3) darbības vārda locījuma forma+ -ība: iedusmota sajūtiba 'dusmīga sajūta', panāksat tik atbaidibu 'panāksiet to, ka atbaidīsiet', sacēlās vērība 'kļuva vērīgi, sāka ievērot', (ja) vajadzība rādīšoties '(ja) izrādīsies vajadzīgs';
4) atvasinājums ar -ība ģenitīvā + atvasinājums ar -ums: (pēc) drošības nokārtojuma '(pēc) drošības pasākuma', (rādīt no) izplatības sajēguma 'dot nojēgumu (izpratni) par izplatījumu', (priekš) nelikumības noklīduma 'netikumībai un paklīšanai', (trūka) rīcības sajēguma '(trūka) jēgas, sajēgas, kā rīkoties', savvaļibas sapulcējumi 'patvaļīga sapulcēšanās';
5) atvasinājums ar -ums+atvasinājums, ar -ums: uztraukuma apjukums 'uztraukts apjukums', notiesājumu pavilcinājumi 'vilcināšanās notiesāt', ieradumu pildījums 'ieradumu pildīšana';
6) lietvārds ģenitīvā + atvasinājums ar -ums: uz., varas lepnuma 'lepnumu par varu', pašapziņas cēlumu 'cildenu pašapziņu', aiz gaismas aptrūkuma 'tā kā (pie)trūka gaismas, bija gaismas trūkums';
7) darbības vārda forma + atvasinājums ar -ums: nāca pasludinājums 'tika pasludināts', priekš nekavējama atsvabinājuma 'nekavējošai atbrīvošanai', viltot ar atšķidrinājumiem 'viltot atšķidrinot, pielejot ūdeni';
8) atvasinājums ar -ums+lietvārda forma: apvainojumu netaisnība 'netaisnīgi apvainojumi', izmisuma nelaimē 'nelaimīga un izmisusi', atsvabinājuma gādība 'gādība par atsvabināšanu', ar noteikumu rīkojamas pavēles veidā 'ar noteikti izpildāmu pavēli';
9) atvasinājumi ar -šana-fatvasinājumi ar -ība: (par) zāģēšanas vajadzību 'nepieciešamību izzāģēt', dabūšanas tiesība 'tiesības dabūt', nestāstīšanas noņēmiba 'apņemšanās nestāstīt';
10) atvasinājumi ar -šana + atvasinājumi ar -ums: apcietināšanas uzdevumā 'ar uzdevumu apcietināt", bez vienošanās panākuma 'nepanākdami vienpšanos', par dalīšanas padzirdējumiem 'padzirdot par dalīšanos';
11) atvasinājumi ar -šana+lietvārda forma: ar atdabūšanas nolūku 'nolūkā atdabūt', ar iekārošanas iedomām 'iekārojot iedomās', ar ielenkšanas nolūku 'nolūkā ievilināt', aiz izsaukšanas bailēm (uz nāvi) 'no bailēm, ka izsauks (uz nāves sodu)1 , ar stīpu likšanas iemeslu 'lai liktu stīpas', ar nodibināšanas nolūku 'nolūkā nodibināt', nogalināšanas nolūkā 'ar nolūku nogalināt', nosaucināšanas bailes 'bailes no nolādēšanas', pasludināšanas izskata labad 'lai izskatītos, ka pasludina';
12) lietvārda forma + atvasinājums ar -šana: sakūdītājs uz neatļaušanu 'kas sakūda neatļaut';
13) īpašības vārds ar izskaņu -īgs + atvasinājums ar -ība, -šana: drūzmiga grūstīšanās 'drūzma un grūstīšanās', iespējīga labprātīga palīdzība 'palīdzība no laba prāta un ar plašām iespējām', no labvēlībā
gas sajūtibas 'no labvēlīgām jūtām', nepārsteidzīga apdomība 'apdo- mīgums bez pārsteidzības', vienmērīgās vajadzībās 'vienmēr esošās vajadzībās';
14) īpašības vārds ar izskaņu -īgs+lietvārda forma: pretīgs liecinātājs 'liecinātājs pretī, tas, kas liecina pret apsūdzēto';
15) lietvārds ģenitīvā + lietvārda forma: briesmu bailes 'bailes no briesmām', briesmu rinda 'ar briesmām saistītā (gājēju) rinda', nelaimes bailes, vienlidzibas meli 'melošana par vienlīdzību';
16) darbības vārda forma + darbības vārda forma: noturējies nepazīstams 'izturējies tā, ka nevar pazīt', kuri sajūtas turoties vienkop 'kuri jūtas vienoti'.
