īpašības vārdiem raksturīgās atšķirības: a) paplašinātās formas nepaplašināto vietā: agrajo puķu pušķi, lielajās mājas; b) atvasinājumi ar -īgs, kam atbilst bezpiedēkļa forma vai forma ar citu piedēkli — cildenigs, ļaunīgs, noteiktigs, pilnīgā sastāvā, atzīt .. jūsu blēņigo zīmīšu, nomodīgas ausis, abām vaļīgi 'abām ir vaļa, brīvais laiks', tuvēji piederīgi, atraidlgā balsi, piedevīga, uztraucīga un ne- mierīga, brīnumīgs, lidzšitūgs, savstarplgi, vēsturīgs; c) formas ar piedēkļiem, kam parasti atbilst bezpiedēkļa forma — īstenais 'Īstais', lielisks 'liels', smagigsnējs 'smagnējs', trakisks 'traks', vidišks 'viduvējs'; d) formas bez priedēkļiem — priekšējie 'iepriekšējie', sevišķs 'atsevišķs', viesigs — saviesīgs.
Apstākļa vārdiem raksturīgs: 1) izskaņa -īgi, kam atbilst a) bezpiedēkļa formas — cietigi, drūmigi, greznigi, kārigi, lepnigi, ļaunigi; b) citi piedēkļi — abpusīgi 'abpusēji', pārliecīgi 'pārliecinoši; arī bezpiedēkļa forma, kam atbilst atvasinājums ar -īgi — garši 'garšīgi';
2) formas ar -in, kas atvasinātas no darbības vārda pagātnes celma,— bet ne jutin, lūdzin lūdzu, riebin riebties, sviedin sviest, šļucin šļūkt;
3) bez priedēkļa — pirms 'vispirms'; ar priedēkli — piemīlīgi 'mīlīgi';
4) ar citu galotni — pāra reizes.
Prievārdu lietojumā arī vērojamas novirzes no mūsdienās pierastās prievārdu sistēmas; atšķirības saistās gan ar dialekta iezīmēm, gan arhaiskāku formu lietojumu. Aiz — gadi nokavēti aiz skolām, aiz vielu trūkuma; ar — ar mantas izdalīšanu 'kad mantu izdalīs', apakš — apakš viņu (skolnieku) komitejām 'skolnieku komiteju vadībā'; caur — caur tādiem vārdiem 'tādu vārdu dēj*, caur ..liecību 'liecības dēļ', caur .. uztraukuma notikumu 'uztraucošā notikuma dēļ', caur viņu palīdzību 'ar viņu palīdzību', caur.. gādību 'ar gādibu', slēpts caur sagrozījumiem 'ar sagrozīšanu, sagrozot', caur stāstīšanu 'stāstīšanas dēļ', saņēmu caur meiteni ziņu; labad — nodokļu uzlikšanas labad 'nodokļu uzlikšanas dēļ', apmuļķošanas labad 'lai apmuļķotu', sataisīšanās labad uz ceļu 'sataisīšanās dēj, lai sataisītos ceļam', uzlūkošanas labad 'uzraudzīšanai'; no — nomezdams mieru no auzu kraušanas 'mezdams mieru auzu kraušanai', meklē no aizdomām 'meklē uz aizdomu pamata; bij turēts aizdomās no (kā) 'turēja aizdomās (kas)', apdāvināts no viņa 'viņa apdāvināts'; pa — pa brītiņu 'pēc brītiņa', pa ceļa virsu 'ceļā', pa biļetēm 'par biļetēm', pa gadījumam 'gadījuma pēc'; par — atstāt par peļņu 'atstāt peļņas tiesai', par baznīcu.. pārgājusi 'izgājusi cauri baznīcai', par bridi 'pēc brīža', par trim nedēļām 'pēc trim nedēļām', par mājas dabūšanu 'lai dabūtu māju', pazīstami.. par sabiedriskiem darbiniekiem 'pazīstami kā sabiedriski darbinieki', par šo ceļu 'šādā ceļā', vairāk par jums 'vairāk kā jūs', par citām pavēlniecībām 'pa citām pavēlniecībām', par dienu 'pa dienu', par ziemu 'pa ziemu, ziemā', tiesāti par pretiniekiem 'kā pretinieki'; pēc — pēc domām 'domās', pēc Ierastas glitibas 'ierastā glītumā', reibuma iegūšanas pēc 'lai iegūtu reibumu', jālāno pēc tabakas 'jālienē tabaka', pēc taisnības 'tā, kā ir taisnīgi'; pie — pie basām kājām 'ar apavu trūkumu', (lietojat) pie cilvēka 'pret