— Pagaidi! — profesors strupi pārtrauca Jukinagu.
— No kurienes tev zināms, ka es slēpju datus no tiem, kas mani atbalsta?
— To es teicu uz labu laimi, profesor. Esmu, protams, vainīgs. Gribēju noķert uz mušpapīra, — Jukinaga nodūra acis, bet tad paraudzījās uz profesoru.
— Man allaž likās savādi… Man nekad negadījās ieskatīties ziņojumos, ko publicē Pasaules okeāna draudze, jo jūs pats man visu atstāstījāt. Bet nesen uzmetu acis vienam tādam izdevumam. Tajā bija kaut kas nejēdzīgs. Jūsu brīnišķīgā angļu valoda tur bija pārsteidzoši bāla. Pie tam jūs sniedzāt ziņas par biopasauli un koraļļiem jūras dibenā, tas ir, tādus datus, kas šodien nemaz jūs neinteresē. Bet mājiena par kaut ko draudošu, ko es jutu jūsu nostāstos, tajā ziņojumā nemaz nebija. Es pārlasīju visu vēlreiz un sapratu, ka jūs esat daudz centies, lai uzrakstītu ziņojumu ar vislielāko piesardzību. Protams, ja pieņem, ka lasītājs kaut ko zina, tad viss var izskatīties citādā gaismā, bet, ja nekas nav zināms, tad neko nevar nojaust. Jā, jūs papūlējāties. Pat speciāli novērsāt uzmanību …
— Nu jā. Atceros, tu stāstīji, ka vēl vidusskolā esot izlasījis oriģinālā visus Šekspīra kopotos rakstus… — profesors Tadokoro pakratīja galvu. — Biju piemirsis par tavām spējām angļu valodā …
— Tātad, profesor, sirds dziļumos jūs tomēr raizējaties par Japānas likteni, vai ne? — Jukinaga uzstāja. — Jūs taču gribat noslēpt no citām valstīm un arī no Pasaules okeāna draudzes centra kaut ko īpašu, kas attiecas tikai uz Japānu. Vai nav tiesa?
— Ko tu zini par Pasaules okeāna draudzi? — profesors urķīgi jautāja.
— Gandrīz neko… — Jukinaga teica. — Runā, ka tās centrs atrodoties kaut kur Grieķijā. Bet filiāles katrā valsti laikam ir pietiekami patstāvīgas? Organizācija ārkārtīgi bagāta, bet ļoti amatieriska …
— Jukinaga, — pēkšņi gluži citā tonī teica profesors. — Esmu ar mieru, es aiziešu uz to sapulci, vai kā tur to sauc. Protams, ja tavs ieteikums būs spēkā. Kādā datumā?
— Vēl nav izlemts, bet domāju, ka pēc trim četrām dienām. — Jukinaga atviegloti nopūtās. — Ķersimies pie ēšanas. Citādi pavisam atdzisīs…
4.
Ministru kabineta locekļu un zinātnieku apspriede, veltīta zemestrīču problēmām, notika tikai pēc nedēļas, slepeni, preses pārstāvjiem nezinot, kāda kluba jaunajā ēkā Hirakavas rajonā. Dalībnieki uzzināja maz jauna. Centra cīņai pret dabas katastrofām vadītājs paziņoja, ka, Tokijas celtņu antiseismiskajai rekonstrukcijai turpinoties tikpat sekmīgi kā patlaban, zaudējumi būšot gandrīz nemanāmi pat gadījumā, ja tuvāko divu trīs gadu laikā notiktu tāda mēroga zemestrīce kā 1923. gadā. Toties Koto, Cibas, Sinagavas un Omori rajonos, kur vērojama grunts nosēšanās, cunami varot izraisīt lielu postu, tādēļ tajās vietās arī turpmāk esot nepieciešams veikt noteiktus aizsardzības pasākumus.
Ierēdnis no Meteoroloģijas pārvaldes neatlaidīgi pieprasīja paplašināt seismisko staciju tīklu, lai to būtu tikpat daudz kā meteostaciju. Tālāk viņš norādīja, ka nepieciešams centralizēt un automatizēt to datu apstrādi, kas saistīti ar Fudzi kalna un tam pieguļošo kalnu grēdu vulkāniskās darbības aktivizāciju, un ka vajadzētu pastiprināt aizsardzības pasākumus tajās atpūtas un tūrisma vietās, kas atrodas seismisko zonu rajonos.
Profesors Jamasiro no «T» universitātes un profesors Oidzumi no «K» universitātes sniedza īsus ziņojumus par to, ka pēdējā laikā biežāk notiek zemestrīces Japānas ārējā seismiskajā joslā.
Vidēja mēroga zemestrīču skaits krasi pieaudzis, bet ar tām tiek izlādēta enerģija, kas uzkrājusies Zemes dzīlēs, tādēļ pašreiz nav novērotas nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka turpmāk iespējamas lielākas zemestrīces. Ņemot vērā vulkāniskās darbības aktivizēšanos, varētu pieļaut, ka notiek kaut kādas strukturālas izmaiņas zem Japānas arhipelāga, bet nekā konkrēta šai sakarībā teikt nav iespējams. Prognozes nav skaidras. Lai noteiktu, vai šīs izmaiņas attīstīsies tālāk vai pamazām nonāks līdz nullei, vajadzīgi ilgāki novērojumi.
