— Vai jūs_ gaidāt kādas izmaiņas situācijā, kas izveidojusies Āzijā? — vēstniecības sekretārs painteresējās.
— Grūti teikt. Ja kaut kur būs vērojami atklāti un rupji mēģinājumi atjaunot savu zudušo varenību, tas, protams, izraisīs niknumu un novedīs pie prettrieciena. Bet mums jāzina, kādas būs šīs zemestrīces sekas. Savos ilgtermiņa ekonomiskajos plānos un diplomātiskajā stratēģijā mēs rēķinājāmies ar Japānas izvirzīšanos pasaules tirgos… Ja situācija šai zemē mainīsies, mums būs jāizdara attiecīgi labojumi.
— Vai mēs kaut ko vinnēsim, ja atslābs Japānas ietekme ārvalstīs? — taujāja jaunais eksperts.
— Nē, es nevaru apgalvot, ka mūsu valsts gūs tiešu labumu. Tur, no kurienes atķāpsies Japāna, ieradīsies citas valstis. Tomēr jebkurā gadījumā, lai gan tas izklausās cietsirdīgi, nebūt nav slikti, kad pārāk stipra valsts kļūst vājāka. Un šoreiz mūsu valsts interesēs tas būtu vienkārši lieliski.
Vēstnieks ar platu smaidu pacēla glāzīti acu augstumā.
— Ak jā, šodien tieši pusdienlaikā paziņoja par ministru padomes reorganizāciju, — vēstniecības sekretārs teica un, izvilcis no mapes trīs kopā saspraustas papīra lapas, pasniedza tās gados vecākajam vīrietim. — Saskaņā ar jūsu norādījumiem mēs iespēju robežās sīki izpētījām jauno kabineta locekļu biogrāfijas.
— Oho! — uzmetis acis papīriem, iesaucās vecākais.
— Ārlietu ministra krēslā iesēdināta liela figūra. Tas visu labi saprot. Pirms kara darbojies Mandžūrijā, tad bijis sūtnis Brazīlijā un Austrālijā.
— Laikam jau krietni gados, ko? — vēstnieks jautāja. — Savaldīgs, mazrunīgs un labs teorētiķis. Esmu dzirdējis, ka, būdams Kanberā, viņš sakarā ar Āzijas problēmām iesaistījies vētrainā diskusijā vai nu ar Makmilanu, vai kādu citu, kas bijis tur ieradies…
— Tā, tā … celtniecības ministrs, pašpārvaldes … Ho, ho… Bēdīgi slavenajā Tirdzniecības un rūpniecības ministrijā iecelts prātīgs vīrs, bet transports nodots lielākā finansu dūža rokās…
— Es domāju, ka jūs jau esat pievērsis uzmanību tam, — vēstniecības sekretārs piebilda, — ka kabinets reorganizēts, pilnīgi ignorējot frakciju ietekmes īpatsvaru. Rodas iespaids, ka premjers jaunajā «atjaunošanas» kabinetā apvienojis visas frakcijas.
— Paga, paga, — sūkājot pirkstu locītavas, vecākais lūkojās lapās. — Savādi… Ziņojuma vēl nekas nav teikts par darbinieku pārcelšanu ministrijās…
— Baumas jau klīst, — vēstniecības sekretārs teica.
— Domāju, ka pēc nedējas paziņos. Zemestrīces laikā gājuši bojā vai cietuši daudz augstākā ranga ierēdņu.
— Tiklīdz nopublicēs pārcelto sarakstu, nekavējoties un ļoti rūpīgi izpētiet visu to darbinieku biogrāfijas, kas ieņems augstākus amatus nekā nodaļas vadītājs, — vecākais vēl joprojām sūkāja pirkstus. — Tā, ministru kabineta sekretārs un premjerministra kancelejas priekšnieks paliek savās vietās. Interesanti… Bet par Aizsardzības pārvaldes priekšnieku iecelts īsti rūdīts tips!
— Pazīstams? — vēstnieks jautāja, ieskatoties sarakstā.
— Kā lai nepazīstu! Viņš veikli uzdarbojās, kad Jamamoto Isoroku pirms Japānas uzbrukuma Amerikai iepirka Meksikā naftu. Toreiz man neizdevās uzmīt viņam uz astes. Slīpēts vīrs — beidzis jūras karaflotes intendantūras skolu, bet vēlāk grozījies specdienestā vai kur citur …
— Nu, ja sāksim rakņāties — vai valdošajā partijā, vai opozīcijā —, kas ar ko nodarbojies kara laikā, tad no daža laba pacelsies tāds putekļu mākonis… Militārās aprindas ar varu piespieda spējīgos jauniešus, it sevišķi karaflotes virsniekus, nodarboties ar dažādām lietām.
— Vai tu spēlē japāņu šahu sjogi? — vecākais jautāja vietniekam.
