Fudzi kalna sprādziens, kas notika divpadsmitajā martā pulksten vienos un vienpadsmit minūtēs, — tieši tajā brīdī, kad premjerministra runa bija sasniegusi kulmināciju, — nopostīja Hoei krāteri Fudzi dienvidrietumu nogāzē divi tūkstoši septiņsimt divu metru augstumā virs jūras līmeņa, līdz nepazīšanai pārvēršot uz Gotembas pusi vērsto nokalni. Tajā izveidojās vairāk nekā divdesmit jaunu lielu un mazu krāteru, kas arī izvirda pelnus, vulkāniskās bumbas un gāzi. Fudzi vulkāns, kas pēc 1707. gada lielā izvirduma gandrīz divarpus gadsimtus bija nogulējis ciešā miegā, beidzot bija atmodies.
Gandrīz vienlaicīgi sākās vulkāniski sprādzieni Ečidzenas smailē, Fudzi kalna dienvidaustrumu nogāzē, Asitakas kalnā un Hakones grēdas Kami kalnā. Piegulošos rajonus pārklāja bieza pelnu kārta. Gotembas tuvumā tika pārtraukta satiksme pa Tokijas — Nagojas ātrgaitas šoseju, kā arī pa Tokaido un Jauntokaido dzelzceļu līnijām starp Numadzu un Fudzi pilsētām. Misimas. tuvumā pārtrūka augstsprieguma vadi, no sliedēm noskrēja un apgāzās vilciens. Šoseju no Fudzi uz Odavaru apbēra vulkāniskās bumbas. Izvirdums ilga divas stundas, tad iestājās neilgs klusums, bet pulksten trijos un četrdesmit minūtēs Fudzi kalna virsotni atkal satricināja spēcīgs izvirdums, un tā sagruva. Starp Asitakas un Taiho kalniem Jamanasi prefektūras ziemeļaustrumu daļā izveidojās jauns krāteris. Milzīga lavas straume no tā plūda lejup pa nogāzi un — kā pirms deviņiem gadsimtiem, 1083. gada izvirduma laikā — pārvērta Aokigaharas mežus liesmu jūrā. Aprijusi visus apkārtējos ciematus un viesnīcu kompleksus, lava nobeidza savu ceļu Ņisinoko un Motosunoko ezeros.
Taču šie divi izvirdumi tikai iezvanīja nākošo, vēl spēcīgāku eksploziju, kas, pēc speciālistu domām, daudzkārt pārspēja 864. gada sprādzienu. Otrais izvirdums ilga turpat sešas stundas. Tad uz četrām stundām iestājās klusums. Kā tas mēdz būt vulkānisko sprādzienu laikā, visās šajās desmit stundās pār Hakones, Oda- varas un Kanagavas prefektūru rietumu daļu lija dubļu straumēm līdzīgas lietus gāzes. Pulksten vienos un divdesmit sešās minūtēs naktī uz četrpadsmito martu Ņī- dzavā, Kofu, Numadzu un Sidzuokā notika spēcīgas zemestrīces, bet trīs minūtes vēlāk ellišķīgs sprādziens uzsvieda trīssimt metru augstumā to, kas vēl bija atlicis no Fudzi kalna virsotnes. Lūzums, pāršķēlis Fudzi divās daļās, pilnīgi izmainīja tā izskatu.
Šo izvirdumu izraisīja eksplozija senatnīgajā vulkānā, kas vairāk nekā divdesmittūkstoš gadu mierīgi bija dusējis mūsdienu Fudzi kalna dzīlēs. Sprādziena enerģija sasniedza 7xl024 ergus, bet efuzīvo materiālu apjoms — kopā ar diviem iepriekšējiem izvirdumiem — sešus septiņus kubikkilometrus. Jamanasi, Sidzuokas un Kanagavas prefektūrās no vulkāniskajiem pelniem, bumbām, lavas un triecienviļņiem aizgāja bojā vairāk nekā divdesmit tūkstoš cilvēku. Pēc sprādziena Fudzi nosēdās — vulkāns kļuva zemāks par septiņsimt metriem, bet viss apkārtējais rajons iegrima vairāk nekā par metru. Kalns līdz nepazīšanai izmainījās — skaistais konuss, kas apdziedāts jau 8. gadsimtā «Manjo» dzejas antoloģijā un no laika gala uzskatīts par
Japānas simbolu, pārvērtās divos neglītos kalnos. Kroplīgs lūzums stiepās no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem, bet uz Kanagavas un Jamanasi prefektūru pusi rēgojās baismīgam elles katlam līdzīgs milzīgs krāteris ar izrobotām malām. Odavaras tuvumā nolija divus metrus bieza pelnu kārta, bet pie Kofu tā sasniedza pusotra metra biezumu. Arī Tokijas centru klāja desmit, vietumis līdz divdesmit centimetru bieza pelnu sega. Tā pārklāja pat Naritas lidostas skrejceļus, kas atradās simtčetrdesmit kilometru attālumā no izvirduma vietas.
