— Nekā vairāk arī nevajag… — Reiko cieši paspieda Onoderam roku. — Ar to pilnīgi pietiks…
Nepagāja ne četras dienas kopš brīža, kad tika pieņemts lēmums pēc divām nedēļām sniegt oficiālu valdības paziņojumu, kad visā valstī jau izplatījās satraucošas baumas: gaidāma neredzēti liela zemestrīce un milzīgs izvirdums, kas pilnīgi iznīcinās Tokiju, bet Cibas prefektūra un Sjonanas piekraste nogrims jūras dzelmē, tādēļ neatliek nekas cits, kā uz laiku meklēt patvērumu ārzemēs… Laikraksti klusēja, bet baumas izplatījās zibensātrumā, un cilvēki satraukti sačukstējās darbā, mājās, uz ielas. Aviācijas sabiedrību biļešu kasēs drūzmējās veselas ģimenes, kas gribēja nekavējoties doties ārzemju ceļojumos. Ārzemju lidmašīnas, kas bija nolaidušās Japānā, atceļā devās pārpildītas. Tika organizēti papildreisi, bet arī tie nespēja apmierināt visus tīkotājus. Visiem starptautisko līniju reisiem biļetes bija izpārdotas trīs mēnešus uz priekšu. Arī kuģu biļetes nevarēja vairs tik viegli iegādāties.- Biržā acumirklī katastrofiski kritās visu veidu akcijas. Un pēkšņi nez no kurienes uzradās arī pircēji. Akciju izpārdošana turpinājās, bet apgrozībā laistā nauda kādu laiku garantēja to vērtību. Cenas turējās zināmā līmenī pāris dienas, tad atkal palēnām slīdēja lejup. Dažas pazīmes liecināja, ka akcijas drīz vispār zaudēs savu vērtību. Kabutomači un Kitahamā — galvenajos biržu un banku centros — baumoja, ka finansu iestādes jau tuvākajā laikā slēgs savas durvis uz nenoteiktu laiku. Un tad sākšoties īsta panika un visiem būšot gals klāt… Visi it kā sastinga, nezinot ko darīt — riskēt un nogaidīt vēl kādu laiku vai par smiekla naudu tikt vaļā no akcijām.
Valdības aprindās sākās satraukums — pa kādu ceļu varēja noplūst informācija. Bet, gatavojoties oficiālajam paziņojumam, nebija laika nodarboties ar izmeklēšanu. Drīz radās doma, ka valdības iestādes pašas ar nolūku izplata satraucošas baumas. Aizritēja vēl viena nedēļa. Baumas ne vien nenorima, bet pieņēmās spēkā. Gan valdība, gan ārpuspartiju koordinācijas padome uzskatīja, ka nepieciešams paātrināt oficiālo paziņojumu.
— Bet es domāju, ka oficiālais paziņojums ir jāatliek vēl vismaz uz vienu nedēļu, — valdošās partijas sekretārs uzstāja kārtējā apspriedē. — Protams, ja mūs neapsteigs ārzemju avoti… Pa šo laiku vēl daudzi varēs saviem spēkiem un līdzekļiem atstāt Japānu.
— Nedēļas vai divu nedēļu laikā paspēs aizbraukt tikai nedaudzas ģimenes, — galvenās opozīcijas partijas sekretārs uzsita ar dūri uz galda. — Aizbēgt spēs vienīgi tie, kam ir nauda. Bet kas notiks ar tautu? Vai* dības paziņojums jāpublicē nekavējoties! Paziņot un tūdaļ pārņemt evakuāciju savā kontrolē.
— Tie, kas paši spēj aizbraukt, izdarīs to arī pēc paziņojuma, — piebilda kāds padomes loceklis. — Vispār būtu vēlams, lai reizē ar paziņojumu tiktu veikti ārkārtēji pasākumi panikas apkarošanai…
Valdība straumēm saņēma pieprasījumus pēc paskaidrojumiem sakarā ar baumām, kas vēl arvien vērsās plašumā. Arī avīžnieki sāka nervozēt. Līdz parlamenta ārkārtējās sesijas atklāšanai palika vēl vairākas dienas, bet gandrīz visi deputāti jau bija sapulcējušies. Ministriju, pārvalžu un departamentu priekšnieki bija galīgi nomocījušies, atbildot uz deputātu dažnedažādām interpelācijām. Neviens vairs nestrādāja mierīgi, neviens mierīgi nedzīvoja. Cilvēki juta, ka KAUT KAM jānotiek, un neviens nešaubījās, ka šis KAUT KAS noteikti notiks.
