«Go bija uztaustījis tikai pašu maliņu no TA,» Onodera nodomāja. «Bet, kad viņš, pamatojoties uz faktiem, izveidoja modeli, tad viņam pavērās kaut kas pilnīgi neticams un neiedomājams. Viņam bija neciešami grūti domāt par TO… Georgs Kantors devās pašnāvībā, atklājis kopu teoriju, Tīrings padarīja sev galu, pierādījis «Tīringa universālā aparāta» teorētisku iespējamību… Cilvēka psihē ir kaut kāds stingum- punkts, kam «nepanesams loģisks noslēgums». Gadās, ka līdz pēdējai iespējai uzvilktā prāta stīga pēkšņi ar troksni pārtrūkst…»
Tagad Onodera pats brauca uz Kioto, kur viņš pavisam nesen kopā ar draugu bija atcerējies Go un kur viņi vēl strīdējās, vai Go nāve bijusi pašnāvība vai slepkavība… Viņam sāpīgi sažņaudzās sirds. Jā, toreiz viņi sēdēja atklātā galerijā virs Kamogavas upes, kad pēkšņi bija sākusies «Kioto zemestrīce». Vēlāk viņš
ar nolūku bez vēsts pazuda. Cik ilgs laiks pagājis kopš tā brīža? Toreiz viņam pat prātā nenāca, ka apdraudēta Japānas eksistence un ka viņš tiks ieskaitīts tādā darbā. Tagad viņš ir viens no retajiem cilvēkiem, kam zināmi pilnīgi slepeni dati par Japānas turpmāko likteni… Viņu nomāca šī noslēpuma smagums un nerimstošā briesmu sajūta. «Kas īsti būs?» Onodera iekšēji iekliedzās, slaucīdams nosvīdušo seju. «Kas galu galā notiks!»
Pēc pērnā gada zemestrīces Kioto bija jau gandrīz pilnīgi atjaunota. Bet Gionas un Bontočjo krāšņie kvartāli, kas agrāk tika uzskatīti par izsmalcinātās Kioto dvēseli, šķita skumji un sērīgi. Arī lejaspilsēta ar tās dzīvojamo namu kompakto masu vēl arvien likās kā nedzīva.
Beidzot viņi nokļuva līdz Fukuharas dzīvoklim Kioto ziemeļu daļā. Saimnieku viņi sastapa mājās. Viņš jau otro dienu negāja ārā, jo nejutās labi.
Zinātnieks viņus sagaidīja grezna zīda halātā. Viņam bija koši melni mati un vēl gandrīz bērnišķīga seja, kaut gan runāja, ka viņam jau pāri piecdesmit, ir tādas sejas, pēc kurām vecums nav nosakāms. Viņš, galvu noliecis, vairākkārt pārlasīja vecā vēstuli, noklausījās Onoderas un Kuņiedas izsmeļošos paskaidrojumus, tad nogrozīja galvu un, nomurminājis tikai vienu vārdu: «Kolosāli!», izgāja no viesistabas.
Pagāja trīsdesmit minūtes, bet zinātnieks nerādījās. Zaudējuši pacietību, atbraucēji jautāja kalponei, kas noticis.
— Skolotājam labpatīk atpūsties otrajā stāva, — skanēja atbilde.
— Kas tie par cilvēkiem, šie Kioto zinātnieki! — /# Kuņieda klusi noburkšķēja. — Uzskata citus par muļķiem? Divi noslogoti cilvēki speciāli atbraukuši no Tokijas ļoti svarīgā lietā, bet viņš nomurmina «kolosāli» un liekas uz dusu …
PIEKTĀ NODAĻA
GRIMSTOŠĀ VALSTS
1.
Kādā premjerministra kancelejas istabā, kas pēc zemestrīces vēl nebija pilnīgi izremontēta, pie galda sēdēja premjers, kancelejas priekšnieks un lietu pārvaldnieks, izmocīti, daudzo bezmiega nakšu dēļ novājējuši. Uz galda gulēja papīra lapa.
— Ko darīsim ar šo jautājumu? — premjers gurdi vaicāja. — Man ir ziņots, ka tālāku pētījumu veikšanai būs nepieciešami papildasignējumi viena līdz desmit miljardu jenu apmērā…
— Laikam neatliks nekas cits kā nodot šo lietu Aizsardzības pārvaldei… — kancelejas priekšnieks atbildēja. — Fundamentālie pētījumi saskaņā ar plānu D jau uzsākti… Tālāk nepieciešams steidzīgi paplašināt tā operatīvo štābu, palielināt štatus, iekārtu un budžetu …
— Bet ir gluži skaidrs, ka Aizsardzības pārvalde viena pati saviem spēkiem ar šo plānu netiks galā, — lietu pārvaldnieks iebilda. — Arī budžets, ja tas pārsniegs slepenā fonda limitu, kļūs par problēmu. Un pats galvenais — ar evakuācijas plāna sastādīšanu vien nekas nebūs līdzēts, nepieciešams precīzi noteikt, kad un kādā veidā TAS notiks. Tādam darbam vajadzīga daudzu zinātnieku sadarbība, bet kā viņus sadabūt kopā?
