viņu. Mūsu skatieni vairs nebaidījās sastapties. Mēs piespiedāmies viens pie otra, un es pats neapjautu, kā biju viņu apskāvis.
— Vai man tas jāsaka? — es jautāju.
Un viņa atbildēja:
— Nav jāsaka, un tomēr būtu tik jauki, tik brīnum jauki to dzirdēt.
Viņas lūpas sastapās ar manējām, un es nezinu, kāpēc manā iztēlē atdzīvojās aina «Gara» kajītē, kad viņa uzlika man pirkstus uz lūpām un teica: «Nomierinieties!»
— Mana mazā sieviete, mana vienīgā mazā sieviete, — es teicu, ar brīvo roku glāstīdams viņas plecu, kā to prot visi mīlētāji, kaut gan skolā to neviens viņiem nemāca.
— Mans vīrs, — viņa sacīja, mirkli palūkodamās manī, pirms drebošie plaksti aizsedza viņas acis un viņa, īsi un laimīgi nopūzdamās, pieglauda galvu man pie krūtīm.
Paskatījos uz to pusi, no kuras tuvojās tvaikonis. Tas bija jau pavisam klāt. Patlaban tas nolaida jūrā laivu.
— Vēl vienu skūpstu, mīļotā, — es čukstēju, — vēl vienu, pirms viņi ierodas.
— Un izglābj mūs no mums pašiem, — viņa pabeidza un uzsmaidīja man burvīgā viltībā, kādu vēl nekad nebiju redzējis uz viņas lūpām, — mīlas viltībā.
[2] tomlinsons — r. Kiplinga tāda paša nosaukuma dzejoļa varonis.
[3] grabslrīts — Londonas ieliņa, kurā dzīvoja trūcīgie literāti.
ROMĀNA «JūRAS VILKS» LIETOTIE JŪRNIECĪBAS TERMINI
Acs jeb oss balta — metāla bulta ar cilpveida galvu.
Aizlikt ciet — nostiprināt galu, kas apmests ap slīdragu vai aiz- mettapu.
Aizmettapa jeb kofeinagla — galu apmešanai domāta tapa.
Apaļkoks — vispārīgs nosaukums mastiem, stengām, topmastiem, rājām, bomjiem, gafelēm, bugspritam un citām koka daļām, kuras izmanto buru piestiprināšanai.
Ar vēju — burat ar vēju, kas pūš no aizmugures vienā virzienā ar kuģa kursu.
Bakborts — kuģa kreisais borts.
Baks — klāja paaugstinājums kuģa priekšgalā.
Bakstaguējš jeb pilns vējš — vējš, kas pūš icsānis no kuģa aizmugures.
Bezānmasts — kuģa pakaļējais masts.
Bugsprits — pāri kuģa priekšgalam izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina fokmas'ta štagas un klīverbomi.
Buru cimds — no biezas ādas izgatavota delnas uzmava, kas atgādina no abiem galiem apgriezta cimda vidusdaļu, pie kuras piestiprināta metala plāksnīte, ar ko šujot bīda adatu.
Caurgriešana jeb iešana pār štagu — manevrs, kura gaitā, ejot kursā pie vēja, pagriež olru kuģa sānu pret vēju, t. i., turpina ceļu ar pretējo halzi.
Curiņi — gali, kas domāti kāda priekšmeta piesiešanai pie klāja.
Devits jeb lah celtnis — ierīce laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja.
Dreifēt — noturēt kuģi gandrīz uz vietas, izkārtojot buras tā, lai uz dažām vēja spiediena spēks iedarbotos no priekšas, bet uz citām — no aizmugures.
Dreijs ■— kustībā esoša kuģa novirze no kursa straumju, vēja vai stipru viļņu ietekmē.
Dvarss — iedomāta līnija perpendikulāri pret kuģa simetrijas asi caur tās centru.
Enkurklize — caurums borta priekšdaļā, pa kuru ar enkurspilves palīdzību izlaiž vai ievelk enkurķēdi.
Enkurspilve — grieztuve enkura pacelšanai vai nolaišanai.
Falle — 1) gals buru un apaļkoku pacelšanai un nolaišanai; 2) devītā taļļa, ko lieto laivas nolaišanai ūdenī un pacelšanai uz klāja.
Flagspole — koka ripulis masta galā.
Fokbura — fokmasta apakšējā bura.
Fokmasts — kuģa priekšējais masts.
