— Sapratu! — Onodera atbildēja.
Metot lielu loku ap Dzjogasimas salu, Onodera vadīja kuteri uz priekšu pilnā gaitā. Troksnis un vibrācija pastiprinājās, «Rolls-Royce» turboreaktīvais dzinējs «Dart-x» skaļi ierēcās, spidometra bulta šaudoties pārsniedza ciparu astoņdesmit, tad deviņdesmit un tuvojās simtam. «Tādā ātrumā drāžoties, nakts tumsā itin viegli var uzrauties uz jūras patruļu,» Onodera nodomāja. Pa priekšējo stiklu, raušot nost putas, nepārtraukti slīdēja tīrītāji. Pētot radara uzrādīto krasta reljefu, Onodera pavirzīja kuteri tuvāk sauszemei. Ķuģītis pārvietojās uz gaisa spilvena, tādēļ nebija jādoitiā par ūdenslīniju. Lieliski! Bet sauszemes transporta pārvaldē gan iesēdušies cietpauri! Viņi sen varēja atļaut tādiem kuteriem pārvietoties pa zemes ceļiem. Vajadzētu tikai izstrādāt satiksmes noteikumus, un viss būtu kartībā! Tagad pat varētu izcelties uz šosejas, un — aiziet taisni uz priekšu!.. Arhitekts, kas sēdēja blakus Onoderam, ieslēdza radiouztvērēju. Beidza raidīt ziņas par zemestrīci, un atskanēja trokšņaina mūzika. Bija sākusies pusnakts pārraide, un diskžokejs, manierīgi runājot caur degunu, izturējās tik klīrīgi, ka pat dūšu šķebināja. Naksnīgā galvaspilsēta, garāmejot paziņojusi par zemestrīci Idzu, Amagi izvirdumu un Cunami Sugamo līcī, kā ik nakti dziedāja savu apātijas dziesmu.
«Ak, jā, Go!» atcerējās Onodera, tiklīdz ieskanējās uztvērējs. «Viņš taču miris. Devies pašnāvībā. Kādēļ? Kas ir noticis? Neticami, ka viņš varējis to izdarīt. Pat ja viņam būtu gadījušies sarežģījumi darbā. Nē, nekādā gadījumā…»
— Vai nav bīstami traukties tādā ātrumā? — bailīgi jautāja blakus sēdošais vīrietis.
Atjēdzies no domām, Onodera paķēra mikrofonu iekšējiem raidījumiem:
— Visiem uzvilkt jostas! — viņš pavēlēja un palūkojās degvielas mērītājā. — Viss kārtībā, gan jau kaut kā tiksim līdz Harumi.. 4
Ministru kabineta kārtējā dienas sēdē premjerministra kancelejas lietu pārvaldnieks sniedza īsu, steidzīgu ziņojumu par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar zemestrīci Idzu. Precīzus skaitļus viņš, protams, nevarēja paziņot. Pēc aptuveniem datiem, cunami, izvirduma un zemestrīces rezultātā bija galīgi sagrauti vai aizskaloti vairāki tūkstoši māju, bet bojāto ēku skaits pārsniedza vairākus desmittūkstošus. Lava no Amagi bija aiztecējusi gandrīz līdz Atagavas pilsētai. Aplēses lika domāt, ka dzelzceļiem, šosejām, rūpnīcām un tūrisma objektiem nodarīto zaudējumu kopsumma sasniegs vairākus simtus miljardu jenu.
— Vai tad par zemestrīci un izvirdumu nebija nekādu prognožu un brīdinājumu? — aizsmakušā balsī jautāja premjerministrs, kas bija tikko atgriezies no ārzemju brauciena un izskatījās ļoti noguris. — Dabas katastrofu prognozēšanas problēmas jau sen tiek pētītas, un tam tiek atvēlēti pietiekoši lieli līdzekļi no valsts budžeta…
— Ēsmu dzirdējis no zinātniekiem, ka tuvāko piecu, desmit gadu laikā vēl nebūs iespējams prognozēt zemestrīces. Izvirdumi gan ir cita lieta… — atbildēja gados visjaunākais ministru kabineta loceklis, Zinātnes un tehnikas pārvaldes priekšnieks. — Pašreiz nav zinātniski pamatoti pat zemestrīču cēloņi. Tādēļ es domāju, ka nav tik vienkārši saskatīt gaidāmās zemestrīces pazīmes kādā noteiktā rajonā, it sevišķi pēdējā laikā, kad trīc pārāk bieži.
— Kaut ko tamlīdzīgu gadījies dzirdēt Meteoroloģijas pārvaldē… — piebilda Vietējās pašpārvaldes ministrs. — Iespējams, ka arī šoreiz bijušas kaut kādas pazīmes, bet uz kopēja signālu fona pēc tām grūti ko spriest. Vērojams kaut kas līdzīgs radiotraucējumiem, bet ej nu sazini, kas aiz tiem slēpjas. Uz nepārtrauktu sīku zemestrīču fona tāpat ļoti grūti noteikt, kurš «tinkšķis» uzskatāms par lielas zemestrīces pazīmi.
