TREŠĀ NODAĻA
VALDĪBA
1.
Nākošā gada martā, ekvinokcijas dienas[18] priekšvakarā, Interpola Japānas filiāle, kas atrodas Tokijas policijas departamenta ēkā, saņēma teletaipa ziņojumu no Parīzes centra:
«D. Martēns, beļģu tautības mākslas darbu tirgotājs, divdesmitajā datumā izlidojis uz Japānu ar aviokompānijas «Sabena» lidmašīnu. Reiss Nr. 301. Šis cilvēks ir svarīga persona starptautiskā sindikātā, kas nodarbojas ar mākslas priekšmetu izlaupīšanu, kontrabandu, viltošanu un zagtu mantu uzpirkšanu. Vēlams ņemt uzraudzībā.»
Vēlāk tika piesūtīts viņa sevišķo pazīmju saraksts, biogrāfiskie dati un faksimila fotoattēls.
— Kā rīkosimies? — jautāja līdzstrādnieks, rādot dokumentus savam priekšniekam. — Vai ziņosim policijas departamenta ārzemju nodaļai?
— Jā, — nodaļas vadītājs pagrozīja galvu. — Spriežot pēc ziņojumiem, tas ir krietni liels putns. Interesanti, kas viņu te pievelk?
Nolēma pieprasīt no Parīzes sīkākas ziņas par šo D. Martēnu, bet uz lidostu nekavējoties nosūtīt aģentus ārzemju viesa novērošanai. Aviokompānijas «Sabena» virsskaņas lidmašīnai, kas veica reisu Nr. 301 no Parīzes
uz Japānu caur dienvidu valstīm, vajadzēja pienākt Tokijas starptautiskajā lidostā «Narita» šīs dienas rīta stundās.
Bet, kad milzīgā, divsimttrīsdesmitvietīgā lidmašīna «Boeing 2707» nolaidās, izrādījās, ka D. Martēna kunga starp pasažieriem nav. Pasažieru pārvadāšanas nodaļā noskaidrojās, ka D. Martēns izkāpis no lidmašīnas Kalkutā.
Nekavējoties tika organizēta novērošana Kansaja otrajā starptautiskajā lidostā. Bet nebija tik vienkārši atrast vajadzīgo cilvēku milzīgajā pasažieru straumē, kas nepārtraukti izplūda pa daudzajām izejām no lidostas, kurā cita pēc citas pienāca reisu lidmašīnas no Dienvidaustrumu Āzijas.
Interpola Japānas filiālei bija mazi štati, tādēļ tā lūdza imigrācijas biroju un lidostas policiju paziņot, ja, pases pārbaudot, tiks pamanīta persona ar uzvārdu Martēns, un nolēma uz laiku pārtraukt viņa meklešanu, i — Kas tas mākslas darbu tirgotājs Martēns tāds ir? — nodaļas vadītājs jautāja Interpola ASV filiāles darbiniekam, kas, izsekojot kādu aizdomīgu personu, bija ieradies Japānā.
— Mākslas darbu tirgotājs Martēns? Antverpenes D. Martēns? — amerikānis, agrākais korespondents, kas desmit gadus bija nostrādājis preses aprindās, iegūdams lieliski informēta cilvēka slavu, izbolīja acis. — Tas ir liels putns. Savā jomā īsts meistars. Kas ar viņu noticis?
— No Parīzes centra ziņots, ka viņš izlidojis uz Japānu.
Amerikānis iesvilpās.
— Savādi. Līdz šim brīdim biju pārliecināts, ka Tālie Austrumi ir ārpus viņa darbības sfēras. Jums vajadzētu viņu ņemt uz grauda. Sis tips nekad nerādās pats, ja lieta negrozās ap milzīgiem darījumiem. Bet, ja reiz viņš izkustējies, tas nozīmē, ka ir nolemts slepeni izvest no valsts tādus mākslas darbus, kas ir īsta nacionālā bagātība. Viņš ierodas Japānā pirmo reizi?
Nodaļas vadītājs nobālēja un vēlreiz piekodināja, lai abās lidostās pastiprinātu ārzemnieku novērošanu.
Bet neilgi pirms tam…
… Cilvēks, kas tika gaidīts, iznāca no milzīgās, trīssimt tonnu smagās reaktīvās lidmašīnas «Air India»
pirmās klases salona dažas minūtes pēc nosēšanās Kansaja starptautiskajā lidostā. Grimdams rietošās saules spilgtajos staros, viņš laipni uzsmaidīja sari[19]tērptajai stjuartei un, turot rokā nelielu koferi, izgāja cauri pasu kontroles punktam, uzrādot dokumentus ar svešu uzvārdu, iesēdās automašīnā, kas bija atbraukusi viņam pretim, un pazuda. Viņa pazīmes no Interpola Japānas filiāles ienāca lidostā veselu pusstundu pēc viņa ierašanās. Tajā laikā automašīna ar D. Martēna kungu jau traucās ziemeļu virzienā.
