— Arī par šo jautājumu mēs esam domājuši. teica vēstniecības sekretārs, šķirstot piezīmju grāma* tinu. — Par spīti valdības ārkārtējiem pasākumiem, pietiekami strauji jau kāpušas tērauda, cementa, naftas un citu materiālu tirgus cenas. Galvenais ir tas, ka cunami dēļ stipri cietusi lielāko uzņēmumu visjaunākā ražošanas jauda un tādēļ vēl ilgi tie nevarēs normāli funkcionēt. Acīmredzot tuvākā laikā stāsies spēkā efektīva valdības ekonomiskā kontrole, ievērojot tomēr zināmu piesardzību, jo pamatīgi cietis tikai viens Japānas rajons — Toķija. Kas attiecas uz tēraudu, tad importa triecientemps neizdosies, jo visā pasaule vērojamā šī metāla zināms deficīts. Visa valsti krasi dārgākas kļūst plaša patēriņa preces. Vel gribu piebilst, ka japā- ņiem ir savads paradums — gada beigās, it kā atzīmējot kādus lielus svētkus, viņi uzsāk cīņu par naudas prēmijām. Tātad Jaungada priekšvakarā visā valsti bus jūtams skaidras naudas trūkums. Bez tam vēl gandrīz desmit miljoni cilvēku steidz no bankām izņemt savus noguldījumus. Daudzās bankās sabojājušies skaitļotāji. Tas ārkārtīgi sarežģī naudas izmaksas operācijas. Uzņēmēji nespēj pārskaitīt līdzekļus palīdzības sniegšanai cietušajiem, arī gada prēmiju izmaksas aizkavēsies.
— Tātad jaunais gads iezīmēsies ar opozīcijas uzbrukumu valdībai, — rezumēja pusmūža vīrietis. — Un pēc tam?
— Liekas, valdība jau sākusi rīkoties, lai sašķeltu opozīcijas vienoto fronti… — vēstnieks atbildēja, saraucis uzacis. — Bet diez vai tas izdosies… Valdība cenšas dabūt savā pusē divas centristu partijas, bet arī tās jebkurā brīdī var atteikties no sadarbības, tiklīdz saodīs, ka valdības pozīcijas sagrīļojušās. Tagadējais kabinets, protams, pasviedīs ēsmu: piedāvās izveidot koalīcijas valdību un visvalsts kabinetu, bet diez vai opozīcija uzķersies uz šāda āķa.
— Jūs esat tādās domās, ka tagadējās valdošās partijas valdība ir spējīga nospēlēt šādu teātri? Man liekas, ka premjeram pietrūks politiska spēka.
— Jā, mūsdienu Japānā nav personas, kas varētu uzstāties šādā lomā… — vēstnieks paraustīja plecus. — Valsts pārdzīvo grūtu laiku. Japānas sabiedrība sāk jukt un brukt. Arī studenti, izmantojot viņiem labvēlīgo bridi, var sarīkot visādas nekārtības. Pietiek pieļaut visniecīgāko kļūdu, lai Japānas politiskais kurss strauji izmainītos. Gan ekonomika, gan tautas dzīve pietiekoši ilgu laiku attīstījusies, pateicoties maksimālām pūlēm, un iespējams, ka tieši tagad asas adatas gals pieskāries līdz pēdējai iespējai piepūstam gaisa balonam.
— Vai ir vērts tā pārspīlēt? — jaunais eksperts jautāja. — Zaudējumi tiešām milzīgi, netrūks arī «komplikāciju», bet, lai ko jūs sacītu, zemestrīce ir un paliek tikai zemestrīce. Lielākais, kas var notikt — kādu laiku būs vērojama nacionālās bruto produkcijas lejupslīde. Japāna taču ir ekonomiski varena valsts.