— Tātad superjaunās maģistrālās līnijas izbūve atkal aizkavēsies? — taujāja tirdzniecības un rūpniecības ministrs.
— Valsts dzelzceļa direktors sūdzējās: sākumā speciālisti uzskatījuši, ka zemestrīces netraucēs būvdarbus, bet tad cita pēc citas tika atklātas grunts nobīdes celtniecībai paredzētajos iecirkņos. Tā kā ikreiz nepieciešami jauni ģeodēziski mērījumi, būvdarbu uzņēmēji saceļ nepanesamu kņadu… — skaidroja večuks, transporta ministrs. — Kustības drošība uz jaunās maģistrāles arī ir apdraudēta. Plānotie celtniecības termiņi netiks ievēroti. Vārdu sakot, gan valsts, gan privātajiem dzelzceļiem radīsies krietns deficīts.
— Pat neņemot vērā plūdus lietus sezonā, mums šogad jau trešo reizi jāpielieto «Likums par palīdzības sniegšanu sakarā ar dabas katastrofām», — ar skābu sejas izteiksmi paziņoja finansu ministrs. — Ja tā tas turpināsies tālāk, būs nepieciešami papildasignējumi valsts budžetā. Arī nākošajā gadā finansiālais stāvoklis nebūs labāks.
— Turpmāk acīmredzot vajadzēs plānot lielākas summas tādos pantos kā zemestrīces un dabas katastrofas, — slaukot briļļu stiklus, ierunājās celtniecības ministrs. — Ar katru gadu zaudējumi kļūst lielāki. Prese, radio un televīzija, protams, sacels lielu troksni, bazūnēs, ka «tīšām plānojam dabas katastrofas».
Uz īsu brīdi iestājās klusums. Celtniecības ministra vārdi vēl vairāk uzkurināja nemieru, ko katrs kabineta loceklis neskaidri sajuta savas sirds dziļumos. Japāna vēl arvien turpināja izstrādāt pilsētu, rajonu un rūpniecības zonu celtniecības un rekonstrukcijas ilgtermiņa plānus un projektus, it kā tās šaurajā teritorijā būtu iespējams izvērst daudzkārtainu celtniecību, slejot vienu kārtu otrai virsū. Tāds jau bija, piemēram, transporta līdzekļu kustības superpaātrināšanas septiņgadu plāns, sakaru un informācijas tikla izveidošanas piecgadu plāns, lauksaimniecības pārkārtošanas piecpadsmit gadu plāns, automatizētās pārvaldes un kontroles sistēmas ieviešanas astoņgadu plāns, valsts teritoriālā sadalījuma pārveidošanas desmitgadu plāns, sociālās nodrošināšanas plāns, jauno dzīvojamo namu celtniecības piecgadu plāns… Gada laikā ekonomiskais pieaugums formāli sasniedza astoņus komā četrus procentus, un, lai arī, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas faktiski bija noslīdējis līdz seši komā diviem procentiem, tomēr pēc starptautiskām mērauklām pieaugums vēl arvien bija augsts un tautas reālie ienākumi pamazām pieauga līdz ar ekonomikas mērogu attīstību. Gandrīz visiem plāniem bija skaidras realizācijas perspektīvas. Bet pēdējos gados visas ministrijas un pārvaldes savos budžetos maz paredzēja dabas katastrofu varbūtību, it sevišķi tādēļ, ka aizritējušajos gados tās praktiski nebija ietekmējušas plānu izpildi. Pat tādās tautas saimniecības nozarēs, kas parasti visvairāk cieš no dabas katastrofām, tās netika ņemtas vērā, jo zaudējumi nepārsniedza daudzu gadu vidējo līmeni.
Bet šogad …
Jaunajā gadā bija pagājuši tikai četri mēneši, bet pār visiem plāniem jau gūlās kaut kādu netveramu draudu tumšā ēna.
Ja katru pasākumu izskatītu atsevišķi, tad liktos, ka nekas nopietns nenotiek. Šajā taifūnu un zemestrīču apvidū, kur var gan nolīt spēcīgas lietusgāzes, gan uzkrist dziļi sniegi, šajā nelielajā, juceklīgajā zemē cīņa ar dabas katastrofām bija pierasta lieta. Pat tādos gadījumos, kad nelaimes sekoja cita citai, atjaunošanas darbi tika veikti ātri un enerģiski. Japāņu tautai piemīt vēstures gaitā izveidojies optimisms — no ārzemnieku viedokļa varbūt pat ļoti savāds —, kas dod tai spēku ne tikai pārvarēt katru kārtēju liela mēroga nelaimi, bet arī pēc katras tādas katastrofas iet vēl tālāk uz priekšu pa progresa ceļu. Šajā zemē, kur nav noslieces pieļaut radikālu sadursmi starp jauno un veco, dabas katastrofas tiek uzskatītas par debesu gribas izpausmi noslaucīt no zemes virsas visu, kas kļuvis par piedauzības akmeni un traucē cilvēkiem normāli dzīvi virzīt tālāk, bet ko viņi paši saviem spēkiem nav spējuši novākt.