— Tagad par to runāt pārāk vēlu, bet Japāna tiešām centusies iekļūt tikai «moderno zemju» un «rietumu lielvalstu» ierindā, — priekšsēdētājs piekrita. — Jāsaka atklāti, ka mēs šai virzienā esarn arī šo to sasnieguši. Un mūsu pašnošķiršanās no pārējās Āzijas nemaz nav mums kaitējusi. Pie tam mums allaž palika iespēja, ja kas atgadītos, paslēpties mūsu četrās salās un tirgoties ar zemeslodes pretējo pusi, kas atrodas desmittūkstoš kilometru attālumā. Bet tagad mēs spriežam, ka jāpazūd tieši tām salām, uz kurām mēs domājām paslēpties…
— Evakuēto personu izvietošanas komisijai galva reibst aiz satraukuma, — atgādināja komisijas loceklis, kas pārstāvēja presi. — Iedzīvotāju vidū izdarīta aptauja, uz kurieni katrs vēlētos pārcelties. Lielais vairums minējis Ameriku, Eiropu un Austrāliju. Dienvidrietumu Āzijā priekšroka tiek dota Honkongai, Bankokai un Sin- gapūrai. Acīmredzot tie cilvēki bijuši tur tūrisma braucienos.
— Vajadzētu nekavējoties vērsties pret ultralabē- jiem elementiem, kas izplata dažādus apmelojumus un ļaunas baumas par Ķīnu un Padomju Savienību. Ja agrāk tie melsa, ka šīs valstis gatavojas uzbrukt mūsu zemei, tad pašreiz cilvēkus biedē ar to, ka visus japāņus, kas pārcelsies uz turieni, padarīšot par vergiem, — uzstājās komisijas loceklis no opozīcijas partijas. — Šādiem tipiem nevajadzētu staigāt brīvībā tik atbildīgā brīdī! Pie tā, protams, ir vainīga valdošā partija — lai kā pēdējos gados mainījies ministru kabineta sastāvs, valdība allaž ar apskaužamu dedzību visnotaļ atbalstījusi ASV antikomunistisko politiku, tādējādi klusībā piekrītot šādu izlēcēju psiholoģijai un darbībai.
— Šī problēma jau tiek apspriesta visaugstākajā līmenī, — priekšsēdētājs teica, berzējot virslūpu. — Nav vārdam vietas, mums jāveic attiecīgie pasākumi pret ultralabējiem, protams, nepārkāpjot konstitūciju…
— Tik tiešām, nevienā zemē netiek pieļauti tādi difamācijas plūdi attiecībā pret ārvalstīm kā Japānā. Rodas iespaids, ka Japānai absolūti trūkst apziņas, ka tā ir starptautiskās sabiedrības locekle, — savu domu izteica valdošās partijas diplomātisko aprindu pārstāvis. — Vai iespēja izvēlēties evakuēšanās vietu neizraisīs lielas nekārtības? Man liekas, ka šādos apstākļos mēs nespēsim izvairīties no piespiedu sadales.
— Nāksies ieborēt mūsu tautiešu smadzenēs, ka tas nav tūrisma brauciens, bet evakuācija dzīvības glābšanai, — priekšsēdētājs saīga. — Bet nu atgriezīsimies pie lietas, Lūdzu, turpiniet ziņojumu.
— Gaisa transports visideālākos apstākļos desmit mēnešu laikā var pārvest desmit miljonu cilvēku piectūkstoš kilometru attālumā vai divdesmit miljonus cilvēku divarpustūkstoš kilometru attālumā. Bet es vēl reizi gribu uzsvērt, ka šie cipari atbilst ideālam variantam. Nav taču zināms, līdz kuram brīdim mūsu lidostas būs spējīgas darboties.
— Situācija Osakas lidostā jums zināma, bet arī Naritai sava vājā vieta, — piebilda Civilās aviācijas pārvaldes priekšnieks. — Tā ir degviela. Naftas vads 110 Kasimas ostas stipri cietis zemestrīces laikā un atjaunots tikai par trim ceturtdaļām. Bet, ja spēcīgāki grūdieni atkārtosies, degvielu būs jāpiegādā pa gaisu… Jārēķinās, ka arī iekšējie ūdens ceļi nebūs lietojami. Tiem lidlaukiem, kas atrodas tālāk no jūras ostām, ir liels trūkums — ar tankkuģiem uz turieni nevar nogādāt degvielu.
