— Četri tūkstoši tonnu? Tātad tā ir atomzemūdene, — Kataoka apātiski sprieda. — Seko «Josino», vai? Distance astoņsimt metru… ārkārtīgi tuvu.
— Vai tā nav mūsu «Udzusio»? — Onodera taujāja. — Tai taču arī jāņem līdzdalība plānā D?
— «Udzusio» pašreiz jāatrodas pie Kī pussalas, — Kataoka paskaidroja. — Un tā jau nav arī tik milzīga. Tikai tūkstoš astoņsimt tonnu…
— Ko tad ta te dara? — domīgi nolieca galvu novērotājs. — Varbūt izseko mūs?
— Ļoti iespējams. Jānosūta šifrēts ziņojums «Josino», — Kataoka teica.
— Acīmredzot par mums interesējas kāda valsts, — Onodera piebilda.
— Tik tiešām. Pirms kāda laika zemūdene četrdesmit metru dziļumā sekoja «Josino» divu kilometru distancē. Tu to nepamanīji iegremdējoties?
— Nē … Bet iznirstot bija ar ko noņemties. Draudēja uzsprāgt jūras dibens.
— Signāls no tās tik spēcīgs, ka gandrīz salauza zemūdeņu magnētiskā meklētāja bultu. Palūdzām tevi pārsēsties, lai iegūtu laiku. Materiālus taču varēja pacelt ar trosi. Bet, kamēr nolaida laivu un kamēr tu pārbrauci, mēs paguvām nolaist hidrolokatoru un pārliecināties.
— Es izpildīju aizsega lomu? — Onodera nosmīnēja.
— Ne tikai. Jukinaga-san lūdza, lai tu, ja vien iespējams, šovakar piedalies štāba ārkārtējā apspriedē. «Kermadec» laikam vēdīsit uz doku? Dzirdēju tavu sarunu ar «Seirjū-maru».
— Priekšā pa kreisi no kuģa izvirdums! — atskanēja pastiprinātājā. — Sprādziens…
Visi metās pie iluminatoriem. Virs tumšzaļās jūras peldēja spēcīga rietumu vēja sapluinītu baltu mākoņu gubas. Zem tām no okeāna dzīlēm kā džins no Aladina burvju lampas lauzās ārā dzeltenbrūnu dūmu mutuļi. Vēršoties plašumā un paceļoties arvien augstāk, tie sašķēla gubu mākoņus. Pat šeit, pieci tūkstoši metru augstumā, gaisu satricināja sprādzieni, bet uz ūdens virsmas dūmu vērpešu spraugās dejā vijās sarkanu liesmu mēles. Bija redzams, kā no līganā dūmu staba ūdenī birst kaut kas balts — laikam pel 11 i un pumeks. Dūmu virpuļviesulī, kas likās biezs un lipīgs, zibsnīja savāda rūsa. Zīmēdams koncentriskus ap|us, lēni aizplūda neliels cunami.
— Sumisu klints? — Onodera jautāja.
— Nē. Aogasima, — Kataoka atbildēja. — Jau otrais izvirdums pēc vakardienas. Sala laikam pavisam izzudīs.
— Aogasimas sala? Bet kā ar iedzīvotājiem?
— Tur bija apmēram divi simti septiņdesmit cilvēku: laikam visi aizgāja bojā. Ja nu vienīgi kāds paguva iziet jūrā zvejnieku laivā … Bet tas nav noskaidrots …
— Tātad pamesti likteņa varā?
— Tuvumā nebija kuģu. Burtiski desmit minūtes pēc radiogrammas saņemšanas no salas par izvirduma pazīmēm starptautiskās aviolīnijas lidmašīna jau ziņoja par pirmo eksploziju, — Kataoka paskaidroja bez jebkādas intonācijas balsī. — Aogasima atšķirībā no Hačidzjo atrodas patālu no jūras komunikācijas līnijām …
«Un tālāk tas notiks bez gala,» nodomaja Onodera, jūtot vēderā mocošu aukstumu. «Turpmāko izvirdumu un sprādzienu mērogi būs simtiem tūkstošu, miljons reižu lielāki nekā Aogasimā …»
— Visa Fuctzi vulkāniskā josla reizē sākusi spļaut uguni, — Kataoka drūmi pamāja ar galvu uz iluminatora pusi. — Tiesa, arī agrāk bija manāma aktivitāte, bet ne jau tādā pakāpē.
Hidroplāns, kāpjot arvien augstāk, sasvērās uz sāniem. Acu priekšā pavērās vēl viens izvirdums. Dūmu mākonis, jau atrāvies no jūras virsmas, stiepās pretī debesīm dienvidos no Aogasimas. Ziemeļos no Hačidzjo arī bija redzams dūmu stabs.
— Un kas tur? — Onodera satraukts jautāja.
— Mijakes sala. Pirms divām stundām sācies Aka- bakjo virsotnes izvirdums… Putni visu jūt. Šogad tā arī netika atlidojuši uz salu …
— Tad nu gan… — Onodera norūca, un arī viņa balss kļuva tikpat vienaldzīga kā Kataokam. — Visas Idzu salas reizē. Un kā uz Osirnas?
