— Vārdu sakot, va «jūs neuzskatāt, ka būtu vērts vispusīgi izpētīt, kādas ^spējas ir «izvirzīties pasaules arēnā bez konfliktiem»? Ko jūs par to domājat?
— Pamēģināsim. Man šī problēma liekas interesanta, — Plānošanas pārvaldes priekšnieks piekrita. Nebūdams ierēdnis pēc izcelsmes, viņš ar savu aso prātu bija pārāks par daudziem citiem ministru kabinetā un premjera vārdos nojauta slēptu lūgumu sameklēt kādus skaitliskus datus, kas varētu attaisnot ieteikto kursu.
«Tas ir nopietni,» nodomāja priekšnieks. «Nav zināms, kādi viņam aprēķini, bet skaidrs, ka viņš tiešām nolēmis izdarīt pavērsienu politikā. Un kļuvis tik uzstājīgs, ka bail. Ar ko to varētu izskaidrot?»
— Izveidosim pārvaldē speciālu grupu, — priekšnieks teica, — un uzdosim tai izpētīt šo problēmu «sevišķi steidzami»!
— Būšu ļoti pateicīgs, — kā garāmejot piebilda premjers.
Gaitenī atskanēja soļu troksnis. Izbīdāmā siena pavērās, un telpā ienāca partijas pirmais sekretārs. Gara
auguma, resnu degunu, viņš drūmi ieņēma vietu pie galdiņa un tūdaļ jautāja:
— Vai ārzemju ceļojums tiešām tik neatliekams? Esmu dzirdējis, ka gribat braukt novembri tieši pirms parlamenta sesijas…
— Ja vien būs iespējams, — premjers atbildēja. — Brauciens nav tik svarīgs. Bet man gribētos tikties ar dažādu valstu vadītājiem, lai pārrunātu pasaules un Japānas turpmāko likteni. Virzāmies, tā sakot, ar lieliem ātrumiem. Dzīvojam taču virsskaņas transporta laikmetā.
— Bet vai nebūtu iespējams pārcelt jūsu braucienu uz nākošā gada aprīli, pēc vispārējām vēlēšanām? Mums ar tām šoreiz būs krietni jāpapūlas. Ārzemēs taču nav nekādu neatliekamu problēmu, kāpēc tāda steiga?
— Tādēļ jau ar vienu kāju turp, ar otru — šurp. Tiešām zibensceļojums.
— Pēdējā laikā jūs bieži braukājat, — tirdzniecības un rūpniecības ministrs piebilda.
— Tā iznāk.Šoreiz uz Eiropu aizbrauca studēt jaunākā meita. Tagad visi mani bērni «izvirzījušies pasaules arēnā». Tādēļ arī pašu tā vien velk…
Premjerministrs skaļi iesmējās. Visi piebiedrojās viņam. Bet Plānošanas pārvaldes priekšnieks saklausīja šefa smieklos izteiktu nemieru.
Atskanēja plaukstu sitieni, un uz istabas sliekšņa parādījās sievietes krāšņos tērpos. Cita pēc citas, pieskaroties ar rokām salmu pītenim tatami, tās graciozi paklanījās. Likās, ka telpa kļūst gaišāka.
Atskanēja augstas, dzidras sieviešu balsis, un neviens laikam pat nepamanīja, kā nodrebēja fusuma un sašūpojās lustra.
4.
Oktobra pirmajās dienās darbību uzsāka «Parlamenta speciālā komisija pasākumu veikšanai sakarā ar zemestrīcēm», kuru izveidot bija ierosinājusi grupa deputātu gan no valdošās partijas, gan opozīcijas. Nedaudz vēlāk Izglītības ministrijas Ģeodēzijas padome kopā ar Meteoroloģijas pārvaldi nodibināja speciālu
apvienību «Japānas salu Zemes garozas izmaiņu pētīšanai». Gandrīz tajā pašā laikā Japānas ģeoloģijas biedrība izveidoja savu organizāciju pētījumu koordinēšanai. Speciālā apvienība, kas izvietojās Zemestrīču prognozēšanas zinātniskās padomes ēkā, mēģināja ar Izglītības ministrijas starpniecību pieprasīt no parlamenta papildu asignējumus, bet noskaidrojās, ka šis birojs jau vairākus gadus saņem prāvus līdzekļus Vis- japānas automātisko novērošanas staciju sistēmas uzturēšanai, tādēļ cerības uz lielākas naudas summas saņemšanu pilnīgi atkrita. Tad apvienība steidzās meklēt palīdzību parlamenta starpsesiju komisijā, bet arī šis gājiens neizdevās, jo neatkarīgi no savas partejiskās piederības deputāti no tiem rajoniem, kas zemestrīču dēļ bieži cieta zaudējumus, bez savu vēlētāju piekrišanas neko nespēja uzsākt. Tādējādi speciālā apvienība mīņājās uz vietas, līdz galu galā uzsāka darbību ar jau iegūto datu kompleksu analīzi.