Drīz atklājās vēl drausmīgāka parādība — Fudzi upes grīvā novirzījās krasti. Bet Fudzi kalna milzīgais sprādziens bija tikai nākošo kataklizmu sākums.
Trīs dienas vēlāk spēcīga eksplozija satricināja Asamas kalnu. Izvirduma enerģija bija 4X 1024 ergi. Lavas straume gāzās austrumu virzienā, applūdinot Oņiosidasi šoseju. Pēc neliela brīža atvērās Sekisona un Hanares kalnu krāteri. Lava un pelni piepildīja visu platību starp Komoro un Karuidzavu. Arī šoseju un tuneli Usui kalnu pārejā aizsprostoja pelni un lava. Vulkānisko izvirdumu, kas bija sācies tieši zem Tori viesnīcas, kas atradās Asamas kalna ziemeļrietumu nogāzē Sinsikadzavas silto avotu tuvumā, ievadīja dārdoņa Ebosi smailē. Apstājās satiksme Tori kalnu pārejā. Cumakoi un Uedas pilsētas tika atgrieztas no ārpasaules. Asama plosījās cauru nedēļu. Sāka darboties ari Hotakas vulkāns Gummas prefektūras ziemeļu daļā. Lava gāzās Dogena ezerā un aizsprostoja Tonēs upes augšteci. Zemestrīču un lūzuma dēļ sagruva Fudzivaras dambis, paverot ceļu verdoša ūdens straumēm, kas plūda no Mirtakami avotu rajona. Sakarsētā šķidruma viļņi aizvēlās līdz Numatas pilsētai, pārtraucot satiksmi uz Dzjoecu. Tajā pašā laikā aktivizējās vulkānu grupa Kanto apgabala ziemeļu daļā.
Liesmoja visa Fudzi vulkāniskā josla, kas stiepās zem Kanto kalnu grēdas, sadalot Honsjū salu austrumu un rietumu daļās. Visas galvenās sauszemes maģistrāles, kas savienoja Kanto apgabalu ar Centrālo un Rietumjapānu, bija izpostītas. Sākās Boso, Miuras un Idzu pussalu iegrimšana. Dienas laikā tās nosēdās gandrīz par desmit centimetriem, reizē ar to lēni pārvietodamās uz dienvidaustrumiem.
Divdesmitajā martā Komitejā cīņai pret dabas katastrofām ienāca ziņojums, ka konstatēta ievērojama Au- strumjapānas un Rietumjapānas novirze gar lielā nomata līniju.
9.
Gada laikā Japānas salas pazudīs jūras viļņos…
Japānas valdības oficiālais paziņojums satrauca visu pasauli, bet japāņu tautas masas uzņēma šo vēsti negaidīti mierīgi. Salinieku nostāju pareizāk būtu apzīmēt kā garīgu postažu. Nevienā pilsētā netika manīts, ka kāds gaudojot un vaimanājot mestos no mājām ārā uz ielas. Ļaudis klausījās premjera uzsaukumu, un viņu sejas pamazām sastinga neizteiksmīgās maskās. Iespējams, ka cilvēki vienkārši nezināja, kas viņiem tagad būtu darāms. Viss tas nāca pārāk negaidīti un likās gluži neticami.
Dažas minūtes pēc premjerministra runas visā Japānā sāka zvanīt telefoni.
Vai televizoru skatījies? Vai pārraidi klausījies? Japāna nogrimšot, ko tu par to domā? Paklau, ko tagad lai iesāk?… Kā tagad dzīvosim?… Hallo, tas esmu es… Vai esi dzirdējusi jaunumus?… Es nekavējoties braucu mājās… Bet tu pa to laiku atved bērnus no skolas…
Lai cik savādi tas būtu, nekur neizraisījās dedzīgas pārrunas vai strīdi. Ļaudis, cenšoties nesastap- ties aci pret aci, ķērās pie telefona klausulēm vai arī klusēdami bungoja ar pirkstiem pa galdu, urbjoties ar skatiem tukšumā.
Jā, tas nebija tāds jautājums, kuru varētu apspriest darbā vai uz ielas. Trieciens neaizslīdēja pa ikdienas dzīves virsu, bet trāpīja pašā sirdī, un katrs vispirms raizējās pats par sevi — kā pašam rīkoties tālāk.
Neparedzēti īsās darbadienas dēļ visā valstī maksi- mumstunda sākās jau pulksten divos pēcpusdienā. Pilsētu transportmaģistrāles bija pārpildītas. Tokijā Gindzu, Marunouči, imperatora pils apstādījumus, daudzstāvu namus, ielas, dzelzceļus jau sedza gaišpelēki vulkāniskie pelni. Aizsarggrāvī, kas apjoza pili, ūdens kļuva pienains, un baltie gulbji bailīgi spiedās pie grāvja akmens sienām.
Pa čirkstošajām pelnu pārslām ar stingušām, pelēkām sejām cilvēki steidzās uz stacijām un pieturām.
Vai elektriskais vilciens, autobuss, taksometrs, parastais vilciens aizvedīs līdz mājām? Līdz kādai vietai vēl varēs aizbraukt vai aiziet?