Darbības vārda lietošanā atšķirības vērojamas atsevišķu formu veidošanā un lietojuma intensitātē, bet visvairāk to ir divdabju sistēmā:
1) formu dialektālās iezīmes — iemu 'eju', liedot 'lienot', jābried 'jābrien', nid 'nīst', pirk 'pērk'; daudzskaitļa otrās personas izskaņas -at, -at, -aties — nenāksat, nešaubisaties, pārliecināsat un pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas izskaņas -at, -āt, -aties — metat, nepūlējaties, pasēdaties, piesēstaties, pastāstāt, sakāt izskaņas -iet, -ieties vietā;
2) īpaši intensīvi un lielā daudzveidībā lietotas ciešamās kārtas formas — tika aizmirsts un vairs nepieminēts, tikt aizrauts uz skarbiem izteikumiem, neiets nevar palikt, tiek gribēts rikoties, kas tiek likts dzēst, lai netiek strīdēties, tika pratināti un neredzēti atgriežamies, cerībās priecināts, atļauja nav turēta par vajadzīgu, darbībai bi] iesākties, kaite ir bijusi ņemta par iemeslu, būs bijušas nodomātas, ticis gribēts aizvest, ticis vēlēts lūkot iepiņķēt;
3) vajadzības izteiksmes veidošanā vērojama dažādība: vajadzības izteiksmes formu vietā lietota ciešamā kārta — ikkatram jātiek dzītam 'ikkatrs tiek dzīts', kad aicinātam jātiek 'kad tieku aicināts'; vajadzības izteiksmes vietā lietotas formas ar -ams- -amies — tev nebūtu atstājamies 'tev nav jāatstājas', nebij vis nākams 'nebij jānāk', ļaunumi nesami 'ļaunumi jānes', bij tiekams slepeni 'bij slepeni jātiek'. Neparasts ir nominatīva lietojums akuzatīva vietā teikumos ar vajadzības izteiksmi: tu esi jāatstāj, jūs neesat jāatstāj-,
4) vēlējuma izteikšanai lietotas dažādas darbības vārdu formas: a) tradicionālā izskaņa -tu; b) īstenības izteiksmes personu formas — dabū 'dabūtu'; c) vēlējuma izteiksme ar -tum — atstātam, gribētam, nezinātum, sacītum; d) vēlējuma izteiksmes saliktie laiki, kur palīga darbības vārds būt darināts kā nelokāmais divdabis ar izskaņu -ot: būtot, ari būšot — iespējams būtot, būšot ļāvusi, būšot varēts ieteikt, būtot vajadzējis novērtēt, nebūtot ticis, būtot bijis; arī citi ar -ot —• varot tielēties-,
5) daudz lietoti atgriezeniskie darbības vārdi — apmeklējaties, ka autiņi (lakatiņi) viegli paķerami, skolotāja domājās sajūtot, tu domā- jles būt, saruna pabeidzās, nedabūja saklausīties, ar grūtumiem jāaprodas, uzturēties 'sevi uzturēt'; bet dažiem tradicionāli atgriezeniskajiem verbiem attiecīgās galotnes trūkst — labi iepatika, uzņemt darbus;
