Jānis Kalniņš
KOMENTĀRI
Jānis Kalniņš
KOMENTĀRI
Romāna valoda Ir samērā sarežģīta, īpaši vārdu gramatiskais veidols — daudz mūsdienu rakstu valodā neierastu atvasinājumu, īpaši ar piedēkļiem, neparasta vārdu kārtība teikumā, dīvaini sarežģītas vārdu kopas, arī Vidzemes vidienas izloksnēm raksturīgās īpatnības. Fonētisko variantu nav īpaši daudz, te minami vārdi ar kādu pārmainītu skaņu vai pagarinātu patskani: asinains, attāļu, bakinas, bargi, briļļains, brizdu brizdams, bulvēns, caurcaurim, censigs, kari' trakts, kumisārs, ļagens, plaikšķities, pušķot, saragžit, sevišķs, skram- biņas 'skrandiņas', skaņi, skrapšam 'skrapstam', skremstele, sprēdzite, šeniene, vanskare; ar atmestu vai iespraustu patskani vai līdzskani: bēguļi, biedris, čaklis, gunkurs, iesāņu, kvenkšot, nelaiku, neviļu, pa- kāpne, pirmreiz, staigums, tiekams, vienkop, vienumēr, vikši, vikstols.
Teikumu izveidē izmantotas vārdu kopas, kas no mūsdienu valodas viedokja ir pārblīvētas, tajās ir «liekie vārdi». I. Lietvārdi: 1) nozīme (visbiežāk lietotais) — apsarga nozīmes darbos, draudzības nozīmē 'kā draugs', dabūt īpašnieka nozīmi, saucama īstenā nozīmē, līgavas māsas nozīmē, tiesājams ..lielu noziegumu nozīmē, kā pasakas nozimē, priekšnieka nozīmē, kā sienas nozīmē, taisnīgas tiesas nozimē, izteikt.. uzslavas nozimē, pārnācis uzvarētāja nozimē, ieskatāms valdības vira nozimē, uzņemas viņa (tēva) nozīmi; 2) ziņā — sajūtot., aizvēju aizstāvības ziņā, nolaida kokus baļķu ziņā, cēluma ziņā, runājam labā ziņā, pabalsta meklēšanas ziņā, nolūka sasniegšanas ziņā, nopietnā ziņā, noslēpšanās ziņā, kā noslēpuma ziņā, slepenā ziņā 'slepenībā', uzraudzības ziņā, šis vajadzības ziņā; 3) kārtā — steidzīgā kārtā 'steigā'; 4) sajūta, sajūtiba — nospiestas sajūtas atbilde 'nomākta atbilde*, nospiestas sajūtibas izskatā 'izskatīdamies nospiests', politiskās sajūtibas murgi 'politiskie murgi'; 5) gals — bez barības gala 'bez barības', bez pabalsta gala, bez vainas gala; 6) dažādi lietvārdi — klizmu apstākļos 'klizmā', no savlabuma cēloņa 'pašlabuma dēj', uzturēja lepnuma izskatu 'izturējās lepni', ieķert putna kumosa prātā 'ieķert putna kumosu, mazu kumosu'; citādā sajūtibas sastāvā 'ar citādām sajūtām', smiekliem savstarpēji margojot ..ap lūpām "ar smiekliem ap lūpām', spiega veidā 'kā spiegs', uz vienlīdzības pamata 'vienlīdzīgi'. II. Darbības vārdi: 7) celties — varētu celties vērība 'varētu ievērot', celsies vietā 'būs vietā', ceļas piedauzības 'rodas pie-
dauzības'; 8) sākt — sāka lūkot pārliecināties 'lūkoja pārliecināties', sāka nomanāms tikt 'tika nomanāms', uzsāka turpināt 'turpināja'; 9) stāvēt — stāvēt bailēs 'baidīties', galva ..stāvēja apiita 'bija aptīta', stāv uz apziņas 'ir uz sirdsapziņas', nestāvu nekādā attiecībā pret pagastu 'neesmu attiecībās ar pagastu', jāstāv darbā, 'stāvēt parādos, algas saņemšanas lietā pakaļ nestāv 'algas saņemšana nebūs'; 10) citi darbības vārdi — neesmu liedzigs bijis uzņemties 'neesmu liedzies uzņemties', lai netiek ..jāliek pirksti 'lai nav jāliek pirksti', piekrīt uzturēties 'jāuzturas', vaigs pieņēma nospiestu izskatu 'izskatījās nospiests', esi rūpējusies gādāt 'esi rūpējusies'.
Daudz mazāk ir tādu vārdu kopu, kur ir vārdu izlaidumi: no aizbildnības meitām 'no aizbildnībā esošām meitām', ir Linuma domās 'ir vienās domās ar Linumu', nezināja citur piestāties 'nezināja, kur citur varētu piestāties', jāgādā paturēt 'jāgādā, ka varētu paturēt'.
īpatnējo sintaktisko modeļu apskata turpinājumā — par vārdu kopām un vārdu virknēm, kur vārdu kārtība neatbilst mūsu šodienas uztverei. No aptuveni 50 šāda tipa reģistrējumiem citēti tikai nedaudzi. Raksturīgākie tipi: 1) darbības vārds teikuma beigās, tas varētu norādīt uz vācu valodas ietekmi — nevar nemaz atļauts būt, pazīstamas viņas tev nebūs bijušas, nevar atstāta tikt, aizdomas varētu celt, apciemot vēlējos, vai skaidri rakstītāji esat vai nē; 2) neparastāks vārdu izkārtojums teikumā — pretinieks es neesmu valdībai, samērā esat spēcīgs virs, velcies kā vilkdamies cauri, ietu uz savu pusi katrs — un daudzi citi līdzīgi veidojumi.
