Isidora Kovarubio Deloslanosa ar savu vīrišķīgo, bet apburošo skaistumu bija kļuvusi par iecienītu sarunu tēmu, un daži pat
baumoja vai perināja aizdomas, ka viņai ir sakars ar mīklaino notikumu, kas bija visus tā satraucis.
Par notikumiem pie Alamo — par gultā atrasto slimo mustangu mednieku, spriedumu pakārt viņu, soda izpildes atlikšanu sakarā ar Luīzas Poindeksteres iejaukšanos, Zeba Stampa drosmīgo aizstāvību un gaidāmo tiesu — valodoja visvairāk, un tenkām nebija gala.
Sprieda par visām šīm tēmām, bet visdedzīgāk par jautājumu, vai apsūdzētais ir vainīgs slepkavībā vai nav.
— Slepkavība, — teica filozofiski noskaņotais kapteinis Slo- mens, — ir noziegums, ko, pēc manām domām, mustangu mednieks Moriss nav spējīgs izdarīt. Man šķiet, ka es pazīstu šo puisi pietiekami labi, lai to apgalvotu.
— Vai jūs varat noliegt, — piezīmēja strēlnieks Krosmens,
— ka visi apstākļi runā par sliktu viņam? Gandrīz neapgāžami, es gribētu teikt.
Krosmens nekad nebija jutis simpātijas pret jauno īru. Viņam reiz bija licies, ka intendanta meita — forta pirmā skaistule — pārāk mīlīgi palūkojusies uz svešo dēkaini.
— Nevaru jums piekrist, — atbildēja Slomens.
— Nav nekādu šaubu par to, ka jaunais Poindeksters ir miris un ka viņš ticis noslepkavots. Neviens to neapstrīd. Kas cits to varēja izdarīt? Brālēns apzvēr, ka viņš dzirdējis Henriju strīdamies ar Džeraldu.
— Šis dārgais brālēns apzvērēs visu, kas būs viņam izdevīgi, — iejaucās dragūns Henkoks. — Bez tam viņa paša nesaskaņas ar mustangu mednieku modina aizdomas. Vai tā nav?
— Un ja nu viņi arī sastrīdējās? — turpināja kājnieku virsnieks. — No tā vēl nav jāsecina, ka notikusi slepkavība.
— Tātad jūs uzskatāt, ka šis puisis nogalinājis Poiindeksteru godīgā cīņā?
— Apmēram tā. Tas ir pat visai ticami.
— Bet par ko viņi varēja saiet matos? — jautāja Henkoks.
— Esmu dzirdējis, ka jaunajam Poindeksteram bijušas draudzīgas attiecības ar mustangu mednieku, par spīti viņa nesaskaņām ar Kolhaunu. Par ko viņi varēja saķildoties?
— Dīvains jautājums no jūsu puses, leitnant Henkok, — atbildēja kājnieku virsnieks, sevišķi uzsvērdams vietniekvārdu.
— It kā vīrieši ķildotos par kaut ko citu, izņemot…
— Izņemot sievietes, — iejaucās dragūns iesmiedamies. — Bet es nevaru saprast, kuras sievietes dēļ viņi būtu saķildojušies. Taču ne jaunā Poindekstera māsas dēļ!
— Ej nu sazini, — novilka Slomens, daudznozīmīgi paraustīdams plecus.
— Šausmas! — iesaucās Krosmens. — Zirgu ķērājs uzdrošinās sapņot par mis Poindeksteri! Šausmas!
— Esat gan jūs briesmīgs aristokrāts, Krosmen! Vai tad jūs nezināt, ka mīlestība ir īsti demokrātiska un nerēķinās ar jūsu idejām par izcelšanos? Es nedomāju, ka ,par iemeslu būtu bijis kaut kas tāds. Mis Poindekstere nav vienīgā sieviete, kuras dēļ var sastrīdēties. Kolonijā ir vēl citas meičas, kuru dēļ ir vērts sakauties, nerunājot nemaz .par skaistajām būtnēm, kas ieradušās fortā, un kādēļ gan …
— Kaptein Slomen! — viņu skarbi aprāva strēlnieku leitnants. — Tik prātīgam cilvēkam kā jūs, man jāsaka, tie ir gaužām nepārdomāti spriedumi. Garnizona dāmām jābūt jums pateicīgām par šādiem mājieniem.
— Par kādiem mājieniem, ser?
— Vai tiešām jūs domājat, ka starp viņām atradīsies kaut viena, kas būtu ar mieru runāt ar jūsu minēto cilvēku? 1
— Ar kuru? Es minēju divus.
— Jūs mani saprotat pietiekami labi, Slomen, un es jūs tāpat. Mūsu dāmas, bez šaubām, jutīsies ārkārtīgi glaimotas, ka viņu vārdus min kopā ar šā nekrietnā avantūrista, zirgu zagļa un iespējamā slepkavas vārdu.
— Mustangu mednieku Morisu grūti turēt aizdomās par slepkavību. Un viņš nav arī nedz avantūrists, nedz zirgu zaglis. Kas attiecas uz to, ka ir zem mūsu dāmu goda runāt ar viņu, tad šajā ziņā jūs, mister Krosmen, maldāties. Esmu ticies ar šo jauno īru biežāk nekā jūs un varu droši apgalvot, ka ar savu kultūras līmeni viņš var līdzināties labākajiem no mums. Lai mūsu cienījamās dāmas nemulsina pazīšanās ar viņu, un, ja jau jūs esat pieskāries šai tēmai, man jāpiemetina, ka viņām, vismaz dažām no viņām, nevajadzētu vairīties no iespējas iepazīties ar Džeraldu, ja vien tāda iespēja rastos. Bet tā nekad nav radusies. Cik man gadījies novērot, jauneklis ir uzvedies kā īsts džentlmenis. Esmu redzējis viņu dāmu sabiedrībā ne reizi vien, un viņš vienmēr ir izturējies ar pienācīgo cieņu. Tas liek man domāt, ka Džeraldu absolūti neinteresē nerviena no viņām.
— Tiešām? Kāda laime tiem, kas pretējā gadījumā varētu kļūt viņa sāncenši!
— Varbūt tā arī ir, — mierīgi atbildēja kājnieku kapteinis.
— Kas to lai zina? — jautāja Henkoks, gribēdams ievirzīt kutelīgo sarunu citā gultnē. — Kas to lai zina, kādēļ izcēlās strīds, ja tāds vispār ir notiais. Vai tajā tomēr nav iejaukta skaistā senjorita, par kuru tik daudz runā? Es pats neesmu viņu redzējis, bet dzirdētais liek domāt, ka viņas dēļ puiši var saplēsties kā tīģeri. Viņš ietupināts virssardzes telpā. Kopā ar viņu ir tas jocīgais kalps. Interesanti, ka majors devis rīkojumu divkāršot apsardzi. Ko tas nozīmē, kaptein Slomen? Jūs par šo puisi un viņa darīšanām zināt visvairāk. Tas taču nav iespējams, ka viņš būtu mēģinājās izbēgt no cietuma?
— Diezin vai, — atbildēja kājnieku virsnieks, — īpaši, ja ņem vērā, ka mustangu medniekam nav ne jausmas, kur viņš sēž. Es nupat biju tur. Viņš ir traks kā zaķis martā un nepazīst pats sevi spogulī.