Klātesošo skatieni neviļus pievērsās darbu veikšanas shēmai, kas atradās pie sienas. Luminiscējošas līnijas apzīmēja virzienus, kādos ritēja novērojumi, bet informācija par novērojumu rezultātiem tika saņemta no skaitļotājiem, Shēmā vēl bija daudz tukšu vietu. Sarkanās vertikālās strīpas norādīja termiņus. Datumam, kurā bija paredzēts uzsākt novērojumus, cieši līdzās bija novilktas vairākas strīpas.
— Lūk, ko es jums teikšu, — profesors Tadokoro uzsita ar plaukstu uz dokumentiem, kurus viņš turēja rokā. — Vārdu sakot, mūsu darbs ir cīņa ar laiku…
Iedūcās zummers. Jasukava pacēla klausuli un pārsteigts jautāja:
— No «Kristīnes»?
— T- Izmantojat ārzemju kuģi? — profesors Tadokoro neapmierināti noburkšķēja.
— Jā, tas ir holandiešu kuģis. Nebūs tik uzkrītošs kā japāņu, — Nakada paskaidroja, paņemdams klausuli, — Ar mums runā Onodera.
Jukinaga neviļus piecēlās no krēsla. Viņam bija simpātisks šis jaunais, dūšīgais un mazrunīgais puisis, kas smaržoja pēc jūras. Jukinaga jutās ļoti vainīgs, ka ievilinājis viņu šajā pasākumā, bet bez Onoderas iztikt nebija iespējams.
Sapratu, viss skaidrs, Modzi jūs sagaidīs Ka- taoka no Aizsardzības pārvaldes institūta… Esiet mierīgs. Jūs viņu nemaz nepazīstat, bet viņš ietilpst mūsu grupā, un pie tam ir īsts mehānikas ģēnijs.
Nakada veikli izslēdza telefonu un ar gaismas spalvu noraidīja kaut kādu signālu uz skaitļotāja displeju.
— Jama-san, izsauciet, lūdzu, Kataoku. Viņš pašreiz atrodas Jokosukas arsenālā, Nakada teica, turpinot raidīt signālus. — Lai viņš lido uz Nagasaki, tas ir, uz Modzi. Un lai pa ceļam netaisa trikus ar pārsē- Šanos uz «Kristīni»! Lai gaida uz pašaizsardzības kuģa «Takacuki», kas izbrauks pretī. «Kristīne» iebrauks Modzi ostā rīt pulksten desmitos no rīta,
— Kas noticis? — profesors Tadokoro uztraucās.
— «Kermadec» mehānismā kaut kas nav kārtībā. Onodera viens pats netiek galā, — Nakada mierīgi paskaidroja. — Viss būs labi. Kataoka ir īsts ģēnijs. Nav tādas mašīnas, kas viņa rokās neatdzīvotos.
Bet Kataoka tajā laikā bija aizņemts Jokosukā, steidzami pārkārtoja kuģi «Josino», ko pirms diviem gadiem Japānas jūras pašaizsardzības spēki bija nopirkuši no ASV karaflotes. Amerikā šo kuģi uzbūvēja virsūdens operāciju veikšanai, bet vēlāk pārbūvēja par tāljūras pārvietojamo komandpunktu, kas, būdams apgādāts ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām, nodrošināja centralizētus sakarus ar militārajiem un navigācijas pavadoņiem, jūras karaflotes eskadrām, kuģu karavānām, gaisa karaspēka eskadriļām un atomzemūdenēm, kā arī sekmēja taktisko operāciju izstrādāšanu. Drīz vien ASV karaflotē sāka ieviest citādu stratēģisko koncepciju un vadības sistēmu, tādēļ kuģis kā novecojies tika nodots Japānas rīcībā, bet tās jūras pašaizsardzības spēkiem, kas neparedzēja plašas operācijas jūrās un desantu izcelšanu uz sauszemes, šāds kuģis šķita pārmērīga greznība, jo bija izmantojams tikai pētījumiem un apmācībām. Kataokam radās ideja kuģi pārbūvēt un piemērot plāna I) vajadzībām. Viņš ļoti steidzās, jo bija nepieciešams sagatavot vietu «Kermadec», noregulēt nolaišanas un pacelšanas sistēmu un daļēji apmainīt elektronisko aparatūru. Tam visam vajadzēja vēl vismaz pusmēnesi laika.