Lietvārdiem raksturīgās īpatnības: 1) skaitļu mija — vajaga pienācīga apava, brille, bez ierunas, daudz ievērību rādīt, izprieca, atradināšanās no kustības, bez rada raksta, kā pie reiboņām, tiesība piederēt} 2) deklināciju mija; arī mīkstinājumu izmaiņas 2., 5. un 6. deklinācijā — spiestiem no savlabuma cēloņa, kareivs, kleiti, kvīts, no maksta, pajumts, palieki, petrolejs, piki, pulkstens, sejs, talki, vadons, vierituls, vlkstols, brāļam, feldfēbeļam, jaunekļam, baložam, tinis, aizvēja, at- pūša, izbriņa, līdz padusam, pāra, pavalga, pulka, siltuma, spala, škl- doņa, no žņaugām, apave, bendu, bulte, desmlte, procenta, strīde, trak- tiere, durvs, iznēsājām.. pusbods kabatās vien un — divu nedēļu, vlņļaudies (te redzam laika akuzatīvu un seno i-celma galotni -ies, -Is vietā). No vārddarināšanas viedokļa lietvārdiem raksturīgas šādas īpatnības- 1) bezpriedēkļa formas ar priedēkļiem atvasināto vietā: kalpojuma rinda 'pakalpojumu virkne', liecība 'apliecība', spēja 'iespējas'; 2) formas ar priedēkļiem, kam atbilst bezpriedēkļu formas vai formas ar citiem priedēkļiem: mantu apņēmēji 'mantu atņēmēji', zīmēts iesūdzibā, nokalpojums, saviesības, par atlūdzēju, pilnā izjukumā, izlidziba 'atlīdzība', izņēmums 'ieņēmums', izveiksme, pabalsts 'atbalsts', iet par papaudēju, pataupījumi, pielīdzinājumam, pielievenl, piejāvība, uzgribu, uzļāvība 'paļāvība', parīkošu par uzvērotājiem;
3) tradicionālo piedēkļu vietā atšķirīgi piedēkļi, kas vai nu liecina par izloksnes Mezīmēin, vai atbilst pagājušā gadsimta beigu tradīcijām: a) atvasinājumi ar -ums, -umies, kam atbilst atvasinājumi ar -šana — nāca apcietinājumi un nogalinājumi, viņas apraudājumos, iesirgums, iemusinājumi, loga izdauzījums, amata izpildījumi, lamā' jumi, nokavējumi, nokavējumies, nopinums, uz novītumu, pabeigums, par sugu pārveidoju'mos, par uzmeklējumu, paziņojumu un pievedumu klāt, pazudums, aiz piedzēruma, nav gaiša sajēguma, samierinājums, tincinājums, par savu dzives vietas trūkumu, vilcinājums; b) -ums, -umies, kam atbilst atvasinājumi ar -ība vai bezpiedēkļa formas — grūtumi, jaunumā, bagātums, savādumi; vieglums 'viegli', piezīmē' jums 'piezīme'; c) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst bezpiedēkļa formas: briesmibas 'briesmas', izbriniba, murdzlbas 'murgu' uguntiņi, ne- mleribā, pabalstiba, ar sajūsmibu, dalibniedba, ipašniecibas pusēm, ienaidlba, naidiba, laimiba, sajūtiba, šaubiba, nesajuta uz to drošību; d) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst atvasinājumi ar -šana, -šanās — apskaudiba, atraidiba, neizdevība, par neizpaudibu, noraidlba, visa pareizība 'viss pareizais', pārgrozība, priekš sagādibas 'sagādāšanai', bez šaubibām, uzkundzibām; e) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst atvasinājumi ar -ums un citiem piedēkļiem, un arī bezpiedēkļa formas — aiz trūcības 'trūkuma dēļ'; daudz pretību 'daudz pretišķību', pretiba 'pretestība'; daudz ienaidibu 'daudz ienaida'; f) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst apstākļa vārds ar -īgi — par pretību 'pretīgi', stei- dzibā 'steidzīgi'; g) atvasinājumi ar -šana, -šanās, kam atbilst darbības vārda formas vai arī lietvārds ar -ums — apsveikšana 'apsveikums', pie atvadīšanās 'atvadoties', pie liecināšanas 'liecinot', neprasīja peldināšanās 'nevajadzēja izpeldēties'; h) atvasinājumi ar dažādiem mūsdienu valodai neatbilstošiem piedēkļiem — dabūjējs, gadijiens, gvardija, panijas, kravaža, lāpiķis, pusteceņus, rēķens, bezdievnieks, virtuvniece, sirdsēdu asaras, uzraudzīša; i) atšķirīgi veidotas pamazināmās formas — krisliņš, peļņina, pulksteniņš, vaziši, 'važiņas', maķe- nitis 'maciņš', zlmiķitis 'zīmulītis', muļķēns-, j) sastopami atgriezeniskie lietvārdi — iereibušies rīkolājies, sarunātājās, tiesātājies; k) atvasinājums ar diviem piedēkļiem — trūkumigs 'trūcīgs'; 1) bezpiedēkļa formas, kam atbilst atvasinājumi ar piedēkļiem, — samēra daļa 'samērīga daļa', sasiride, tiele, uzgaidu istaba, veids 'veidols'; m) vārdkopas, kam atbilst salikteņi, — sānu lietas 'sānlietas', uzturas vielas 'uzturvielas'.