Vēl pēc pusstundas Martēna kungs sēdēja kāda klusa kluba istabā Roko kalnu nogāzē. Caur logu pavērās brīnišķīgs skats uz Kobes ostu, kurā jau sāka mirgot naksnīgas ugunis. Martēna kunga sarunu biedrs bija jauns, slaids, plecīgs un eleganti frizēts japānis. Blakus pussirmajam ārzemniekam viņš izskatījās pēc pusaudža, jo viesim viss bija liels — acis, deguns, mute, augums — metru deviņdesmit un svars — simt desmit kilogramu.
— Apliecinu, ka tiešām esmu saņēmis ITogaju un Hirosigi … — teica Martēna kungs angliski ar stipru akcentu. — Brīnišķīgas lietas. Esmu rādījis tās mūsu speciālistiem. Oriģināli.
— Esmu priecīgs, ka jūs esat apmierināts, — japānis atbildēja perfektā angļu valodā.
— Jus tiešām man tās dāvināt? — Martēna kungam acīmredzot ļoti gribējās, lai sarunu biedrs vēlreiz apliecinātu šo faktu.
— Jā, piemiņai par mūsu iepazīšanos…
— Hm … — Martēna kungs nomurmināja, jo ne visai labi saprata sarunu biedra nodomus. — Es gribētu dzirdēt, kādi ir jūsu priekšlikumi? Cik sapratu, man būs iespēja iegādāties daudz japāņu mākslas darbu…
— Tieši tā, — sarunu biedrs apliecināja. — Mums ir zināms, ka jūs iepērkat tikai pirmšķirīgus mākslas darbus un pie tam vairumā. Mēs varam sagādāt jums tieši to, kas jums vajadzīgs.
— Kas par preci? Gleznas?
— Dažādas mantiņas. Arī grebumi, Būdas statujas, lietišķās mākslas izstrādājumi,,»
Martēna kungs, lūpas savilcis, domāja. Pārāk veikla runa, vai tik nav kādas lamatas?
— Kad jūs paredzat tās nodot?
— To es jums vēl nevaru pateikt precīzi. Domāju, ka īstu darījumu mēs noslēgsim pēc gada vai diviem. Bet mantas var nokļūt mūsu rokās jebkurā brīdī, un tad, kā jūs pats saprotat, mēs rīkosimies nekavējoties. Tādēļ mēs apgrūtinājām jūs ar lūgumu atbraukt pie mums, lai nodibinātu kontaktus. Gribam iztikt bez starpnieku līdzdalības. Nav vēlams izpaust mūsu noslēpumus, jo runa ir par tādām mantām, kas pa lielākai daļai ir nacionālie dārgumi.
«Kas ir šis jauneklis?» Martēna kungs prātoja. «Par viņu galvojis kāds uzticams cilvēks Honkongā. Pats gan neizskatās pēc noziedznieka. Varbūt boss? Jeb viņam vēl kāds ir aiz muguras,.»
—^ Patlaban mēs vēlētos uzzināt jūsu noteikumus, — sarunu biedrs turpināja. — Cik jus varētu maksāt?
— Tas atkarīgs no priekšmeta… Ko jūs teiktu par vairākiem desmitiem procentu no starptautiskajām cenām?
— Mēs gribētu divtik. Toties paši nogādātu visu uz ārzemēm. Tieši jūsu norādītajā visdrošākajā vietā. Tātad mēs uzņemtos visu risku. Bet jūs, izmantojot tikai jums vienam pašam zināmus ceļus, pārdotu tos bagātniekiem kolekcionāriem par cenām, kas ir daudzreiz augstākas nekā starptautiskās. Ņemot vērā, ka no mūsu darījuma ir izslēgti vidutāji, jums nodrošināta liela peļņa. Tā visa nonāks jūsu rokās. Atšķirībā no viltojumiem, kuru pārdošanā jūs esat specializējies, mūsu prece būs absolūti īsta.
Paņēmis glāzīti ar konjaku, Martēna kungs pagrozīja to resnajos pirkstos.
— Parasti es noslēdzu darījumus tikai ar noteiktiem partneriem. Ar tādiem cilvēkiem kā jūs es nemēdzu noslēgt tiešus darījumus. Tas ir mans princips.. „
— Bet varbūt reizēm ir vērts noriskēt? Ar noteikumu, ka mūsu starpā nebūs nekādu personisku kontaktu līdz pat preces saņemšanai…
— Labi. Bet kāda būs sakaru metode?
— Varēsit sazināties ar mums Briselē pēc šīs adreses. Pēc sakaru uzņemšanas nosūtīsim jums šifru.
— Lai iet. Arī es pamēģināšu likt uz spēles…