— Osirnas sala arī. Miharas vulkānā notika trīs nelieli sprādzieni, bet pelni vēl joprojām birst. Kuru katru brīdi var izlauzties daudz pamatīgāka zalve. Iedzīvotājus evakuē, un ir slēgtas pat iekšējās gaisa satiksmes līnijas pāri salai.
Hidroplāns, jau sasniedzis astoņtūkstoš metru augstumu, cēlās vēl arvien augstāk. Tālāk uz ziemeļiem mākoņu vairs nebija visai daudz, un drīz vien acīm pavērās ziemas okeāna tīrā virsma, kas pletās zem pilnīgi skaidrām debesīm. Hidroplāns ieturēja kursu uz ziemeļiem un tikai reizēm veidoja apļus gan pa labi, gan pa kreisi. Kad tas kārtējo reizi sasvērās uz labā spārna, caur iluminatoru varēja saredzēt visā garumā Idzu salu ķēdi. No piecām salām augstu debesīs slējās blāvi tumšu dūmu stabi. Rietumu vējš salauza šos stabus, un šķita, ka uz ziemeļiem virzās milzīga karakuģu armāda.
Bet tie nebija nekādi varonīgie drednauti. Flotile, kuru veidoja šī salu ķēde, krampjaini raustījās pirms nogrimšanas okeāna tumšajā dzelmē. Onodera neviļus aizvēra acis. Atdarījis tās, viņš tālumā ieraudzīja baltam sapņu tēlam līdzīgu Fudzi kalna siluetu ar viegliem mākoņiem', kas liegi slīdēja gar tā nogāzēm. Likās, ka šis kalns, tik fantastiski skaists tīrā sniega košajā baltumā, — lidinās caurspīdīgajā ziemas gaisā. Vai tiešām pasaulē ir tāds spēks, kas spējīgs iedragāt un apgānīt šo burvīgo ainu? Bet eskadra, kas lejā bija nostājusies kaujas ierindā, izverdot melnus dūmus, tur- pinēja savu karagājienu uz ziemeļiem uz šo nKmInIo, cēlo kalnu. Milzīga uguns čūska, kas līdz miii I>I|m *!< pusies zemes dzīlēs zem okeāna, šaudot uguni, dimm», tvaikus un pelnus, ar katru acumirkli lavijas aizvien tuvāk klāt Japānas simbolam — Fudzi kalnam.
— Augstums deviņi tūkstoši metru, — atskanēja skaļrunī. — Pārejam uz horizontālo lidojumu.
— Nu kā? — Kataoka griezās pie elektronikas in/> niera.
— Pašlaik viss iet kā pa diegu, — pašpārliccinali atbildēja vīrietis vidējos gados, kravājoties ap kādu lielu aparātu. — Ja tā turpināsies tālāk, tad varēs dar boties pat piecpadsmit divdesmit tūkstoš metru augstumā.
— TW tipa gravimetrs, — Kataoka paskaidroja Onoderam. — Tokijas universitātes ģeolaboratorijas un Valsts ģeogrāfijas institūta aerorekognoscēšanas nodaļas kopdarbs. Mūsu valsts rada vispilnīgākās šāda veida ierīces. Nav nejaušība, ka tieši Japānā pirmo reizi pasaulē gravitācijas izmaiņas novērotas no šūpojoša kuģa. Esmu pārliecināts, ka tāda aparāta, kas var darboties lidmašīnā desmittūkstoš metru augstumā, pagaidām nav nevienai citai valstij. Tīra elektronika! Bet šī ierīce novērš pat vismazākos trokšņus, kas nāk 110 pašas lidmašīnas. Šodien jauno ierīci pārbaudām pirmo reizi, bet drīz tādas uzstādīs vēl divās lidmašīnās. Varu piebilst, ka ģeomagnētisko anomāliju detektori jau ir iekārtoti divās pretzemūdeņu sarglidmašīnās.
— Iegūtos datus reģistrējam šeit un vienlaicīgi pārraidām uz sauszemes staciju, no kuras tos tālāk ievada štāba skaitļotājā, — pastāstīja tehniķis.
— Nu un kā? — Onodera nedroši jautāja. — Vai gravitācijas svārstības lielas?
— Vienkārši šausmīgas, — Kataoka nez kāpēc pa smaidīja. — Vēlāk štābā varēsi paskatīties uz ekrāna. Negatīvās anomālijas josla Japānas dziļvagas rajona pašreiz drausmīgā ātrumā pārvietojas uz austrumiem Bet austrumos no Fudzi vulkāniskās joslas pārvietoša nās notiek tieši pretējā virzienā — uz rietumiem I ie kas, ka tieši šīs pārvietošanās izraisīja uzliesmojumu'. Idzu un Ogasavaras salās. Kanto apgabala atklala jum negatīvā anomālija palielinās ar katru bridi. Liekas, ka austrumu pusē Japānas dziļvaga kļuvusi vēl par divsimt trīssimt metriem dziļāka … Panāc šurp.