Biznesmeņu aprindu pārstāvji sāka rīkoties tūdaļ pēc slepenās tikšanās ar valdības vadītājiem, un jau pēc nedēļas šī rīcība vainagojās ar ievērojamiem panākumiem. Kuģu iepirkšana, kurai dažādu valstu kuģu īpašnieki jau vairāk nekā gadu vērīgi sekoja ar satrauktu interesi, tagad ritēja pilnā sparā. Pircēji bija ar mieru maksāt jebkuru cenu pat par nolietotiem un galīgi novecojušiem kuģiem. Japānai piederošo kuģu koptonnāža krasi palielinājās. Plaši tika izmantotas viltus personas un firmas, kas iepirktos kuģus pierakstīja ārzemju ostās, tomēr pēdējā nedēļā bija skaidri manāms kuģu cenu un vidutāju komisijas naudas straujš pieaugums. Rezultātā Starptautiskā kuģu īpašnieku apvienība saņēma milzum daudz protestu. Arī kuģu traktēšanas jautājumos Japāna rīkojās tikpat pārgalvīgi, un tāda rīcība draudēja izraisīt frakta ievērojamu padārdzināšanos. Nepārtrauktā straumē plūda skaidrās naudas pārvedumi uz japāņu firmu ārzemju filiālēm, galvenajiem kantoriem un uzņēmumiem ar jauktu kapitālu. Komersantu aprindas uzskatīja, ka divas nedēļas ir viņu brīvās rīcības laiks. Biznesmeņiem, kas piedalījās jau agrāk minētajā apspriedē, bija izdevīgi iztulkot premjera nostāju tā, it kā viņš pats būtu sankcionējis šādu rīcības brīvību. Aizliegumu viņi uztvēra vienīgi kā valdības piesardzīgu nodrošināšanos gadījumam, ja tai nāktos attaisnoties tautas masu priekšā. No otras puses, šādos apstākļos valdība jebkuru brīdi varētu atgādināt viņiem «senos grēciņus», spert stingrus soļus un pieprasīt procentus no peļņas, kas iegūta, pateicoties brīdinājumam… Vispār šāda lietu uztvere biznesmeņu aprindām bija dabiska, un, ja ņem vērā, ka šajā gadījumā pašas bojā ejošās valsts valdības eksistence atradās zem jautājuma zīmes, komersantu uzvedību varēja uzskatīt gandrīz par nevainojamu.
Bet japāņu finansistu un lielrūpnieku rīcība pievērsa sev starptautiskās sabiedrības uzmanību. Ārzemju firmu Japānas filiālēs cits pēc cita pienāca rīkojumi un norādījumi izsekot un izpētīt japāņu ekonomistu īstos nodomus. Pasaules biržās pēkšņi, kaut arī uz visai īsu laiku, atkal strauji cēlās japāņu vērtspapīru cenas.
Japāna atkal kaut ko sadomājusi… Tālajos Austrumos kaut kas briest. Japāna jau kuro reizi satraukusi Londonas, Parīzes un Ņujorkas biržas… Strauji krītas japāņu vērtspapīru cenas… Dažu japāņu firmu akciju vērtība strauji aug… Japānas rīcība skar visu starptautisko jūras transportu… Kam īsti gatavojas Japāna?…
— Paziņojumu publicēs divas dienas ātrāk… — čukstus tika ziņots no viena galvaspilsētas rajona uz otru pa speciāla telefona vadiem, kam vajadzēja novērst informācijas noplūdi.
— Vai tas ir galīgais lēmums? — jautāja balss vada pretējā galā.
— Jā, pie tāda slēdziena nonāca, analizējot situāciju, kas izveidojusies pēdējo dienu laikā…
Dažas stundas vēlāk pa to pašu telefona līniju tika nodota jauna informācija:
— Pilnīgi iespējams, ka paziņojumu publicēs divdesmit četras stundas agrāk, nekā bija paredzēts pēdējā reizē… Līdz ar to attiecīgi tiks pārcelta arī parlamenta sesija… Gandrīz visi deputāti jau sabraukuši galvaspilsētā …
— Tātad daži mūsu plāni netiks īstenoti…
— Vēl pirms valdības paziņojuma Japānā, — bez- izteiksmīgā balss čukstēja, — visu būs atmaskojusi Eiropa. Valdības paziņojumu ātrāk publicēšot it kā tieši tādēļ…
Vienpadsmitajā martā pulksten divos pēcpusdienā pēc austrumu laika nogranda pērkons, kas satricināja visu pasauli: Amerikas Savienoto Valstu Ģeodēzijas zinātniskā biedrība sniedza paziņojumu par milzīgām izmaiņām Zemes garozā, kas sākušās Japānas salu baseinā. Tas notika trīs dienas pirms Japānas valdības paredzētā oficiālā paziņojuma datuma. Jaunā ziņa tika pasaulei pasniegta savdabīgā formā, kā ārkārtēja saruna starp Ģeodēzijas zinātniskās biedrības priekšsēdētāju zinātņu doktoru Jūdžinu Koksu un Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas komitejas atbildīgu darbinieku.