Taču šoreiz postažas mērogi pārāk lieli. Kā izturēsies ļaudis, kad pāries pirmā «tradicionālā» reakcija, kļūs zināmi katastrofas īstie apjomi un visā pilnībā atklāsies atjaunošanas milzīgās problēmas?… Un cik ilgi tās pastāvēs?… Un ja nu notiek vēl kaut kas…
— Valdības paziņojums… — teica Jukinaga, kas klausījās radio. — Bojā gājušo skaits aptuveni pārsniedz divus miljonus… Materiālo zaudējumu kopsumma acīmredzot būs vairāk nekā desmit triljoni jēnu…
— Kas tur spīguļo? — Onodera vaicāja, raugoties lejup uz augstceltnēm, no kurām laiku pa laikam nobira kaut kādi zaigojoši priekšmeti.
— Logu stikli. Tie mēdz izkrist ari pēc zemestrīcēm, — skaidroja profesors Tadokoro. — Peru lielās zemestrīces laikā šo stiklu dēļ gāja bojā daudz cilvēku.. r
Tieši zem helikoptera, kas jau bija sācis samazināt augstumu, tikko vilkdams smagnējās kājas, soļoja Jasukava. Pusi sejas viņam klāja sarecējušas asinis, no žaketes un biksēm palikušas vienīgi skrandas. Ļoti sāpēja galva.
Pagājušajā naktī, brīnumainā kārtā ticis laukā no grūstošās ēkas, viņš, kas zin, varbūt meklēdams Jamadzaki, bija sācis lauzties cauri pretim plūstošajam ļaužu pūlim, atdūries pret nokritušu elektrības stabu vai kaut ko tamlīdzīgu un pakritis. Viņam pāri kāpa daudz jo daudz cilvēku … Atģidies, Jasukava saprata, ka atrodas Aojamas kapsētā. Visapkārt čumēja ļaužu pūļi, cilvēki skrēja šurp veselām ģimenēm. Katru nākošo grūdienu pavadīja izbīļa kliedzieni. Viņam kļuva nelabi, un viņš atkal zaudēja samaņu. Kad, lietū izrnir- cis, Jasukava atvēra acis, tuvumā vairs neatradās neviena dzīva dvēsele. Visi bija viņu aizmirsuši…
Viņš piecēlās kājās, un no aukstuma trīcēdams, sāka kustēties uz priekšu.
— Auksti, — Jasukava sarunājās pats ar sevf. — Ak, cik auksti…
Paslēpies zem kādas ēkas dzegas, viņš ieraudājās.
— Jūs esat ievainots? — blakus atskanēja jaunas sievietes balss. Uzliesmoja šķiltavu uguntiņa. — Kurp dodaties?
— Pats nezinu, — Jasukava atbildēja. — Slikti jūtos.
— Aojamas ielā ieradusies pirmās palīdzības vienība, — šķiltavu uguntiņa nodzisa, balss attālinājās. — Ejiet labāk uz turieni…
Jasukava atcerējās šos vārdus, kad otrreiz nāca pie samaņas. Jau ausa rīts. Sajūta briesmīga. «Aojamas iela…» viņš apdomājās, piecēlās un sāka iet… «Bet kas tur ir, tajā Aojamas ielā? …»
Ejot pa šo ielu, viņš sasniedza Akasaku, bet nekādi nespēja saprast, kur atrodas. Hitocuki ielas vairs nebija — tā bija nodegusi līdz pamatiem. Pie metro ieejas gulēja līķi. Visapkārt sabrukuši nami, apgāzti stabi, nokritušas neona reklāmas… Bet Jasukavam ši drausmīgā aina likās tikai skumja un nesaprotama, «Kas šī par vietu? Kāpēc es atrodos šeit? Kurp tagad būtu jāiet?»
Un beidzot… «Kas es tāds esmu?»
— Labi… labi., — viņš murmināja. — Man vairs nekā nevajag… nekā negribu darīt..
3.
Jau nākošajā dienā pēc zemestrīces sākās atjaunošanas darbi. Bet, jo skaidrāk atklājās zaudējumu apmēri, jo lielākas šausmas pārņēma katru, kas bija saistīts ar šiem darbiem.
Tikai Tokijā vien pusotra miljona bojā gājušo un bez vēsts pazudušo. Sadeguši, saindējušies ar indīgām gāzēm, ņēmuši galu transporta līdzekļos un zem sagruvušām celtnēm, samīdīti saprātu zaudējušā ļaužu pūlī… Bet kopā ar tiem, kas gājuši bojā Cibas, Kanagavas, Ibaragi un Saitamas prefektūrās, kā arī Sidzu- okas prefektūras austrumdaļā, kur cunami bija plosījies sevišķi zvērīgi, upuru skaits pārsniedza divarpus miljonus. Tādējādi vienā acumirklī Japāna bija zaudējusi divus un trīs desmitdaļas procenta no visa iedzīvotāju skaita.