— Nē, tikai parasto Šahu. Ja nemaldos, tu man vēl esi parādā par zaudētām partijām…
— Sjogi ir daudz sarežģītāka un interesantāka spēle nekā šahs. Ja sagūsti pretinieka figūru, vari izmantot to kā savējo. Gluži kā Mao Czeduna un Vo Nguen Ziapa partizāņu kara teorijā. Figūru kombinācijas arī ļoti interesantas.
— Nu un tad?
— Skatoties sarakstā, redzu šādas tādas dīvainības… Paklau! Ja tu būtu Japānas premjerministrs, kādu kabinetu tu sev izveidotu, kam pievērstu vislielāko uzmanību?
— Vispirms kārtības uzturēšanai valsts teritorijā,— vēstnieks teica. — Un tās nostiprināšanai. Izvēlētos cilvēku, kam ir liela ietekme preses aprindās. So valsti nevar vadīt bez sadarbības ar masu informācijas orgāniem. Tad, pats par sevi saprotams, pievērstu uzmanību Celtniecības, Transporta un Tautas labklājības ministrijām. Nostiprinātu Finansu ministrijas un Valsts bankas pozīcijas, lai izvairītos no valūtas krīzes. Protams, vajadzētu nostabilizēt arī Tirdzniecības un rūpniecības ministriju, jo līdz rūpniecības atjaunošanai liela loma būs jāierāda importam. Būtu vērīgāk jāielūkojas arī Lauksaimniecības un mežkopības ministrijā…
— Dabiski, — vecākais pamāja ar galvu. — Atjaunošanai nepieciešams tāds figūru izvietojums, kas sekmētu stabilu iekšējo politiku.
— No pirmā acu uzmetiena liekas, ka kabinets tā arī sastādīts, — vēstniecības sekretārs iejaucās. — Visas pozīcijas, kuras nupat minēja vēstnieka kungs, ir nostiprinātas.
— Tas tā ir, ja skatās no japāņa redzes viedokļa, — vecākā vīra seja pauda šaubas. — Bet japāņu tauta nemaz neprot lūkoties uz savām iekšējām lietām ar ārzemju novērotāja acīm. Arī japāņu politiskie komentatori un korespondenti, ar retiem izņēmumiem, ir tādi paši… Bet no ārzemju novērotāja redzes viedokļa reorganizētā kabineta sastāvs liecina par krasi izteiktu orientāciju uz ārieni. Piemēram, jaunais ārlietu ministrs… Es domāju, ka Japānā reti kāds zina viņa vārdu, toties ārzemēs viņu labi pazīst kā vienu no ievērojamākām figūrām…
— Japāņi reizē ar iekšpolitiskās situācijas konsolidēšanu grib nostiprināt arī savu ārpolitiku.
— Nē, lietas būtība nav tik vienkārša. Manuprāt, spēku izvietojums ir tāds, lai galveno uzmanību varētu veltīt ārlietām, tirdzniecībai un rūpniecībai, transportam, aizsardzībai. Visi šie četri jaunie ministri ir ļoti ievērojami speciālisti starptautiskās politikas jautājumos. Ārzemēs viņu autoritāte daudz lielāka nekā dzimtajā zemē. Tātad pievēršanās iekšpolitikas stabilizēšanai ir tikai aizsegs ārpolitikas nostiprināšanai.
Nolicis glāzīti uz galda, vēstnieks kļuva domīgs.
— Vai tev neliekas, — vecākais jautāja vēstniekam, — ka šāds izvietojums liecina par Japānas gatavošanos lielai diplomātiskai ofensīvai? Bet kādēļ? Kādēļ Japānai vajadzīgs tieši tāds figūru kombinējums, kaut gan valsts iekšienē viss iet kūleniski? Lai to izprastu, nevar paļauties tikai uz veselo sapratu …
— Jā, vēl kas, — teica jaunais eksperts. — Tieši pirms mūsu izbraukšanas uz ārzemēm saņēmām diezgan savādu informāciju. Tiesa, tā man nelikās sevišķi svarīga, tādēļ es neiedziļinājos visos sīkumos. Bet mūsu ekonomists domīgi grozīja galvu. Lieta tāda, ka Japānas kapitāla investīciju samazināšanās ārzemēs pēc zemestrīces bija vērojama tikai kādu nedēļu, bet tad atjaunojās līdzšinējais stāvoklis. Izrādās, ka Japānas valdība bez lieka trokšņa piešķir aizdevumus tām privātajām firmām, kas iegulda savus līdzekļus ārvalstu rūpniecībā.
— Sis jautājums acīmredzot ir pelnījis, lai to sīkāk izpētītu … — teica vecākais, košļājot lūpas.
— Ir vēl kaut kas savāds. Noskaidrots pašā pēdējā laikā. Japānas valdība, izmantodama ļoti sarežģītu fiktīvu personu tīklu, iepērk ārzemēs gruntsgabalus. Visā pasaulē sapirktā kopplatība jau sasniegusi ievērojamus apmērus.