— Protams, ka zemestrīce paliek zemestrīce, bet neviens nezina, kas tai var sekot, — vēstnieks atkal ielēja glāzītēs tokaju. — Man vēl atmiņā, kas te notika pirms pusgadsimta… Biju tad pavisam jauns… Strādāju toreiz tepat mūsu vēstniecībā vairāk nekā desmit gadus… Neilgi pirms manas atbraukšanas bija notikusi Kanto lielā zemestrīce. Tolaik Tokija sastāvēja no nožēlojamām koka vai bambusa būdiņām… Jā, tā bija šausmīga nelaime, bojā aizgāja simttūkstoš cilvēku. Nejēdzīgu baumu dēļ tauta nogalināja tūkstošiem korejiešu, imperatora valdība, izmantodama vispārējo apjukumu, noslaktēja ne mazumu sociālistu. Bet šīs zemes tauta, pieradusi pie stihiskām nelaimēm, par spīti katastrofas milzu apmēriem, ar neredzētu sparu ķērās pie atjaunošanas darbiem. Tomēr cilvēkus pārņēma bažas, izveidojās ļoti saspringta situācija. Valdība pastiprināja «Likumu par sabiedriskās kārtības uzturēšanu» — tika aizliegta jebkāda pretvalstiska propaganda, pat atsevišķi izteicieni pret pastāvošo kārtību, lai revolucionāri nevarētu musināt tautu. Finansiālā panika, drausmīga ekonomiska lejupslīde un bailes no starptautiskas krīzes… Kad taupības režīms neattaisnoja sevi un Japāna slīdēja arvien zemāk, valdība mēģināja ar bruņošanās drudzi stimulēt ekonomisko aktivitāti un, uzsākot agresiju kontinentā un okupējot Mandžūriju, cen- i tās mazināt iekšējo krīzi savā zemē. Rezultātā Japāna ne tikai neizkļuva no bīstamās situācijas, bet nonāca līdz traģiskam karam…
— Jūs gribat teikt, ka Kanto pirmā lielā zemestrīce bija Japānas fašizācijas cēlonis?
— Es vienīgi domāju, ka tāda varbūtība nav izslēgta. Vismaz tas ir fakts, ka šī zemestrīce un tai sekojošais sabiedrības apjukums tomēr zināmā mērā izmainīja Japānas vēsturisko kursu.
— Tagadējā Japānas sabiedrība un tās ekonomiskie mērogi ne tuvu nav tādi kā pirms kara, — jaunais eksperts protestēja. — Es nedomāju, ka fašisms varētu pēkšņi atkal pacelt galvu. Arī pašreiz spēkā esošās konstitūcijas revidēšana ir pilnīgi neiespējama. Valsts aparāts ir uzkrājis lielu pieredzi ekonomikas atjaunošanā un attīstīšanā, tas ar to vien nodarbojies visus pēckara gadus. Pieļaujama pat doma, ka šai nelaimei var būt arī pozitīva loma — sekmēt sabiedrības elastīgumu. Vai kaut kas tamlīdzīgs nenotika arī pēc pēdējā kara?
— Starp karu un zemestrīci ir būtiska starpība, — teica gados vecākais vīrs, aizsmēķēdams cigāru. — Sagrāve karā Japānai pārvērtās tādā laimē, par kuru neviens pat sapņot nevarēja. Sakāve noslaucīja visus senlaicīgos uzslāņojumus, zem kuriem japāņu sabiedrība smaka kopš feodālisma laikiem. Japāna pat atteicās no bruņotajiem spēkiem. Bet zemestrīce ir pavisam cita lieta. Tā neizraisa kardinālas izmaiņas valstī un sabiedrībā. Pēc stihiskām nelaimēm sabiedriskās pretrunas ne vien netiek nolīdzinātas, bet, tieši otrādi—1 tās kļūst vēl asākas …
— Ja jau mēs esam spējīgi dot šādu analīzi, tad Japānas valdība un valdošā partija saprot to vēl labāk, — vēstnieks piemetināja. — Tādēļ arī Japānas valdība pacentīsies visās jomās nostabilizēt sabiedrisko sistēmu, lai tikai izkļūtu no kritiskās situācijas. Bet šāda stabilizācija, citiem vārdiem — kontroles un reglamentu pastiprināšana, var izraisīt dažādus pārsteigumus. Pietiek kādas niecīgas kļūdas, lai sociālā krīze paplašinātos. Un tad neviens vairs nespēs noteikt, uz kuru pusi stūrēs Japāna …
— Lūk, tieši šo jautājumu mēs arī gribētu izpētīt pamatīgāk, — paskaidroja gados vecākais. — Jo izmaiņas
Japānas iekšējā stāvokli var stipri atsaukties uz situāciju Tālajos Austrumos. Jādomā, ka jebkurā gadījumā krasi samazināsies Japānas ekonomiskās ekspansijas tempi Dienvidaustrumāzijas rajonā. Sašaurināsies eksports arī uz Ameriku, Eiropu un Āfriku. Kas aizpildīs šo vakuumu? Ķīna, protams, izstieps rokas pēc Dienvidaustrumāzijas. Padomju Savienība nododas savas zemes attīstībai… Atklāti sakot, mums vispirms jāizdibina, ko uzsāks Ķīna … Japānas ekonomikas augšanas tempu palēnināšanās un tās ierobežotā piedalīšanās starptautiskajā tirdzniecībā iepriecinās vienus un sarūgtinās citus. Atsevišķos rajonos dažs labs centīsies atgūt savu agrāko ietekmi. Eiropā un Dienvid- austrumāzijā jau manāmas jenas masveida izpārdošanas pazīmes. Šonedēļ tās kurss strauji krities. Viens dolārs maksā tikai divsimtpiecdesmit jenu.