Saruna ritēja mierīgi, tās dalībnieki izvēlējās vārdus un teikumus ar lielu piesardzību. Domu apmaiņas galvenais temats bija pētniecisko kuģu un ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu pēdējos mēnešos veikto novērojumu rezultāti, kas liecināja, ka Talo Austrumu šelfa zonas Zemes garozā jau tuvākajā laika iespējamas tik grandiozas izmaiņas, kādas nav vērotas visas cilvēces vēstures gaitā. Kad doktors Kokss konkretizēja paredzamo notikumu rajonu un žurnālisti sāka taujāt, vai tik šis process neskars arī Japānu, zinātnieks atbildēja uz viņu jautājumiem visai piekrītoši, uzsverot, ka tieši mantijas vielas plūsma zem Japānas arhipelāga kļuvusi par sagaidāmās katastrofas cēloni.
Doktors Kokss izvairījās no precīzas atbildes uz jautājumu par izmaiņu raksturu, bet viņa izmestie vārdi: «…mēs atcerējāmies teikas par Atlantīdu…» lika saspringt visiem korespondentiem.
«Gaidāmas milzīgas izmaiņas Zemes garozā Japānas salu grēdas tuvumā. Vai Japāna kļūs par Āzijas Atlantīdu?» Šī ziņa zibens ātrumā aplidoja visu Eiropu un Ameriku. Bet Japānā sakarā ar laika starpību tā parādījās tikai nākošajā dienā iznākušajos rīta laikrakstos. Trīs stundas pēc doktora Koksa paziņojuma aģentūra «France Presse», atsaucoties uz «labi informētām aprindām», pārraidīja no Parīzes satraucošu informāciju — tuvojas Japānas bojāejas diena!
Visos kontinentos rīta laikraksti ievietoja šo ziņu pirmajā lappusē ar trekniem virsrakstiem. Aģentūras «France Presse» raksta autors sīki komentēja ASV
Ģeodēzijas zinātniskās biedrības paziņojumu, norādot, ka to procesu rezultātā, kas notiek minētajā rajonā, Japānas četras galvenās salas vistuvākajā laikā nogrims okeāna dibenā, bet pirms tam vēl notikšot spēcīgi vulkāniski sprādzieni. Rakstam bija pievienota pat paredzamo postījumu shēma. Sīs gigantiskās izmaiņas katrā ziņā lielā mērā atsaukšoties arī Tālajos Austrumos un Klusā okeāna rietumsektorā. ANO uzskatot, ka izveidojusies ļoti nopietna situācija un jau vairākas dienas slēgtā sēdē apspriežot jautājumu, kādi zaudējumi izcelsies sakarā ar dabas katastrofu Austrumāzijā. ANO sekretariātā iegūtas ziņas, ka tuvāko divu nedēļu laikā notikšot Drošības Padomes ārkārtēja sēde.
So sensacionālo rakstu Japānā visas radio un televīzijas stacijas pārraidīja astoņos no rīta, kad cilvēki devās uz darbu. Pusstundu vēlāk tika paziņots, ka pulksten vienos notiks parlamenta ārkārtēja sēde, kurā pats premjerministrs sniegs ļoti svarīgu paziņojumu.
Tokijas un Osakas biržu valdes, iepazinušās ar ASV informāciju, sarīkoja apspriedes un, līdzko šī ziņa atskanēja pa Japānas radio, nolēma nekavējoties pārtraukt jebkādas operācijas. Pulksten vienpadsmitos rītā sākās parlamenta ārkārtējā sēde, kurā piedalījās visi dzīvi palikušie deputāti. Desmit minūtes vēlāk tika pasludināts pārtraukums līdz pulksten vieniem. Laikraksti sagatavojās ekstrā izdevumu izlaišanai, radio un televīzijas kompānijas izvietoja sēžu zālē savus mikrofonus un telekameras. Turpat sapulcējās ārzemju žurnālisti un fotokorespondenti. Visa Japāna, elpu aizturējusi, pulcējās pie radioaparātiem un televizoriem. Neviens nestrādāja. Cilvēki klusēdami gaidīja apliecinājumu savām satraukuma pilnajām nojautām, kas pēc Tokijas lielās zemestrīces, neiedomājamu baumu atbalstītas, ar katru dienu bija augtin augušas. Arī šajā dienā Tokijā rīta stundās bija jūtami diezgan spēcīgi apakšzemes grūdieni. Runāja, ka zemestrīces epicentrs atrodoties kaut kur rietumos no galvaspilsētas, bet tobrīd cilvēkus satrauca pavisam kas cits.
Bez ceturkšņa vienos visi deputāti jau atradās savās vietās. Tieši vienos priekšsēdētājs pasludināja sēdi par atklātu, un premjerministrs ar nomāktu sejas izteiksmi tajā pašā brīdī uzkāpa tribīnē. Tūdaļ uzliesmoja zibspuldzes, ietarkšķējās kinokameras. Visas telekame- ras reizē pavērsās pret premjerministru. Viņš nolika sev priekšā tekstu, noklepojās un trīcošā balsī sāka runāt:
— Deputātu kungi! Japānas valdības vārdā man jāpaziņo jums, ka mūsu zeme ir sadūrusies ar nepieredzētām briesmām, ar tādu dabas katastrofu, kas apdraud pašas valsts pastāvēšanu…
Tieši šajā brīdī ar mēteli mugurā un koferi rokā štābā ieradās Onodera. Istabā pie tranzistora sēdēja tikai Nakada un Jukinaga. Pārējie bija aizgājuši uz konferenču zāli, kur atradās krāsu televizors.
