Saspringums pēkšņi atslāba, un viņš juta sāpes visā ķermenī. Pa seju tecēja kaut kas lipīgs. Acis bija baltu putekļu pilnas, žaketes piedurkne norauta, it kā būtu ar žileti nogriezta. Kreklam trūka piedurknes, pār atkailināto roku tecēja asins tērcīte. No kreisās bikšu staras zem ceļa bija palikušas tikai stērbeles, kāja vienās brūcēs. Viņš neviļus iestenējās aiz sāpēm visās malās. Sirds atkal trakoti ieklauvējās, arvien ātrāk un ātrāk. Ausīs sāka džinkstēt.
Šķērsojis rnežiņa jaunaudzi, Jamadzaki juta neaprakstāmu nespēku. Nevarēdams noturēties kājās, viņš nolaidās uz ceļiem. Pieri pārklāja aukstu sviedru kārta, elpot kļuva grūti, visu ķermeni pārņēma skaudras sāpes. Tiklīdz norima spalgā džinkstoņa ausīs, viņš sadzirdēja viļņu šļācieniem līdzīgas, satrauktas cilvēku balsis. Jamadzaki vairākas reizes dziļi ievilka elpu, galva kļuva mazliet skaidrāka. Mežā apkārt templim sanākuši tūkstošiem, varbūt pat desmittūkstošiem cilvēku.
Tumsā pārvietojās melnas ēnas, reizēm ugunsgrēka blazma izgaismoja kādu šausmu sašķobītu seju, kas likās kā šīs drausmīgās nakts atspulgs.
— Lejaspilsēta galīgi nopostīta! — kāds kliedza
— Akasaka un Sibuja arī… Briesmas draud Aojamas dzīvojamo namu kvartāliem.
— Stāsta, ka Tokijas līcis pārvērties liesmu jūrā… — cits nobēra, ejot garām Jamadzaki. — No Cukidzi līdz Sinagavai… Arī Gindzās vairs nav.
Uzmanīgi balstot savainoto kāju, Jamadzaki piecēlās. Viņu pārņēma satraukums. Kas noticis ar ģimeni un māju Sosijā?- Pārgurusī, allaž īdzīgā sieva. Putainais, gariem matiem apaugušais vecākais dēls, vecākā meita — devītās klases audzēkne, nez kurā atsitusies — tik skaista, ka bailes metas par viņu, un tad vēl jaunākā meita, vārgulīte un attīstībā mazliet atpalikusi pārciestās bērnu triekas dēļ…
— Atļausit paj a utat? — Jamadzaki griezās pie garāmgājēja, kura seja nebija saredzama. — Vai elektriskie vilcieni vēl nebrauc?
— Kas par elektriskiem vilcieniem! — vīrieša balss asi atcirta. — Visas sliedes saliektas kā nūdeles bļodā. Visur noslīdeņi un iegruvumi. Vai to iespējams atjaunot? Bet Sibujā… No Sibujas izbrauca pārpildīts elektriskais vilciens un uz estakādes noskrēja no sliedēm… Līķu kaudzes… Es pats nupat redzēju…
— Uz ātrgaitas šosejām tīrais ārprāts! — kāds raudulīgi stāstīja. — Kasumigaseki… Šausmas… Pa zemes pārejā …
— Ko skatās policija? — kāds cits skaļi kliedza.
— Kur tā ir? Parastā laikā uz katra soļa pa kārtībniekam, bet tagad? …
Aiz kokiem iezaigojās automašīnas ugunis. Gaisu pāršķēla izmisusi balss.
— Stāt! Ei, tūdaļ apstājies!
Mašīna mēģināja izlauzties cauri pūlim, bet tika tūdaļ apturēta. Tas bija taksometrs. Cilvēki saskrēja tam apkārt un visi reizē sāka klaigāt.
— Aizved līdz Setagajai. Samaksāšu, cik gribi! — kāds atkārtoja vairākas reizes.
— Kas notiek Ornijā? Vai tur arī deg? — jautāja cita, bailēs pamirusi balss.
— Ko jūs! Nekur nevar izbraukt. Visas ielas aizsprostotas. Vai nu deg, vai ēkas sabrukušas, — tuvu raudām, skaidroja ar varu ārā izvilktais šoferis. — Nevajag bojāt mašīnu, tā nepieder man, bet firmai… Man tik grūti bija izbraukt ar to no uguns…
— Paņem ievainotos! — iekliedzās bažu pilna balss. — Viņu ir daudz — kaulu lūzumi, stipri apdegumi, asins zaudējumi.. *
— Pie Sporta nama esot ieradusies glābšanas grupa, — kāds auroja no tālienes. — Arī pašaizsardzības spēki laikam jau ir ceļā …
— Ļauj mums vismaz radio noklausīties! — daži ielīda taksometrā.