Kanto lielās zemestrīces laikā 1923. gada septembrī, kad Tokijas iedzīvotāju skaits nedaudz pārsniedza divus miljonus divsimttūkstoš cilvēku, bojā gājušo skaits bija tikai simts tūkstoši. Salīdzinot ar to laiku, galvaspilsētas iedzīvotāju skaits pieaudzis gandrīz pieckārtīgi, bet iedzīvotāju blīvums Tokijas divdesmit trīs rajonos vienkārši nebija salīdzināms ar agrāko. It sevišķi Ci- jodas rajonā, kur cilvēku skaits dienas stundās sešas reizes lielāks nekā nakts laikā, bet Centrālajā rajonā — četras reizes lielāks. Automašīnu un degvielu koncentrācijas pakāpe arī nebija salīdzināma ar divdesmitajiem gadiem. Sindzjuku, Ikebukuro un Sibujas rajoni, kas Kanto pirmajā zemestrīcē bija cietuši samērā maz, šoreiz visvairāk cieta no ugunsgrēkiem.
Arī cunami bija nodarījis milzīgus zaudējumus. Kanto pirmās zemestrīces laikā cunami sakrita ar bēgumu, tādēļ, izņemot Sagami līča piekrasti, kuru bija skāris «lielais vilnis», un Idzu salas rietumu daļu, Ta- tejamas pilsētu, Idzuosimas ziemeļu piekrasti un Mi- uras pussalas ragu, kur zemestrīces dēļ augsne bija pacēlusies par metru augstāk, zaudējumi nebija sevišķi lieli. Turpretim šoreiz cunami radās paisuma laikā, pūta dienvidu vējš, zemestrīces epicentrs atradās pie paša Tokijas līča, tādēļ cunami varēja taisnā ceļā iebrukt tieši līcī. Epicentra koordinātes: austrumu garuma 130°30/, ziemeļu platuma 34°55′, dziļums — 90 kilometri. Šo punktu var savienot taisnā līnijā ar Uragas jūras šaurumu. Bet Kanto pirmās zemestrīces epicentrs atradās Sagami līča ziemeļrietumu stūrī pie Hacu salas, tādēļ cunami, izcēlies Miuras pussalas izolētajā rajonā, nespēja ielauzties Tokijas līcī.
Jā, šajā reizē cunami bija belzis tiešā tēmējumā. Jūrā izdalītā enerģija bija dzinusi ūdeni lielā ātrumā caur šauro ieeju seklajā līcī, saceļot līdz piecpadsmit metru augstus viļņus.
Kanto pirmās zemestrīces laikā Sagami līča dibens svārstījās — gan pacēlās, gan nosēdās — divsimt līdz trīssimt metru diapazonā, bet šoreiz divdesmit kilometru attālumā uz ziemeļrietumiem no Osimas salas jūras dibens bija pacēlies par simt metriem vairāku kilometru garā joslā, kas stiepās no dienvidiem uz ziemeļiem, bet tās austrumu pusē bija izveidojies turpat piecdesmit metru dziļš iegruvums. Uz dienvidiem no Ito, Idzu pussalas austrumu piekrastē, šoreiz augsne bija pacēlusies par piecdesmit līdz simt centimetriem. Boso dienvidu daļā, Miuras pussalā un Kanagavas prefektūras dienvidu daļā, tāpat kā Kanto pirmās zemestrīces laikā, augsne pacēlās apmēram par vienu metru. Šaurā, garā joslā, kas sākas pie Rokugo upes un cauri Tokijai un Hačiodzi stiepjas tālāk rietumu virzienā uz Jamanasi prefektūru, augsne bija nosēdusies par četrdesmit piecdesmit centimetriem, bet piekrastes posmos — pat par veselu metru. Sagami līča piekrastē un Tamas pauguru zonā augsne pacēlusies, bet tālāk uz ziemeļiem — Mu- sasino līdzenumā — nosēdusies. Tādēļ sabrukuši daudzi tilti pāri Rokugo upei, uz ātrgaitas šosejas Tokija — Na- goja posmā starp Rokugo upi un Mačidas pilsētu izveidojies milzīgs lūzums, bet uz Tokaido jaunās dzelzceļa maģistrāles sliedes atsevišķos posmos pacēlušās vai nosēdušās par septiņdesmit centimetriem. Tūdaļ pēc pirmā grūdiena bija iedarbojušās supereksprešu automātiskās bremzes, bet, neraugoties uz to, tomēr notikušas sešas avārijas: seši vilcieni noskrējuši no sliedēm, apgāzušies, ietriekušies cits citā. Acumirklī bojā gājuši vairāk nekā tūkstoš cilvēku.