Ґ* Zaudējumi Komuras apkaimē laikam nav nekādi lielie, Kuņieda teica, noplēšot garu papīra lenti ar pēdējo ziņu faksimila reprodukcijām. Saku rajonā gan bijuši kalnu nogruvumi, Būtu labi, ja dabas katastrofas kaut uz neilgu laikil apstātos šādā līmenī» Citādi ļaudis uztrauksies, sāksies panika,*
Pēc divām lielām zemestrīcēm, kas jūlijā un augustā bija notikušas Sagami un Kioto, daba atļāvās sev atpūtu — izvirdumi un zemestrīces vairs neizraisīja lielus zaudējumus. Tiesa, šajā gadalaikā vispār zemestrīču skaits Japānā mēdza samazināties. Lai gan Amagi turpināja kūpēt, izvirdumu nebija. Asamas galotne nosēdās par vairākiem metriem, un tas laikam nomierināja vulkānu. Satraukums, kas bija pārņēmis iedzīvotājus, pamazām norima.
— Skolotāj, — Jukinaga turēja rokās perfolenti ar nupat pabeigtiem aprēķiniem, — visu zemestrīču enerģija un Zemes garozas pārvietošanās maksimālais lielums Japānā pēdējā gadā pārsniedz teorētisko aprēķinu augšējo robežu,
— Rodas jautājums, no kurienes nāk šī liekā enerģija? — profesors Tadokoro satvēra perfolenti. — No kurienes? Ko? Un kāpēc?
Jukinaga paskatījās uz jau minēto Japānas salu maketu, kurā bija redzama pat mantijas kārta.
Kad Japānas arhipelāgā uzkrājusies deformācijas enerģija (tās cēlonis varēja būt pastāvīgā siltā straume, ģeomasas svara izmaiņas, Zemes garozas bloku vispārēja relatīva pārvietošanās vai arī sevišķi intensīva vielas plūsma mantijā) pārsniedza noteiktas Zemes garozas tilpuma vienības izturības robežu, tad šī enerģija atbrīvojās, salaužot Zemes garozu. Parasti to uzskata par tektonisko zemestrīču cēloni. Pamatojoties uz Zemes garozas vidējo elastības robežlielumu, aprēķina Zemes garozā uzkrājušās enerģijas robežu, bet šo rādītāju savukārt izmanto enerģijas teorētiski maksimālā lieluma aprēķināšanai vienā zemestrīcē. Ja apskata Zemes garozas vienu atsevišķu iecirkni, enerģija, kuras uzkrāšanās ir teorētiski iespējama, izdalās, Zemes garozai lēni kustoties, vai nu mazās devās, kas rada daudzas vājas zemestrīces, vai vienā reizē — dažos stipros grūdienos. Atbrīvotā enerģija kopsummā nevar pārsniegt tās uzkrājuma teorētisko robežlielumu Zemes garozas iecirkņa vienā elastības vienībā; tā līdzinās 5-1024 ergiem. Šis rādītājs atbilst zemestrīcei, kuras magnitūda ir 8,6. Aprēķini dibināti uz zināmiem lielumiem un raksturlīknēm, kā arī uz teorētiskiem atzinumiem. Bet pašreizējās pazīmes liecina, ka var atbrīvoties daudz lielāka enerģija.
Kur tā rodas?
— Iespējams, ka mans viedoklis nav visai pārliecinošs, — Jukinaga teica. — Bet, manuprāt, vienīgais pareizais ceļš: uzmodelēt visas zemeslodes un it sevišķi Āzijas sauszemes austrumdaļas Zemes garozu līdz pat mantijas slānim, pievēršot galveno uzmanību Zemes garozas kustībai Japānas arhipelāga baseinā. Iespējams, ka tikai tādā veidā mums izdosies noskaidrot, kas tur notiek īstenībā.
— Japānas arhipelāga modelis jau ir gatavs, — profesors Tadokoro uzsita pa skaitļotāju. — Bet mums trūkst datu, tādēļ mašīna nevar sniegt vajadzīgos aprēķinus. Vārdu sakot, vajadzīgi dati un vēlreiz dati…—
Profesors pēkšņi palūkojās pulkstenī. — Paklau, Na- kada-kun, es arī došos uz Modzi! Tu tam piekriti?
— Bet, skolotāj… — Nakada iepleta acis. — Ja pat jūs braucat, arī tad …
— Gribu vēlreiz iepazīties ar situāciju Rietum- japānā, — velkot mugurā žaketi, profesors piepūtās kā kaprīzs bērns. — Līdz pat pēdējam brīdim cerēju, ka tur viss kārtībā, bet tagad man nedod mieru Aso — Kiri- simas vulkāniskā josla.
— Ko lai dara ar jums! — Nakada noklakšķināja mēli. — Jasukava-kun, piezvani uz Jokosuku. Pasaki Kataokam, ka profesors Tadokoro brauks kopā ar viņu.
— Vai tad ne ar pasažieru lidmašīnu? — profesors brīnījās.
— Ar jūras pašaizsardzības spēku sakaru lidmašīnu. Plāns D2 ir atzīts par labu, tādēļ tā īstenošanai mūsu rīcībā nodots helikopters un sakaru lidmašīna. Jums taču gribēsies palidot virs Aso?
Profesors kaut ko norūca zem deguna, bet varēja manīt, ka viņš ļoti apmierināts.