Glāzes uz galda visas reizē iedrebējās, dzidri iešķindoties, sakustējās kūstošie ledus gabaliņi. Pēdējā laikā vairs neviens nereaģēja uz viegliem grūdieniem. Premjera tikšanās ar finansistu aprindu pārstāvjiem notika galvaspilsētas centrā, zemestrīces laikā maz cietušas superaugstceltnes augšējā stāva restorāna konferenču zālē. Apspriedes dalībnieki bija sapulcējušies neoficiālās pusdienās, bet neviens pat nepieskārās pasniegtajiem ēdieniem.
— Kad tiks publicēts likums par kuģu sadales kontroli? — jautāja kāds no klātesošajiem, cieši vērojot valdības pārstāvju sejas izteiksmes.
— Pēc divām nedēļām, reizē ar valdības oficiālo paziņojumu, — transporta ministrs atbildēja.
Biznesmeņu aprindu pārstāvju vidū izcēlās neslēpts satraukums, atskanēja steidzīga sačukstēšanās.
— Lūdzu nepārprast, — premjers bargi piekodināja. — Divu nedēļu termiņš nebūt nenozīmē, ka šajā laikā jums tiek dota rīcības brīvība. Nekas labs neiznāks, ja šajās divās nedēļās lieluzņēmēji ies uz sacensībām, lai katrs sev nofraktētu pēc iespējas vairāk kuģu, tā izdarot starta šāvienu, kas pacels starptautiskās cenas kuģu nomai un jūras pārvadājumiem. Es ceru, ka jūs pieturēsities pie «reglamentētas rīcības», kā mēs jau bijām norunājuši pirms gada. Apstākļi mainījušies, jo termiņš «divi gadi plus mīnus alfa», kas bija minēts agrāk, sarucis līdz desmit mēnešiem. Jums tiek atvēlētas divas nedēļas — pietiekoši ilgs laiks, lai saskaņotu jūsu pasākumus. Valsts iekšienē varat sākt gatavoties izvešanai, bet tikai tā, lai nekas nekļūtu zināms ārzemēs. Pēdējā gadā maksimāli samazinājušies jauni kapitālieguldījumi mūsu pašu valstī. Lai slēptu ekonomisko lejupeju, jūs ar valdības klusu piekrišanu veikli manipulējāt biržās un no valsts budžeta saņēmāt līdzekļus ražošanas uzturēšanai un darba algu garantēšanai. Pa to laiku pieaudzis mūsu ārzemju kapitālieguldījumu koeficients, un tas zināmā mērā ļauj segt tos zaudējumus, kas radušies zemestrīces rezultātā. Es pilnīgi pamatoti apgalvoju, ka japāņu biznesmeņu aprindas, kas sevī iekļāvušas izcili spējīgus cilvēkus, veido vienotu, lieliski saskaņotu organismu, kas funkcionē precīzāk nekā jebkurš cits līdzīgs organisms pasaulē. Valdība allaž sekmējusi finansu un rūpniecības attīstību, tomēr tai jāatbild ne tikai finansistu un rūpnieku aprindu, bet visas japāņu tautas priekšā. Tādēļ aicinu visus uzņēmējus kā japāņu sabiedrības sastāvdaļu cieši un pilnīgi sadarboties ar valdību.
— Jā, nacionālā katastrofa … — teica federācijas priekšsēdētājs, pieceļoties no galda. — Atkal sākas bargs ekonomiskās kontroles laikmets.
— Panākumi neizpaliks tikai tad, ja jūs paši labprātīgi nāksit pretim. To jūs ņemiet vērā, — premjers nosmīnēja. — Šodien valdībai nav tādas varas, kādu tā iegūst kara laikā. Bet, kad zudumā iet visa valsts teritorija, arī valdības kontrole zaudē jebkādu jēgu. Biznesmeņu aprindu pārstāvjiem vēl ir iespēja brīvi peldēt starptautiskā biznesa jūrā. Bet kāda jēga no valdības ir tautai, kas zaudējusi gan teritoriju, gan nacionālās bagātības …
Premjers piegāja pie federācijas priekšsēdētāja, kas pa logu lūkojās lejup.
— Morokata-san, man liekas, ka vairāk jāpaļaujas uz civilajām aprindām… — priekšsēdētājs teica, neatskatoties atpakaļ.
šim brīvās konkurences piekritējam un kontrolējamas ekonomikas pretiniekam, kas bija dzimis vēl Meidzi laikmetā, bet kara gados nav varējis atrast kopēju valodu ar militāristiem un tādēļ ieslodzīts cietumā, bija plata mugura, un tā lieku reizi apliecināja viņa stūrgalvību un nelokāmību.