6) īpatnējas divdabju formas: a) ar izskaņām -ams, -dams — man no stāstiem atminams, nebūtu spējams bijis atrast, drīkstams, nekas nav tā mīlams.. un., nidams, nemirstama dvēsele, nākamu ceturtdienu, kur stāvams dievgaldniekiem, man ticis zināms, lieta nāks kustināma, nekas nevarēs būt panākams, cik blj varams, no vēlāk atvedamiem, tur būdamie, visur klātbūdams 'visur klātesošs', īgnā prātā būdamai, atbildēja tuvumā būdamā.. Plieņu saimniece par pirkamiem lieciniekiem; b) divdabji ar -am un -ot personu formu vietā — domāja iespēju esam 'domāja, ka ir iespējams', es gribētu vēlam jūs, sajutās esot, sajuzdamies esot izveicīgāki rikotājies ar zobenu-, c) daži īpatnēji divdabju lietojumi — nav vis esus 'nav vis bijis', esošam 'esot', skaidrā galvā esoši, nevainotā nevainojamā';
7) no vārddarināšanas v(»dok|a vērojamas a) celmu svārstības — balodams, brīnoties, čāpāt, ?'.*āt, gāzuļoties, ģenģerot, iztukšities, kau- llšanās, sanaidēties, pabrīnoties, izgudrēt; b) 3, konjugācijas verbiem svārstības -īt un -ināt lietošanā — izbāzities par augstākiem 'iemanīties augstākos amatos', iztaisinājusi gultiņu, kūjinātos laukā, skaus- tlšanās 'apskaušanās', 'āpināt, apšķebēties, ieaudzēt, papildīt; c) atvasinājuma pamatā cita saknes forma — saspraustu, izsprausties no iepiņķējuma 'izspraukties', saroclties 'sarokoties';
8) tradicionālo priedēkļu vietā: a) atšķirīgi — aizmaksāt 'samaksāt', aizsniegt, apņemšot 'noņemšot', dadot klāt 'piedot klāt', iedabūjis 'sadabūjis', iekaitināts, iespēja 'paspēja', izmantot no bērna naudu 'iemantot bērna naudu', jāizsteidz 'jāsasteidz', noderējies 'saderējis', noejot 'aizejot', noņemt 'paņemt', nostājušies nākt 'pārstājuši nākt', pabeigusies, 'izbeigusies', pabeidzās 'nobeidzās', padabūt 'sadabūt', papaudis 'izpaudis', pasniedzams 'sasniedzams', pavēlēja draudzi 'novēlēja draudzi', pavieglināt 'atvieglināt', piepildīt (pavēles) 'izpildīt', piesniedzams 'sasniedzams', abi pietika ar vienu 'iztika ar vienu', samesties stenderē 'aizmesties stenderē', sasmieties 'pasmieties', uzģērbties 'apģērbties', uzjauties 'paļauties', uzrādīt., uz to 'norādīt', uzvirzījās un uzgrozījās pēc vajadzības 'ievirzījās un iegrozījās'; b) bez- priedēkļa formas — kustināts 'aizkustināts', likt prast 'saprast', kā protams 'kā saprotams', nebūtu spējams 'nebūtu iespējams', neturējās kā draugs 'neizturējās kā draugs', vēlēs 'pavēlēs'; c) formas ar «liekiem» priedēkļiem — man apsmiesies 'smiesies', izgādāšu 'gādāšu, rūpēšos', nomest mieru no darbiem 'mest mieru darbiem', pametās par kurinātājiem 'metās par kurinātājiem', paturpināja 'turpināja', saprata 'prata', sajutās 'jutās'; 9) vērojama atšķirīga rekcija. Visbiežāk sastopams ģenitīvs (aiz darbības vārdiem, kas literārajā valodā prasa citu locījumu) — kāju neāva, pirts.. atdzisināt, neatstās vistu kūts, dabūt pāra govu, savas nabadzības nedošu, gaidi laika, lai neaizkavētu drauga, savas daļas jāmeklē, drēbju nomērīt, nopaļāt palīdzības, pieteikt.. vajadzības, vajadzēs būt dalības-, reti nominatīvs datīva vietā — esi apnikusi.. dzīvot-, datīvs — uzticētai naudai aiztikt, es jums neaiztikšu, man.. nemīl-, akuzatīvs — ko ļāva notikt.