— Neko darīt, būs jāsazinās ar Zinātnes un tehnikas pārvaldi, — premjers sakrustoja rokas uz krūtīm.
— Vajadzēs līdz zināmai robežai informēt priekšsēdētāju un padomes locekļus par lietas būtību un lūgt viņus sadarboties. Bet man liekas, ka Meteoroloģijas pārvaldē, Ģeogrāfijas institūtā, Seismoloģijas institūtā, tāpat arī Institūtā cīņai pret dabas katastrofām droši vien ir cilvēki, kas sākuši jau kaut ko nojaust…
— Kas to lai zina… Zinātnieki galvenokārt aizņemti ar neseno zemestrīci, — lietu pārvaldnieks domīgi sacīja. — Bet šī parādība būs grandioza un nebijusi. Ja tur arī atrodas, piemēram, divi vai trīs, kas ir spējīgi to nojaust, tad viņi paši sev neticēs. Vismaz citiem nesāks stāstīt. Negribēs, lai viņus notur par plānprātiņiem …
Premjers cieši lūkojās uz galda noliktajā papīra lapā.
— Es arī šaubos … Taisnību sakot, nespēju noticēt… — viņš murmināja. — Liekas pārāk nejēdzīgi. Kaut arī mēs esam zemestrīču un vulkānu valsts, bet lai tāda milzīga teritorija tik īsā laika …
Abi pārējie arī pievērsās papīra lapai. Pašā vidū tai bija uzrakstīta viena vienīga rindiņa:
D
— Tik tiešām … pilnīgi neticami… — lietu pārvaldnieks bažīgi novilka pār zodu ar tuklo delnu. — Ja tā ir taisnība, tad mūs sagaida tīrais ārprāts… bet,ja neiedomājama kļūda jeb, pareizāk sakot, šī apsēstā zinātnieka Tadokoro pārrēķināšanās vai tīra fantāzija, tad gan …
Kancelejas priekšnieks uzmeta premjeram asu skatienu.. Viņš arī bez mitas domāja to pašu — ja nu tā tiešām ir kļūda, maldīšanās, fantāzija … Kancelejas priekšnieks jau sen gāja kopsolī ar premjeru pa politisko arēnu. Viņš absolvēja to pašu skolu, ko premjers, un bija tam lielu pateicību parādā. Bet nupat viņš nekādi nespēja atbrīvoties no domas, ka viņa patrons — visatbildīgākā persona valsts pārvaldē — vājuma brīdī pakļāvies milzīgai afērai… Kamēr viss notiek tikai aizkulisēs, vēl ir laiks no tā atteikties. Bet turpmāk, ja tiks palielināti asignējumi un paplašināsies pētījumos iesaistīto personu loks, kad viss pieņems oficiālu raksturu, tad atkāpties būs daudz grūtāk. Iespējams pat, ka viņus sauks pie atbildības, bet tādā gadījumā paša premjera un visas vadošās partijas politiskā nāve būs neizbēgama.
Ko tad labāk upurēt? … Kancelejas priekšnieks aiz ilggadīga ieraduma jau sāka domās meklēt piemērotu kandidatūru. Kas jaunākā gadījumā uzņemsies atbildību? Kuru izvēlēties par grēkāzi, lai glābtu premjeru? Viņš gatavs ziedot pats savu galvu … Labi, ja ar to varētu glābt situāciju…
Bet, ja TAS tomēr notiks, ko tad …
— Līdzšinējie pētījumi vēl nevar būt par pamatu kādam noteiktam secinājumam … — premjers pacēla galvu. — Lai kā tas būtu, pētījumi jāturpina. Mēs varbūt tiešām varam mazliet palielināt budžetu un štatu?
Premjers kā vienmēr bija piesardzīgs, bet kancelejas priekšnieks tomēr juta, ka šefs ir sasparojies un nolēmis rīkoties pietiekoši drosmīgi, neraugoties uz politiskām briesmām un risku.
— Ļoti labi! — pamāja ar galvu lietu pārvaldnieks, sašūpojot visu savu smago ķermeni. - Bet tagad par partijas sekretariāta rītdienas sēdi…