— Cunami! — iekliedzās abi astronauti reizē, novērojot to visu caur iluminatoriem.
— Skatieties, kā izmainījies Dicnvidjapānas reljefs! Jeb es varbūt kļūdos? — teica tas, kas raudzījās nepārtrauktās darbības fotokameras teleskopiskajā skatu meklētājā.
— Pet, izsauc staciju, — pēkšņi aizsmakušā balsī teica dežurants, vērīgi sekodams krāsu kombinācijām, kas noktovizora ekrānā mainījās kaleidoskopiskā ātrumā. — Paziņo, ka Japāna sākusi grimt.
Un tiešām, visa nomata dienvidu mala, kas sākās Simas pussalas ziemeļos Kinogavas upes rajonā un pāri Josino upei aizstiepās līdz Ehimes prefektūrai, lēni pārvietojās. Cunami pārplūdinātās divdesmit upju grīvas pamazām vērās plašumā. Sikoku salas un Kī pussalas dienvidu gali, trīcot no pašiem pamatiem līdz kalnu grēdu virsotnēm, sāka strauji — ar pusotra un pat divu metru ātrumu stundā — virzīties uz Klusā okeāna pusi. Pat Honsjū sala, kas no orbitālās laboratorijas nebija redzama, arī sāka slīdēt dienvidaustrumu virzienā ar desmit centimetru ātrumu stundā. Salas dienvidu daļas pārvietošanās gar Centrālā tektoniskā rajona nomātu notika tik strauji, ka lūzums veidojās, acīm redzot. Jūras ūdenim ieplūstot šajā lūzumā, Josino un Kinogavas upes naski paplašinājās.
Bet ceļā, pa kuru uz a'ienvidaustrumiem aizslīdēja nomata mala, neredzētā ātrumā grima šelfs. Simtiem kilometru garš Zemes garozas iecirknis pazuda dzelmē ar vairāku metru ātrumu stundā.
Pēc zemestrīces dažu stundu laikā pilnīgi pazuda ūdenī Ovases, Kumano un Singū zemesragi. Jūra pacēlās līdz Nači ūdenskrituma pakāj ei. Muroto un Asi- dzuri zemesragi nogruva, sašķēlās vairākās daļās un līdz pusei paslēpās ūdenī. To virsotnes, pārvērtušās atsevišķās saliņās, turpināja slīgt jūrā. Centrālā tektoniskā rajona dienvidu daļa ar tās mazliet pacelto ziemeļrietumu galu iegrima jūrā, slīdēdama pa kontinentālo nogāzi.
Centrālā tektoniskā rajona dienvidu un ziemeļu daļu nobīde izvērsās līdz Honsjū salas Centrālajam apgabalam, kur notika vidēja stipruma zemestrīce. Bet tajā pašā dienā pulksten desmitos un četrdesmit septiņās minūtēs sākās liela zemestrīce Tokijas apgabalā, aptverot plašu rajonu no Ensjū līdz Fudzi upei. Tās rezultātā izveidojās milzīga nomatnobīde no Acumi pussalas pamatnes pāri Ilamanas ezera ziemeļu daļai līdz Fudzi upei ziemeļos. Vertikāli zeme nobīdījās par diviem metriem četrdesmit centimetriem, bet horizontāli — par pieciem metriem.
Izveidojies Ensjū atklātajā jūrā, septiņi metri augstais cunami ieplūda Surugas līcī un gandrīz pilnīgi nolaizīja no zemes virsas Numadzu un Fudzi pilsētas. Tālāk tas iebruka iegruvuinos, kas bija izveidojušies Liela lūzuma un Centrālā tektoniskā rajona nornat.no- bīdes līniju krustojumā, ar saviem putojošiem ilkņiem sasniedzot Fudzimijas pilsētas dienvidu nomales.
Bet, kad jūras ūdens iekļuva vulkānu krāteros, kas pēc senā Fudzi izvirduma bija izveidojušies gar Asita- kas kalna pakāji, sākās vairāki sīki izvirdumi Asitakā, bet pulksten divos pēcpusdienā uzsprāga visa Asi- taka — no tās iepriekšējām kontūrām vairs nepalika ne pēdas. Beidzot uguns saskrējās ar ūdeni. Uguns pūķis un ūdens čūska uzsāka sīvu cīņu pašā Honsjū salas vidū.
2.
Tiklīdz Rietumjapānā sākās Centrālā tektoniskā rajona zemestrīce — Tokijā tā bija izjūtama kā vidēji spēcīgs grūdiens —, plāna D štābā ieskrēja galīgi bāls evakuācijas komisijas loceklis.
— Grimst Japanas rietumi! Viss pagalam, nepaspējām.