— Arī jūras ostās stāvoklis nav labāks, — atgādināja Jūras transporta pārvaldes priekšnieks. — Jau tagad Klusā okeāna piekrastes ostas ir izstājušies no ierindas trīsdesmit procenti piestātņu, bet Japānas jurā paralizēta ostu desmitā daļa. Ja Klusā okeāna piekrastes grimšana un Japānas jūras piekrastes pacelšanās turpināsies tagadējos tempos, tad četru mēnešu laikā visas Japānas ostu iekārtas kļūs neizmantojamas un nederīgas. Tādā gadījumā mēs varēsim cerēt tikai uz iekraušanu atklātā jūrā. Bet cik cilvēku varēs pārvest līdz kuģiem laivās?
— Būs vajadzīgi aesantkuģi, — priekšsēdētājs ieminējās. — Neatliek nekas cits kā griezties pie pašaizsardzības jūras spēkiem un ASV jūras karaflotes pavēlniecības. Tagad ir lieli desantkuģi, kuru tilpums ir divarpustūkstoš tonnu … Tajos pat tankus var iekraut…
— Jā, Vjetnamas kara laikā ar tādiem kuģiem no Jokohamas uz Saigonu pārvadāja munīciju un citus stratēģiskus materiālus …
— Pareizil Tieši tādā kuģī es pats pēc kara repatriējos no dienvidiem uz Japānu. Šūpo, nekādu ērtību. Cik slimo un ievainoto aizgāja bojā tropiskās svelmes un distrofijas dēļ…
— Ja nemaldos, toreiz no ārzemēm kopā ar militārpersonām tika repatriēti vienpadsmit miljoni cilvēku, diplomāts piebilda.
— Bet cik ilgā laikā? Turpat desmit gados! — priekšsēdētājs rūgti iesmējās. — Desmit mēnešos simt desmit miljonus. Tas taču ir tīrais ārprāts!
Japānas arhipelāgu kratīja sīks drudzis. No Kjūsjū salas dienvidos līdz Hokaido salai ziemeļos nepārtraukti turpinājās divas līdz četras balles stipras zemestrīces. Abās Japānas malās reizē aktivizējās vulkāni — Aso un Tokači. Jau vairāk nekā mēnesi nebija izmantojams dzelzceļa tunelis zem Cugaru jūras šauruma, jo tajā ieplūda ūdens. Septiņas balles stipras zemestrīces Kjūsjū salas ziemeļos un Honsjū salas dienvidos izraisīja augsnes nobīdi septiņu kilometru garā joslā ar divu metru novirzi horizontāli un septiņdesmit centimetru novirzi vertikāli. Tā rezultātā sagruva automašīnu un dzelzceļa tuneļi starp Simonoseki un Modzi. Kā par brīnumu, vesels palika tilts starp šīm divām pilsētām, bet arī tā balstu augšējā daļa sasvērās par pusotru metru, tādēļ kravas automašīnām bija aizliegts to izmantot.
Kjūsjū salā drīz sākās Kirisimas un Sakuradzimas izvirdums. Salas Klusā okeāna piekraste iegrima par trim metriem, kādu laiku turējās nekustīga, tad atkal sāka nosēsties ar vēl lielāku ātrumu. Centrālajā Japānā iedarbojās Jakedakes un Tatejamas vulkāni.
Cilvēki bija it kā pārakmeņojušies un ārēji neviens neizrādīja satraukumu. Visi gaidīja valdības norādījumus. Kansaja apgabals tapa gandrīz izolēts no Tokijas. Tur nesaņēma pat galvaspilsētas žurnālus. Sakarus starp šiem rajoniem uzturēja vienīgi ar radio un televīzijas palīdzību. Darbojās vēl arī trīs laikrakstu faksimila kanāli. Bija publicēts evakuācijas vispārējais plāns, bet nekādi konkrēti rīkojumi netika saņemti.
Pilsoņu pārcelšanai uz ārzemēm vajadzēja sākties otrajā aprīlī, Izziņoja, ka katrā prefektūrā, pilsētā un ciematā norādīs konkrētus sapulcēšanās un izbraukšanas laikus un Vietas, Taču dienas ritēja uz priekšu, bet nekādu norādījumu vēl arvien nebija. Tūlīt pēc valdības paziņojuma tika pārtraukta biļešu pārdošana uz starptautiskajiem avioreisiem. Pamazām sāka evakuēt slimniekus un ārzemēs nepieciešamo personālu, bet ari šos cilvēkus izveda tikai no tiem evakuācijas punktiem, kuri varēja nodrošināt visus transportēšanas drošības noteikumus. Cilvēki, kas dzīvoja lidostu tuvumā, aizvien vērīgāk sāka lūkoties uz steidzīgi pienākošām un aizlidojošām lidmašīnām.