Japānā vajadzēja sākties rudenim, bet vasara vēl arvien neatkāpās. Pat septembrī, pēc rudens ekvinokcijas, tveice bieži izkāra pār salām savu sakarsēto mēli. Bet visam reiz pienāk gals. Izbalējusī debess kļuva zilganāka un dziļāka, naktīs valgana dūmaka vairs nevirmoja ap spilgti zaigojošām laternām. Cilvēki, pamazām atbrīvodamies no mokpilnām atmiņām par aizritējušo vasaru, kas bija bijusi pārpilna draudīgām dabas katastrofām, sāka atjēgties.
Par laimi, šogad zaudējumi taifūnu un ūdensplūdu dēļ bija samērā nelieli. Toties dažos rajonos, piemēram, Nagano prefektūras Macusiro pilsētā, zeme vēl joprojām trīcēja gan dienās, gan naktīs. Decembra vidū San- riku apgabalam divas reizes uzbruka diezgan spēcīgi cunami. Arī Hokaido salas Nemuro rajons bija cietis no cunami, kas izcēlās zemūdens zemestrīces laikā. Turpinājās vulkānu izvirdumi Kjūsjū salā. Sāka darboties vulkāns Sakuradzimas salā, un Meteoroloģijas pārvalde oficiāli brīdināja iedzīvotājus par draudošām briesmām. Bet visi šie brīdinājumi pamazām pieņēma tādu kā vietējo ziņu nokrāsu un vairs nekļuva par ļaužu sarunu tematu. Uzmanības centrā atkal nāca sporta ziņas,_ rudens modes, jaunie deju ritmi, jukas Centrālajā Āfrikā, Ķīnas jaunais kurss pēc politiskajiem pārkārtojumiem, revolūcijas Centrālajā un
Dienvidamerikā un beidzot ASV projekts izcelties uz Marsa, ko pēc vairākām neveiksmēm bija nolemts īstenot šajā rudenī.
Laikrakstos parādījās raksti par korupciju atomelektrostaciju celtniecībā un strauju narkomānijas pieaugumu jauniešu un pusaudžu vidū, jo marihuanas vietā bija parādījusies jauna narkotiska viela. Tika atmaskota liela organizācija, kas nodarbojās ar šīs vielas izplatīšanu un bija saistīta ar starptautisku noziedznieku sindikātu. Rudens automašīnu skatē apmeklētāju uzmanību pievērsa elektromobilis, kas varēja attīstīt simt sešdesmit kilometru ātrumu stundā, un, protams, visi sprieda un pārsprieda par privātautomašīnu uz gaisa spilvena, kuru, pēkšņi atklājot savu noslēpumu, bija izstādījusi kāda firma. Pa to laiku visā Japānā ik dienu notika simtiem jūtamu zemestrīču. Plaisas sienās, sabrukušas mājas un sašķobījušies daudzstāvu dzelzsbetona nami vairs nesaistīja uzmanību. Sākās rudens atvaļinājumu periods, daudzas tūristu grupas devās uz ārzemēm, un arī svešzemnieki ne mazākā skaitā ieradās Japānā. Ekskursiju autobusi pārpildīja kūrortus un vēsturiskas vietas. Pāri dzidrajām, gaiši zilajām debesīm reizēm aizpeldēja viegli gubu mākoņi. Kalnos, kur iedegās ugunssarkanās kļavas, atskanēja jauniešu dziesmas. Agrīnā rīsa vārpas kļuva smagas un, ietērpušās zeltā, liecās pretī zemei. Ielejās kā dunduri dūca minikombaini — automātiskas rīsa pļaujmašīnas un kuļmašīnas, kas bija gandrīz katra zemnieka setā. Lauksaimniecības un mežkopības ministrija paziņoja, ka šogad gaidāma nepieredzēti bagāta raža, kas stipri pārsniegs pērnā gada devumu.
Japāna ierastā gaitā tuvojās rudenim, kas ne ar ko neatšķīrās no iepriekšējiem. Arī pilsētas, ciemati, ļaudis, laiks un daba,, Jā, no pirmā acu uzmetiena arī daba.
Pabeidzis vairākas eksperimentālās iegremdēšanās Ķumano selgā, Onodera atgriezās Tokijā īsto pētījumu uzsākšanas priekšvakarā. Pēc defektu novēršanas «Kermadec» darbojās apmierinoši. Taisnību sakot, ar «Vadacumi Nr, 1» varēja vieglāk manevrēt, bet «Kermadec», pat jau diezgan daudz lietots, bija drošāks, varēja just, ka tas būvēts Francijā — batiskafu dzimtenē. Vēl vairāk — ar tā pārbūvi un regulēšanu nemitīgi nodarbojās talantīgais tehniķis Kataoka. Tika nolemts negaidīt, kamēr pārkārtos inženierkuģi «Josino», kuram vajadzēja kļūt par komandpunktu plāna D īstenošanas laikā. Jau šonakt no Tobas ostas izbrauca «Takacuki», lai taisnā ceļā dotos uz pirmo iegremdēšanās vietu.