— Grimšana sākusies ne jau šodien, — Nakada atbildēja sausi un nosvērti. — Tā notiek jau sen. Laika arī vēl diezgan. Paies vismaz četri, bet varbūt arī visi pieci mēneši, kamēr nogrims visa Japāna.
—< Tu tā domā? Es tiešām nezinu, vai jums var uzticēties. Jūs nebijāt spējīgi paredzēt pat tik milzīgu zemestrīci, kas pāršķēla visu Japānu.
— Ja jūs runājat par zemestrīci Centrālajā tektoniskajā rajonā, tad mēs par to esam brīdinājuši, — Nakada, nepavērsies pret komisijas locekli, piecēlās no krēsla. — Diemžēl aprēķinos pieļautas dažas neprecizitātes. Mēs paredzējām, ka zemestrīce notiks triju dienu vai nedēļas laikā. Mums neizdevās iegūt datus tieši pirms pašas zemestrīces, jo jau divas diennaktis esam spiesti atjaunot vairākus bojātus iecirkņus mūsu novērošanas tīklā. Vēl jāpiebilst, ka jūsu komisijas darbība nav pietiekoši saskaņota ar mūsu novērojumiem Zemes garozas izmaiņās. Jūs rīkojaties pēc principa «ātrāk un vairāk». Vedat ārā itin visur, kur vien var iesēdināt cilvēkus, kuģos un lidmašīnās …
— Un kas par to? Mums taču nav citas izejas…
— Evakuācijas komisija varētu ciešāk sadarboties ar novērošanas štābu! Rodas iespaids, ka komisija pienācīgi neizmanto to informāciju, ko jums sniedzam. Mēs neatlaidīgi lūdzām jūs iepazīstināt evakuācijas komisijas atbildīgos locekļus ar raksturojumu, ko esam devuši par šo dabas katastrofu …
— Ar jūsu «raksturojumu»? — komisijas loceklis sašutis iesaucās. — Kāds te sakars ar «raksturojumu»?
— Hallo, Nakada klausās… Jā, nolaist visu, ko paguvāt nokomplektēt… Vai novērošanas lidmašīnas pacēlušās? Ko? Pietrūkst boju? … Nekas, lai izlido visas lidmašīnas!.. — Nakada nolika klausuli un griezās pie komisijas locekļa. — Jā, ar mūsu raksturojumu. Es nezinu citu vārdu, kas būtu piemērotāks šajā gadījumā. Nav nekādas jēgas iepazīstināt jūs ar konkrētiem skaitļiem, bet mūsu raksturojums palīdzētu jums izprast draudošās parādības būtību. Tad, īstenojot evakuācijas plānu, noderētu visi mūsu dati, visi brīdinājumi, vārdu sakot — visa mūsu informācija.
— Es, protams, saprotu, ka zinātnieki vēlas, lai viņu darbs tiktu pienācīgi novērtēts. Bet tagad nav laiks par to domāt, — komisijas loceklis iekarsa. — Patlaban no jums tiek prasīta vienīgi precīza prognozēšana.
— Pareizi. Bet, tikai iegūstot skaidru priekšstatu par katastrofu, jūs varēsit gūt praktisku labumu no mūsu prognozēm, — Nakada pacietīgi un neatlaidīgi atkārtoja. — Nav iespējams simtprocentīgi precīzi paredzēt izmaiņas atsevišķos ģeogrāfiskos punktos. Absolūti neiespējami! Mums trūkst pamatzināšanu par šo parādību. Bet jūs pat nesanācāt, lai aprunātos ar rfiumsl
— Ko tu galu galā gribi? — komisijas loceklis jutās pārsteigts. — Mēs taču sapulcējāmies divas reizes un noklausījāmies jūsu paskaidrojumus.
— Jā, bet ļoti formāli. Jūs interesēja vienīgi secinājumi, bet, tiklīdz tika skarts pats šīs parādības process, gandrīz neviens vairs neklausījās.
— Tā jau nu nav. Komisijas sastāvā ir arī zinātnieki …
— Jā, tādi zinātnieki, kuru galvenā vērtība ir tā, ka viņi iemācījušies «spriest politiski».
— Tu … — komisijas locekļa seja saspringa, uz pieres izspiedās un pulsēja dzīsliņa. — Kas tu tāds esi, lai tā palaistu muti?
— Saprotiet jel, ka no tā mums visiem nekur neizbēgt! Sapulciniet vēlreiz komisijas locekļus, un mēs visu izskaidrosim … — Nakada lūkojās tekstos, ko izdeva teletaips. — Nē, tā nebūs izskaidrošana, bet speciāla pamācība komisijas locekļu kungiem. Jāpiedalās visiem, gan ministru kabineta locekļiem, gan augstākā ranga ierēdņiem. Vajadzētu kaut kur ieslēgties, un tad pāris dienu laikā viņi iemācītos izprast šo parādību …