— Manuprāt, — viņš turpināja, — Japānas birokrātija nav spējīga saprast nedz pašu tautu, nedz tos, kas viņai kalpo. Es domāju, ka šajā gadījumā stingra valdības kontrole novedīs tikai pie sliktas kancelejiskas vienlīdzības un pildīs bremžu lomu. Vajag panākt, lai tauta, mobilizējot savus spēkus, rīkotos patstāvīgi. Tikai tad varēs īstenot pilnasinīgus pasākumus …
— Es esmu pārliecināts par klātesošo absolūto godīgumu, — viņam atbildēja premjers. — Bet vai jūs būsit spējīgs savaldīt biznesa pasauli, kad tā, dzenoties pēc peļņas, sāks pielietot visu savu enerģiju?
— Dūmi virs Fudzi… — priekšsēdētājs čukstēja, raugoties logā. — Jeb varbūt tas ir mākonis?.,
Pie viņa piegāja vēl kāds apspriedes dalībnieks. Pacēlis brilles uz pieres, vērīgi palūkojās uz to pusi:
— Nē, tas nav mākonis … Hoei krāteris … Ho- ho., cik spēcīgs dūmu mutulis. Hakonē, Gotembas rajonā no debesīm laikam atkal krīt pelni…
Visi sadrūzmējās pie loga.
Tā bija reti skaidra marta diena. Rietumos pie apvāršņa peldēja vientuļš padebesis, bet augstu virs tā slējās Fudzi kalna sniegbaltais siluets. Pie pašas virsotnes vērpās apaļīgi pelēcīgu dūmu mutuļi. No super- augstceltnes augšējā stāva Tokijas ielas izskatījās kā uz visām pusēm plūstoši stari. Agrā pavasara saule jau bija uzsākusi savu darbību. Viss dzīvais, kas vēl nebija galīgi atžirdzis no zemestrīces nežēlīgo nagu cirstajām rētām, alkatīgi gaidīja atmošanās brīdi.
— Un šī pilsēta … — kāds nopūtās, — pēc desmit mēnešiem tiks pilnīgi sagrauta un nogrims jūras dibenā … Neticami…
. — Jādomā, ka Fudzi eksplodēs agrāk, nekā mēs bijām rēķinājuši, — teica Jukinaga, nenovērsdams no ekrāna bezmiega naktīs sasarkušās acis. — Ieplakā starp Kofu un Sidzuoku krasi pieaudzis lokālo zemestrīču skaits. Sidzuokas — Itoigavas struktūrjoslas dienvidu daļā krājas diezgan liela enerģija. Atkal pastiprinās ģeotermiskā anomālija. Struktūrjoslas rietumu malas horizontāla nobīde uz dienviddienvidaustrumiem …
Istabā ne brīdi neapklusa teletaips.
— Paredzamais laiks? — Nakada jautāja.
— Divsimtčetrdesmit stundas plus mīnus desmit.. «Pašreiz vērojama plusa tendence. Ļoti iespējams sprādziens starp Hoei krāteri un Asitakas kalnu. Skaidrības nav, bet vēl joprojām iespējams liels izvirdums.
— Ja uz līnijas Hoei — Asitaka, tad aizies bojā visa Numadzu pilsēta… — Nakada sāka spiest telefona taustiņus. — Asigatakes smailē, kas atrodas ziemeļos no Kofu, sākušies tvaika izvirdumi, ceļas apakšzemes temperatūra, bet Asamas kalnu grēdā nerimstas samērā spēcīgi izvirdumi. Ja Fudzi vulkāniskā josla sāks trakot pa īstam, pārtrūks sauszemes satiksme starp Aus- trumjapānu un Rietumjapānu.
Istabā ienāca Onodera, aiz noguruma kļuvis pavisam pelēks.
— Ohol — viņu sveica Jukinaga. — Tik ātri? Es domāju, ka tu tur pabūsi vismaz divas trīs dienas…
Onodera, nebilstot ne vārda, smagi nosēdās uz krēsla.
— Desmit mēneši? — viņš jautāja, ar abām rokām aizspiedis acis.
— Tātad tev jau zināms? — Jukinaga pievērsās viņam. — Valdības paziņojums būs tikai pēc divām nedēļām.
— Jukinaga-san, ar ko man turpmāk nodarboties? — vēl arvien slēpjot seju delnās, Onodera vaicāja nevarīgā balsī. — Pēc plāna jūras dibenā vēl nolaižami vairāki mēraparāti, bet kāda tagad tam jēga? Jā, es esmu inženieris, speciālists batiskafu izmantošanas jautājumos … Bet tas viss palicis pagātnē … Kam es varu būt noderīgs šeit štābā?
Izslēdzis aparātu, Jukinaga centās aizdedzināt cigareti. Viņam trīcēja rokas. Onodera pasniedza viņam degošas šķiltavas.
— Drīz izsludinās ārkārtējo stāvokli, parlamentā nodibinās ārpuspartiju komisiju evakuēšanas plāna īstenošanai … — Jukinaga aizrijās ar dūmiem. — Komisijas priekšgalā būs pats premjers, tajā piedalīsies visu partiju priekšsēdētāji, ģenerālsekretāri un sekretāri. Arī visi ministri. Faktiski tā būs ārpuspartiju nacionālās vienotības koalīcijas valdība.