Gafelbura — slīpa četrstūraina bura, kuras augšējā mala piestiprināta pie gafeles. Pie masta piestiprinātais gafeles gals — klauva ir zemāks par pretējo — piķi.
Gafele — apaļkoks, pie kura piestiprina buras augšējo malu. Gafeles zemāko galu, kas atgādina dakšu un grozās ap mastu, sauc par klauvu, bet augstāko — par piķi.
Gafelšoneris — buru kuģis, kuram visos mastos ir tikai gafelburas. Tāds ir arī romānā aprakstītais «Gars».
Gaija jeb atvads — atsaite, kura notur vietā bomja vai cita apaļkoka galu.
Gals — vispārīgs nosaukums valgiem, trosēm un tauvām uz kuģa.
Glase — pusstundu ilgs laika sprīdis, ko atzīmē ar kuģa zvana sitieniem. Glases sāk skaitīt no pīkst, divpadsmitiem. Pirmās glases beigas pusvienos atzīmē ai vienu zvana sitienu, otrās — ar diviem utt. Astoņas glases nozīmē četras stundas, t. i., vienas maiņas ilgumu. Pēc katrām četrām stundām skaitīšanu sāk no jauna.
Grotbomis — apaļkoks, pie kura piestiprina grolburas apakšējo malu.
Grotbura — grotmasta apakšējā bura.
Grotšole — grotburas šote.
lialze — 1) buru stāvoklis attiecībā pret vēju un kuģi; ja vējš pūš no labās puses, kuģis iet ar labo jeb stirborta halzi, ja no pretējās — ar kreiso jeb bakborta halzi; 2) taisns ceļa gabals, kuru, burādams pret vēju, veic kuģis, kreisējot no viena pagrieziena līdz otram; 3) gals, ar ko nostiprina buras apakšējo vēja puses stūri, t. s. halzes stūri.
Halzēšana — manevrs, kuru izpildot mainās kuģa kustības virziens un šotes pāriet pie pretējā borta.
Iegriezt vēja — ejot cieši pie vēja, pagriezt kuģa priekšgalu uz aizvēja pusi.
Ierēvēt — samazināt buru platību.
Iet par štagu — sk. caurgriešana.
Juras jeb vētras enkurs — garā trosē iesiets piltuves veida brezenta maiss, ko vētras laikā izmet ūdenī, lai noturētu laivas vai kuģa galu pret vilni.
Kabestāns — grieztuve ar vertikālu vārpstu, ko uz kuģiem lieto lielu smagumu pacelšanai vai pārvietošanai.
Kailēt — sagriezt galu ritulī, katru nākamo līkumu metot iepriekšējā iekšpusē.
Klatnpa — pie klāja horizontāli piestiprināts sprūds galu aizlik- šanai un turēšanai.
Klauva — gafeles vai kāda cita apaļkoka dakšveida gals.
Kliverbomis — apaļkoks bugsprita pagarināšanai. Pie klīverbomja piestiprina priekšējo buru apakšējos stūrus.
Klīverbomja topnante — trose, kura stiepjas no masta augšas līdz klīverbomja galam.
Kliveris — viena no pritkšburām.
Klize — sk. enkurklīze.
Kompasa roze jeb kompasa karte — grādos un rumbos iedalīta kartona ripa, kas nostiprināta uz magnētadatas.
Kotnpasnica — stūres rata tuvumā uzstādīta ierīce kompasa ievietošanai. Tā sastāv no pamatnes, kura pieskrūvēta pie klaja vai — kā uz «Gara» — iebūvēta kajītes jumtā, un misiņa galvas, kurā zem stikla glabājas pats kompass. Galvas sānos atrodas spuldzes kompas- nīcas apgaismošanai naktī.
Kreisēt — kustēties uz priekšu pa lauztu līniju, ja kuģa kurss ir pretējs vēja virzienam, jo tieši pret vēju kuģis būrāt nevar. Taču, turoties cieši pie vēja un laiku pa laikam ejot pār štagu, kuģis noklust paredzētajā vietā.
Kurss — 1) paredzētais kuģa braukšanas virziens; 2) leņķis starp kuģa diametrālo plakni un meridiānu; 3) tas pats, kas halze (2).
Laga — mērinstruments kuģa ātruma vai noietā attāluma noteikšanai. Tas sastāv no pulksteņmehānisma ar skalu un rotora, kurš, griezdamies ūdeni, darbina mehānismu.