cilvēku', pazīstama.. pie viņas cepures 'pazīstama f)ēc cepures', iet pie darba 'iet darbā', uzbrukumi pie dzīvības' 'uzbrukumi dzīvībai', pie drīzumā 'drīzumā', pie meklēšanas 'meklējot', pie.. vajadzīgās naudas 'vajadzīgās naudas dēļ', stundu pie stundas 'stundu pēc stundas'; priekš — priekš dabūšanas, aizstāvētājs priekš Lūru meitām 'Lūru meitu aizstāvētājs', prieki visa mūža 'visam mūžam'; uz — par Antona attiecībām uz Vilmu 'par attiecībām ar Vilinu', nedrošība attiecībā uz pretinieku 'bailes no pretinieka', strādājot.. uz maizes un dzivokla 'apgādāts ar maizi un dzīvokli', uz otru pusi cēlās jautājums 'no otras puses cēlās jautājums', uz noteiktas maksas 'par., maksu', domāju uz vajadzību 'domāju par vajadzību', uzskats uz rakstniecību 'uzskats par rakstniecību', uz tās ir likts nāves sods 'par to ir uzlikts nāves sods', likuma uz to nav 'likuma par to nav', ko tu uz to saki 'ko tu par to saki', uz to varētu aizrādīt 'par to norādītu', uz ko esot (maz laika) 'kam esot, priekš kā esot', ir uz to (pajūgs) 'ir priekš tā', esmu., uz ceļa 'ceļā', nemieru uz aiziešanu 'vēlēšanos aiziet', uz mājas dabūšanu 'lai dabūtu māju', uz nonāvēšanu 'nonāvēšanai par labu'; uz notiesāšanu 'notiesāšanai', uz manis pazudināšanu 'manis pazudināšanai', uz sprieduma saņemšanu 'sprieduma saņemšanai'.
īpatnības ir arī noliegto formu veidošanā: man nekā ko daļā iet 'man nav ar ko daļā iet', drošības nebij par nevienu zirgu 'drošības nebij ne par vienu zirgu'.
Lasot grūtības rada mūsdienu valodai neparastas atvasinājumu kopas ar īpatnējām nozīmēm, galvenokārt lietvārdi.
1) atvasinājums ar -ība ģenitīvā + atvasinājums ar -Iba: apšaubibas aizsardzība 'aizsardzība no šaubām, apšaubīšanas', bagātības netais- tūba 'netaisnība, ko rada bagātība', draudzības vienkopibā 'draudzīgā vienotībā', goddevības jautrība 'goddevīga jautrība', (ierastā) jautrības īpašībā 'ierasti piemītošā jautrībā', (caur) labsirdības gādību 'labsirdīgas gādības (dēļ)', lidzjūtības sirsnība 'līdzjūtīga sirsnība', (uz) pat- vaļības tiesībām 'tiesībām uz patvaļu', nevienādības netaisnība 'netaisna nevienādība', (par) vienlīdzības neiespējamību 'par to, ka vienlīdzība nav iespējama', vienlidzibas taisnība 'vienlīdzība un taisnība', (lai neceļas) vienpusības netaisnība '(lai nerodas) vienpusīga netaisnība', slepenības un klusēšanas vajadzība 'vajadzība pēc slepenības un klusēšanas';
2) atvasinājums ar -ība+lietvārda locījums: aizdomibas bailes 'bailes, ko rada aizdomas', par aizdomibas jautājumu 'lieta, jautājums, par ko tiek turēts aizdomās', izraudzibas jautājums 'jautājums par izraudzīšanos', ar bārdzības draudiem 'ar bargiem draudiem', cienības ieskats 'cienīgs izskats', (augstāks) mācības stāvoklis '(augstāka) izglītība', nepacietības raksts 'raksts, kurā izteikta nepacietība', ng- steidzibas garā 'nesteidzīgi, lēnā garā', patstāvības vara 'patstāvīga vara', ar taisnības bailēm 'ar bailēm no taisnības', Ir vēl.. tiesību rādītāja 'ir vēl, kas uzrāda tiesības', (nodibinājās) varbūtības uzskats 'radās uzskats, ka varbūt', vajadzības nodomā 'ar kādu vajadzību', pāri par vienlidzibas samēru 'vienādi samērojamu', bez šaubības nemiera 'bez šaubām un nemiera';