— Kā jūs vispārējos vilcienos izprotat formulējumu «strukturālas izmaiņas»? — jautāja celtniecības ministrs. — Vai tuvākajā laikā var rasties liela zemestrīce?
— Ne jau zemestrīce, — profesors Oidzumi atbildēja. — Runa ir par izmaiņām daudz lielākos mērogos. Bet patlaban nav vērts pārāk daudz uztraukties. Tādām izmaiņām nepieciešami gadu tūkstoši un pat desmit- tūkstoši. Mūsu laikmets no ģeoloģiskā vecuma viedokļa līdzinās Alpu kalnu intensīvās veidošanās periodam. Tagadējās tektoniskās izmaiņas — tai skaitā arī zemestrīces un vulkānu izvirdumi, kas notiek visā pasaulē, — bija ļoti raksturīgas šim periodam. Citiem vārdiem sakot, mūsu laikmets sakrīt ar aktīvu, pat ļoti aktīvu, sauszemes tektonisku izmaiņu periodu.
— Nu un? — finansu ministrs jautāja. — Vai tas nozīmē, ka turpmāk zemestrīces notiks biežāk vai apklusīs? Vai turpmāk zaudējumi būs ļoti lieli vai tikai lieli?
— Tas ir grūts jautajums. Nevaru teikt, ka nemaz nebūs. Bet nevaru arī noteikti apgalvot, ka būs, — teica profesors Jamasiro no «T» universitātes, noliecis savu cēlo galvu. — Citiem vārdiem izsakoties, zemestrīces nav vēl tik tālu izpētītas, lai par tām varētu runāt kaut ko noteiktu. Bet man personīgi liekas, ka turpmāk sevišķi lielas zemestrīces nav paredzamas, lai gan parasto zemestrīču skaits, iespējams, pieaugs. Zemeslodes garozā uzkrātā enerģija sīko zemestrīču laikā pamazām izlādējas, un līdz ar to nevar izveidoties lielas zemestrīces …
— Bet, — pirmo reizi ierunājās profesors Tadokoro, kas līdz šim brīdim bija klusējis, — tā saucamais tektoniskās darbības koeficients, kā to apzīmējis Rotc, pēdējo piecu sešu gadu laika manāmi pieaudzis. Japānai tas bija caurmērā no trīs simti astoņdesmit līdz trīs simti deviņdesmit, tātad pasaulē augstakais, bet pēdējā laikā tas pārsniedzis četrus simtus. Vērojams nemitīgs pieaugums.
— Jā, — profesors Jamasiro piekrita, pat nepagriezies uz Tadokoro pusi. — Pie tik intensīva zemestrīču skaita koeficients, dabiski, kļūst lielāks.
— Vidējais zemestrīču skaits, ko reģistrēja seismo- grāfi, gada laikā parasti bija ap septiņi tūkstoši pieci simti, bet tagad šis skaitlis gandrīz dubultojies un sasniedzis jau trīspadsmit tūkstošus …
— Tiešām. Gada vidējais zemestrīču skaits pieaudzis. Un pat ļoti. Bet pieaudzis ir mazo un vidējo zemestrīču skaits, toties lielās zemestrīces kļuvušas daudz retākas, tādēļ, man liekas, var runāt par zināmu līdzsvaru…
— Bet zaudējumu apjomu ne vienmēr nosaka zemestrīces spēks. Reizēm vidēja zemestrīce var sagādāt daudz lielākus zaudējumus nekā spēcīga, ja profilakses darbi veikti slikti, — teica Centra cīņai pret dabas katastrofām vadītājs. — Tātad acīmredzot turpmāk būs nepieciešams izstrādāt jaunu pasākumu kompleksu, lai panāktu dzelzceļu, autošoseju un ēku antiseismisku drošību.
— Vai profesoram Oidzumi ir zināms, ka negatīvās gravitārās anomālijas josla, kas atrodas virs Japāņu jūras ieplakas rietumu nogāzes, ātros tempos pārvietojas uz austrumiem? Joslas viena daļa jau noslīdējusi no nogāzes augšpuses uz okeāna dibenu, — profesors Tadokoro turpināja runāt, par spīti mēģinājumiem viņu pārtraukt. — Pie tam ir novērots, ka šīs anomālijas līmenis pazeminās tik krasi, ka var gaidīt visas joslas pārvietošanos uz austrumiem. Pašreiz, kaut gan man vēl nav izdevies izdarīt visus vajadzīgos mērījumus, šajā joslā jau sastopami atsevišķi posmi, kuros anomālija pilnīgi izzudusi. Es saku to, pamatojoties uz datiem, kurus pirms nedēļas ieguvis pētniecības kuģis «Sinten-maru», kas arī tagad vēl turpina novērojumus. Ko jūs par to domājat?