— Skaļāk! — visapkārt iesaucās. — Mēs arī gribam dzirdēt,
Uztvēra «NHK» — Japānas Valsts radiofona — vilni. Skanēja diktora satrauktā balss: «… satiksme pa To- kaido jauno maģistrāli, Centrālo, Sinecu un Ziemeļaustrumu dzelzceļa līnijām pārtraukta… Atjaunota kustība pa veco Tokaido līniju uz rietumiem no Atami… Cietis viss Kanto apgabals — Cibas, Ibaragi, Točigi, Saitamas prefektūras, Tokijas pilsēta, Kanagavas prefektūras austrumu daļa, Gummas prefektūras dienvidu daļa… Visā joslā gar Tokijas līci milzīgus zaudējumus nodarījis cunami… Tokijas un Cibas piekrastes rūpniecības zonā reizē ar ugunsgrēkiem uz milzīgās nosusinātas platības radies noslīdenis, tādēļ visa zona applūdināta… Cunami nodarījis postu no Kanagavas prefektūras Sagami piekrastes līdz Idzu pussalas austrumu krastam…»
— Kādi zaudējumi nodarīti pilsētai? — atskanēja nepacietīgas balsis.
«…Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja Taka- radas vadībā notikusi ministru kabineta ārkārtējā sēde. Noklausījusies ziņojumu par zemestrīces nodarītajiem zaudējumiem dažādās prefektūrās, valdība nolēmusi, negaidot galvaspilsētas municipalitātes lūgumu, nodibināt Ārkārtēju štābu cīņai pret dabas katastrofām. Savu pienākumu pildīšanu štābs uzsāk šovakar, pulksten sešos un divdesmit minūtēs..» ziņoja diktors. «Tā kā pilsētas mēra liktenis pašreiz nav zināms, viņa pienākumus pildīs vicemērs Uno, kas jau sācis enerģiski rīkoties, kaut gan municipalitātes funkcijas gandrīz paralizētas, jo zemestrīce izcēlās tajā laikā, kad tās darbinieku lielākā daļa jau bija atgriezusies mājās, bet tuvumā izcēlušos ugunsgrēku dēļ vajadzēja evakuēt arī pašu municipalitāti. Sēde par galvaspilsētas aizsargāšanu no postījumiem notikusi Pašpārvaldes ministrijas ēkā… Pārejam pie nākošām ziņām. Aizsardzības pārvalde glābšanas darbu veikšanai mobilizējusi pašaizsardzības sauszemes spēkus: Galvaspilsētas pirmo divīziju un Kasumigauras pirmo desanta pulku, kā arī Pašaizsardzības jūras spēku pirmo eskadru un Gaisa spēku ceturto eskadriļu. Sauszemes pašaizsardzības spēku austrumu korpusa štābs pašreiz apsver jautājumu par Gummas prefektūras divpadsmitās divīzijas iesaistīšanu glābšanas operācijās. Valdība negrib izmantot pašaizsardzības spēkus sabiedriskās kārtības uzturēšanai, bet saņemti ziņojumi, ka galvaspilsētas centra rajonos sākušās sadursmes starp bēgļiem, tādēļ Tokijas sabiedriskās drošības komiteja griezusies pie valdības ar lūgumu kārtības uzturēšanai ievest pilsētā pašaizsardzības spēku vienības. Aizsardzības pārvalde uzskata, ka atkarībā no situācijās spēki, kas mobilizēti glābšanas darbu veikšanai, var tikt pārorientēti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai… Nupat ienākušas jaunas ziņas. Kā kļuvis zināms no labi informētiem avotiem, valdība, ņemot vērā nopietno situāciju galvaspilsētā, kā arī zemestrīces nodarīto zaudējumu milzīgos apmērus, patlaban ministru kabineta sēdē izskata jautājumu par pirmā pēckara ārkārtējā stāvokļa pasludināšanu. Saskaņā ar premjerministra lūgumu sasauktas abas parlamenta palātas, bet sanākušo deputātu skaits nepārsniedz pat pusi no kvoruma. Tālāk ziņosim par zaudējumiem, kas nodarīti dažādiem galvaspilsētas rajoniem…»
Jamadzaki gribēja ieklausīties, bet no tālienes atskanēja skaļi kliedzieni. Varēja sadzirdēt arī motoru rūkoņu. Pēc kāda brīža starmeši apgaismoja ļaužu pūli. No trim kravas automašīnām sāka lēkt ārā karavīri bruņucepurēs un haki krāsas formas tērpos.
— Tautieši, mēs esam sauszemes pašaizsardzības spēku glābšanas vienība, — skanēja pastiprinātājā. — Visiem, kam nepieciešams, nekavējoties tiks sniegta palīdzība! Tos, kas spēj pārvietoties paši, lūdzam doties uz Jojogi sporta nama peldbaseinu vai arī uz Japānas Valsts radiofonu Sibujas rajonā. Tur ir atvērti pirmās palīdzības pagaidpunkti. Lūdzam saglabāt mieru un ievērot kārtību. Zemestrīce beigusies. Ugunsgrēki tiek apkaroti. Vēl nav iespējams noteikt, kad atjaunos dzelzceļa satiksmi, bet pašaizsardzības spēku inženierbatal- joni jau uzsākuši atjaunošanas darbus uz maģistrālajām līnijām Tokijas virzienā. Drīzumā būs atjaunota kustība arī pa galvenajām šosejām…