Ieraudzījis Onoderu, Jukinaga pacēla sveicienam roku.
— Vai brauc jau šodien?
— Jā, pusčetros no Naritas. Caur Maskavu… — Onodera pasmaidīja, bet viņa izskats bija diezgan skumjš.
— Tev palaimējies. Pēc šīs runas vairs nevarēs dabūt nedz biļetes, nedz valūtu. Ārzemju aviokompānijas jau no paša rīta pārdod biļetes tikai par dolāriem. Nupat paziņots, ka ārvalstīs vairs neapmaina jenas…
— Jā, tik tikko paspējām. Trīs dienas agrāk, nekā bijām paredzējuši.
— Labi darījāt! — Nakada uzsita viņam uz pleca. — Kur domājat apmesties?
— Pagaidām Šveicē. Viņa pārveduši gandrīz visu īpašumu uz Šveices banku.
— Tātad Šveicē? — Nakada pārvaicāja. — Tur tev darbs atradīsies. Lai gan tā ir kalnu valsts, tomēr ļoti ieinteresēta jūras dibena pētījumos. Tajā zemē ir gan batiskafi, gan rekordisti peldēšanā ar akvalangu.. <
— Sācies… — Onodera teica, norādot ar zodu uz radiouztvērēju.
— Kā jums jau zināms no rīta ārzemju radio pārraidēm… — tranzistorā atskanēja premjerministra balss, — …vistuvākajā laikā Japānas salu rajonā Zemes garozā notiks milzīgas izmaiņas. Japāņu zinātnieki un valdības pētnieciskais centrs ir konstatējuši, ka šo izmaiņu rezultātā Japānas teritoriju piemeklēs iznīcinošs postījums…
— Tas laikam ir pirmais gadījums vēsturē, kad japāņu premjerministra runu sinhronā tulkojumā caur sakaru Zemes pavadoni translē visas pasaules televīzijas un radio stacijas… — Nakada pasmīnēja.
— Nu var teikt, ka mūsu darbs ir beidzies. Bet pats grūtākais vēl stāv priekšā. Tieši tagad sāksies apjukums … Un tajā tiks ierauta visa pasaule …
— … Priekšā stāvošo izmaiņu raksturs un termiņi noprecizēti pavisam nesen, — skanēja premjera balss.
— Līdz bojāejai atliek apmēram viens gads. Zemestrīču, izvirdumu un citu dabas katastrofu gaitā valsts ne vien tiks izpostīta, tā nogrims okeāna dzelmē…
— Vēl viens nedzirdēts gadījums, ka premjerministra runas temats ir fiziskā ģeogrāfija… — Jukinaga piebilda. — Šajā ziņā Japāna ir ļoti īpatnēja valsts.
— Japānai savā politikā jau sen vajadzēja balstīties uz zinātni, — Nakada piekrita. — Acīmredzot šāda tendence turpmāk, pastiprināsies visā pasaulē. Mūsu dienās arvien lielāku nozīmi iegūst tādas problēmas kā apkārtējās vides saglabāšana, dabas piesārņošana, zemeslodes kontrolēšana un pārvaldīšana … Makiavellisma laikmetam, kad galvenais bija sakaru nodibināšana starp ļaužu un valstu dažādiem grupējumiem, pienācis gals… Vai drīz nesāksies laiks, kad zināšanas socioloģijas un dabaszinātņu laukā kļūs obligātas jebkuram politiskam darbiniekam?
— Diez vai, — Jukinaga pakratīja galvu. — Pašreiz vēl politikas galvenais uzdevums acīmredzot paliek cilvēku grupējumu pretējo interešu noregulēšana. Grūti teikt, vai tas ir labi vai slikti. Katrā ziņā tagad visi mūsu spēki tiks vērsti tikai šajā virzienā, un tos izmantos visai neracionāli. Pie tam šāda enerģijas neracionāla pielietošana, lai nobremzētu sprādziena vilni, kas stihiski izveidojies sabiedrībā, būs raksturīga tieši buržuāziskajai demokrātijai. Turpretī diktatūras izmantos savus spēkus daudz racionālāk, bet savukārt…
— …Nostājies mums draudošo briesmu priekšā un izprotot, ka tām nav bijis precedenta visas cilvēces vēsturē, es kā izpildvaras visatbildīgākā persona esmu griezies pie visām partijām ar lūgumu sadarboties nācijas glābšanas labad. Visu partiju līderi izrādīja lietas būtības dziļu izpratni, un mums izdevās izveidot ārpus partijām stāvošu komisiju. Reizē ar to mūsu valdība iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijai un visām pasaules valstīm lūgumu palīdzēt glābt Japānas pilsoņus un daļēji arī viņu īpašumus no bojāejas. Citiem vārdiem, mēs esam lūguši sekmēt tautas evakuēšanu, kas jāpabeidz, pirms vēl mūsu zeme tiek pilnīgi sagrauta un nogrimst jūras dzīlēs. No visām pasaules malām Japānas valdība saņem paziņojumus, kuros izteikta vēlēšanās cilvēces vienotības vārdā sniegt japāņu tautai visu iespējamo palīdzību …