IPATNEJAKO VĀRDU SKAIDROJUMS
IPATNEJAKO VĀRDU SKAIDROJUMS
aika — nicinājuma izteikšanai — aklaisl, aitietis — aita, aizbil- denības labad — aizbildināšanas dēļ, attaisnošanas dēļ, aizkārtne — priekškaramā atslēga, aizkurkt — ilgi, monotoni runājot, kādu aizrunāt, šeit: uzlaist nelaimi, aizķert — sastapt, satikt mājās, aizliegties — noliegt ko, atteikties no kā, aizmirkšts — aizmiegts, aiz to — tāpēc, aiztvert — aizstāt (mājās u. tml.), sastapt, aprika — pilna rika, aprinda — rinda, kas stāv lokā ap ko, apsperties — kļūt, apmesties (iespējams, jaundarinājums), apstāvis — apstāji, apstāšanās, apšu- tains vējš — ātrs, mainīgs vējš, ārpusējs — ārpuses, ārpusē esošs, astes zvaigzne — komēta, ass, pusass — malkas garuma mērs 1,12 m, astras — zirga astes astrs, atklātības amatā — sabiedriskā amatā, nevar atķert — nevar atminēt, izdomāt, atkurst — atsaukties, at- plūds — plūdu beigas, atrasties — būt, atspirdzenigi — tā, lai atspirgtu (autora jaunvārds), atstāties — atteikties, atšūbeņš — atmuguriski, pār plecu (mest, sviest), atturpināt — atlikt, attālināt (autora jaundarinājums), (esmu) atvaļinājies — paņēmis atvaļinājumu, aizgājis no darba, atvēza — atvēziens, audzēt — audzināt, augsts (vecums) — liels (vecums), badīklis — smaili nodrāzts koks, badvei- dīgs — bada (uzturs) (autora jaundarinājums), baigu pilnā balsī — briesmu, baiļu pilnā balsi, bāreņu tiesa — iestāde, kuras aprūpē bija bāreņi u. c. sevi apgādāt nespējīgie, baroklis — barojamais, tas, kas jābaro, bezbēdīgā (steigā) — bezrūpīgā (steigā), bezmantieši — trūcīgie, bezzemnieki (autora jaundarinājums), blāvas — asinsizplūdumi no sitieniem, blīnēt — glūnēt, lūrēt, cēls — stalts, iznesigs, graciozs, izcils, celties — sākties, rasties (par domām, valodām), cerene — iecerētā, līgava, uz visciešāko — uz vislabāko, pamatīgāko, cilpada- tas — tamboradatas, citiem laikiem — citā reizē, čagans — veikls, apsviedīgs, daudzināt (kamēr sadaudzina) — runāt (kamēr piesauc, pierunā kaut ko), dienu stāvētājs — dieninieks, dežurants, dieveris — vīra brālis, dīkts — skaļš, spalgs, (no sevis) domāt — (pašam) domāt, domājamais — gaidāmais, drīzumā (ierakstījusi) — ātrumā, nepadomājot (Ierakstījusi), pie drīzumā — ātri, drīzi, dzelzszeme — dzelzsrūda, dziļjūtigs — dziļi Jūtošs (jaunvārds), dzimta, piederēt par dzimtu — dzimtsīpašums, dzīve — saimniecība, arī iedzīve, dzīvei' nieki — apakšīrnieki, dzīvība — dzīve, iedzīve, ēdmaņa — ēdamais, gādāt, gādāšana — rūpēties, aprūpe, gaisaviete — vieglprātīga sieviete, gaišprātigs — ar gaišu prātu, gudrs (autora jaundarinājums), gāju zvaigzne — planēta, gargarētn — gari un plaši, grandīt — kratīt (pakratīt, sakratīt), griezties (prom) — šeit: doties prom, sagriez- ties grodumā — samesties likumā (no smaga darba), gudreniecigs — pārgudrs, gumdit — skubināt, steidzināt, gurstite — linu sauja, gūzma — kaut kas liels, šeit laikam: liela sieviete, iecilpošana — ievilināšana cilpā, iedaudzinājums — uzskats, ko pauž, daudzina, iedibināties — iedziļināties, nokļūt domas dzīlēs, iegāds — uzkrājums, iegātnis — vīrs, kas pāriet dzīvot sievastēva namā, ienīdēt — ienīst, ieradīts — iedzimts, iericiba — iekārta, iekārtojums (piemēram, istabā), iespēt (ko) — spēt izdarīt, paveikt ko, iespējigs — tāds, kam ir iespējas, varēšana, ietikt — ietilpt, ietiņāt — ietīt, iepīt, ik gadus — katru gadu, ikkurš — ikkatrs, ipašnieciba — īpašnieku slānis, Iskijs — His- kija, Bībeles personāžs, īslaicīgi — ātri, itin — gluži, it vai pavisam — pat pavisam, izbēdziens — bēgšana, izbēgšana, neizdaiļots — neizglītots, izgrandit — izkratīt (ko meklējot), izklaušinājums — nopratināšana, izmainīt (domas) — apmainīties (domām), izmanīgs — izveicīgs, veikls, izplatīt (vēdekli) — izplest (vēdekli), izpuķēt — izrotāt (ar puķēm), izslīkt (par acim) — izskatīt (acis), izspilgusē — izlepusi, izslaigu (gājiens) — polonēze, izsuņkēt — aprunāt, izsmiet, Izteiksmes — izteicieni, iztiņāties — šeit: izgrozīties, iztraucēt — izbiedēt, likt satrūkties, iztraucējums — satrūkšanās, bailes, izvairibas — izvairīšanās, izveicnieks — izveicīgs cilvēks (autora jaunvārds), nav Izvedams — nav ieviešams, izžorlties — izstaipīties, izžāvāties, jāre — tracis, jārēšanās, jaunākā (laikā) — pēdējā (laikā), jēgties (pa sapulcēm) — ņemties, darboties, jel — vismaz, ježakas — koki, ko liek uz ragavām, lai tās būtu platākas, praviets Jona — Jonass, Bībeles personāžs, jūdēt — nomierināt, salabināt, jūkle — jūklis, jūkligs — juceklīgs, (ceļa) jūtis — (ceļu) krustojums, krustceles, ka (nedzirdētu) — lai (nedzirdētu), darbos kā vārdos — gan darbos, gan vārdos, kad — ka, kāddien — kādu dienu, kāju teka — kājceliņš, taka, kalnpus (elkoņa) — virs (elkoņa), kambaris — šeit: brāļu draudzes lūgšanu nams, kambaru tēvi — brāļu draudzes sludinātāji, sacītāji, kāpene — ziemas ceļā vietas uz ceļa, kur nokusis sniegs, kārības — kāre, iekāres, kārstīties apkārt (kam) — snaikstīties, mēģināt iegūt (ko), (sadabūt) kārtā — zivju murdā, katrs — kurš (no abiem), kaut kurš — kurš katrs, jebkurš, kerenkas — naudas zīmes, ko Krievijā lietoja pēc Februāra revolūcijas, klebikis — durvju kliņķis, kleņģis — slaists, knipeles — mežģīnes, kopgājēji — kopā ejošie, krāpniecigs — krāpnieka (svešinieks), nekrist (to darīt) — nepienākties, uz kris- tapi — uz pristavu, krujāties — gatavoties (uz kā iegūšanu), kuls — klona grīda, kurmēr — cik necik, kaut cik, kur — kurš, kura, kāds, kāda, (par sevi) kurš — katrs (atsevišķi), kurš (darbs darāms) — šis darbs darāms, labpatīkams — patīkams, labprātīgs — ar labu prātu, labprātību (lūgt) — pretī nākšanu (lūgt), lai (jāatdod) — kaut arī (jāatdod), lai… vai nē — vai… vai nē, lai… lai — kaut… kaut, uz laimes — paļauties uz gadījumu, (veseļošanās) laikmets — laiks, lānot —- nabagot, prasīdamam staigāt (autora jaunvārds), lēna (runāšana) — klusa runāšana, (neredzēta) lepnuma — (neredzēti) lepni, grezni, līdza (dzirdēt) — arī, tāpat, līdzi, līdzmājinieciba — līdzsaimnieki mājā (autora jaunvārds), lidzvedamais — līdzi vedamais, liekšu — lieku, blakus, sāņus (darbus), lieliski — ļoti, likopi — salīgšana, līguma atzīmēšana, limbu (ježakas) — koki, ko liek uz ragavām vai ratiem, lingu lingām — līkumu līkumis, lūkot — uzraudzīt, pieskatīt, jaunumi — ļaundarības, ļēpis — sikspārnis, ļerdzīgi (cilvēki) — nepatīkami,' nejauki (cilvēki) (autora jaundarinājums), maigles — knaibles, mājniece — mājasmāte, mājotne — mājvieta, mārša — brāļa sieva, uz mata — tiešām, mazcieniba — necieņa, ma- zit — mazdrusciņ, (ne)mēgšana — (ne)mēģināšana ko darīt (autora jaundarinājums), melngalvīte — pavasara puķe, arī jāņa poga, migu- žas, miegužas — miega pūžņi, nemīl (par to runāt) — nav patīkami, nepatīk (par to runāt), nemīlēsies (dzert) — negribēsies (dzert), (mālu) mine — mālains, dubļains ceļš, nemisīgi — bez kļūdīšanās, (pa)misities — kļūdīties, modzēklis — spoks, nemost (nemož) — neprast, nesaprast, nagatēt — palaist nagus (autora jaundarinājums), nākt (pagalam) — būt (pagalam), naškinkūšu, neškiņķošu — nedāvināšu, neaizbildināmi (apvainoti) — bez iespējām attaisnoties, nebēdīgi — ar nevērību, bezrūpīgi, aiz nebēdības — aiz necieņas, pavisam… nedz kā — nedz… nedz, negantības (darbiem) — negantiem darbiem, (uz) neiespējamību — (uz ko) neiespējamu, kas nav iespējams, ne ilgi — ne pēc ilga laika, uz (arī: no) neizdevībām — uz neizdošanos, no neizdošanās, nekatrs — neviens no abiem, nekurā ziņā — nekādā ziņā, nespējnieks — nabags, nevesels — slims, nevienādība — nevienlīdzība, nievātnīgi — nievīgi, nievājoši, no vienas puses,. uz otru pusi — no vienas puses.. no otras puses, nodibināts — noskaidrots, izdibināts, nodrūdzēt — nosalt, nokopt — novākt, sakārtot, nomaidit — nomīdīt, iezīmēt, (agri) nomirēja — (agri) nomirusi, jauna nomirusi, nosaucināt — nolādēt, (esot turama) no- slēptibā — (turot) noslēptu, nospaidigs — nomācošs, nospiedošs, no- spāres — nojume, līdz zemei nojumts jumts, pagaiji — pakūri, gai- iējošie gali, (apģērbu) pagali — novalkātu drēbju gabali, paguzu — sakumpis, uz paliekamu (laiku) — paliekoši, pamaz — pamazām, paņēmiens — rindiņa, papirms — vispirms, papriekšu, par visārn lietām — galvenokārt, visam pāri, pārsaucējs — noliedzējs, pārsaucīgi — noliedzot iepriekšējo, pārsaukāt — norāt, likt atteikties, pārsaukums — pārmetums, arī: atteikšanās, pārspēcinieki — tie, kam ir pārspēks, pārsvars, pārtišs — tīši pārmērīgs, Pasilija — Sibīrija (senākā forma), (nāca) pasludinājums — (tika) pasludināts, pasmidit — pasmidināt, pasmīnēdams — pasmaidīdams, pašprātiba — paštaisnība, iedomība, pušskanis — patskanis, pašstāviba — patstāvība, pati — saimniece, sieva, (no) patiesības — patiess, patkulē — protokolā, paveidam — piemēram, pavēstīt — izsaukt ar pavēsti, pavisam — vispār, pavisu visam — pavisam, pēc — pēc tam, pie rindas — šeit: dienas kārtībā, pēclaikiem — nākošiem laikiem, piebāzišana — piekukuļošana, bez piedauzības (Izrunāties) — pieklājīgi (runāt), piedauzīgs — nekaunīgs, nepieklājīgs, piedauzīga dzīves kārtība — šeit: prostitūcija, pielaist — pievienot, pielaižams — pieļaujams, pierizgāt — piebāzt, piespējams — tāds, ko var pakļaut, pilnība — pilns apjoms, (netiks) pilnības — (nebūs) pilnā apjomā, pirmā galā — vispirms, pirmām galam — sākumam, pirmējais — iepriekšējais, pirmāk — iepriekš, pirmākā tiesība — pirmtiesības, plegznēt — miegaini gaidit, plēne — šeit: plāna drēbe, prast — saprast, noprast, prāti — domas, pretestība — pretošanās, priekšliekamā karote — ēdamkarote, puslīdz — daļēji, pušelnica — līdziedzīvotāja, pušelnieks — līdzsaimnieks, pūš- ļēgi — nastiņa, sainis (autora jaundarinājums), (visa) radība — šeit: (viss) esošais, pastāvošais, (ne)rādijās (apmierināms) — likās, ka nav nomierināms, rēgāties — šeit: raudzīties, ar acīm meklēties, arī snaikstīties, reižu reizēm — daudzreiz, riklis — rijīgs cilvēks, rin- kas — tirgus, rokas kambaris — pieliekamais kambaris, rokasmeita — kalpone, apkalpotāja, (rijas) rove — (rijas) krāsns virsējā daļa, sa- censonība — sāncensība, sacensonis — sāncensis, sacilkt — savilkt cilpā (autora jaundarinājums), sagrandīt — sabiedēt, satricināt, (nospiestā) sajūtībā — juzdamies (nospiests), sainiošana — apsaimniekošana, (kopā) salaist — apvienot, salaužņu blāķi — drupu kaudzes, blāķi, salīdzināt — samierināt, samanīties — sajusties, samērā (ar mūža īsumu) — samērojami, arī: lielā mērā, samērīgs (ar mācībām) — (izglītībai, zināšanām) atbilstošs, samērojams, samutēties — saskūpstīties, sapratīgs — ar sapratni, izpratni, saprotamā (nozīmē) — zināmā (nozīmē), sastādāmās dajas — sastāvdaļas, (atbildi) sastādīt — (atbildi) dot, sagatavot, satiņāt — satīt, ietīt, satrinkt — satriekt, sadzīt, Saules valsts — Saules sistēma, savieši — savējie, savlabuma (jautājums) — sava labuma (jautājums), pašlabuma (jautājums), savalnes — bandas, savrups tīrums kalpam, savvaloda — nesaprotama, ari neskaidra valoda, (ņemt) savvaļīgi — (ņemt) patvaļīgi, sēkāt — sēkt, smagi elpot, sekosi — tūlīt, uz pēdām, sekretē- riete — rakstvede, sekretāre (autora jaundarinājums), sēks — nopļauta zāle, sievietišks (liktens) — sievietes (liktenis), sināta — senāts, sirdusirdldamies — stipri dusmodamies, skrebeligs — nevaldāms, ātrs, skriveriša — rakstvede, skurmis — kaudze, kopa, slaumains — nekopts, netīrs, slēpsna — paslēpies cilvēks, sniegties — šeit: tiekties, spaidonlgs — spiedīgs, nomācošs, spējams — iespējams, (rijas) spelte — (rijas) krāsns dibens, spiķis — spieķis, spirdzenlgs — atspirdzinošs, stāvbāzām — stāvgrūdām, stāvoklis — katedra, tribīne, stāvu zvaigzne — zvaigzne, stebene — apaļš koks, šeit iron.: šautene, stiprs (mutes turētājs) — drošs, pārliecinošs, strejgabals — no saimniecības atsevišķi esošs zemes gabals, stukalka — pļēgurs, sviestene — saulpurene, šai — šajā, šaubīgi gaidīdams — ar šaubām gaidīdams, šurmigs — spēcīgs, enerģisks, tad — nu taču, tad taču, tādā ziņā — tādējādi, tai — tajā, tekatnis — četrus līdz piecus gadus vecs bērns, uz ticības — uzticoties, ar uzticēšanos, tiekams — iekams, kamēr vēl, tieseltiieclgs — ķildīgs, kašķīgs, tikpat ap .. kā ap — gan… gan, vienlīdz… kā, traucēk'āgs — 1) traucējošs, nepatīkams, 2) nemierīgs, ar pārtraukumiem (par rniegu), tūgoties — šeit laikam: gausties, (uztura) tukšibā — bez uztura, tukšiniecigs (puika) — tukšinieks puika, uzdoties — pieteikties, uzlūkot — uzraudzīt, uzmašas — īpaši, ar nolūku, (pie) uzprova — (uz) piemērīšanu, uzstādīt — uzlikt, uztrauktibas (lapa) — brīdinājuma (lapa), ar uztraucošām ziņām, uzturēties — sevi uzturēt, iztikt ar saviem līdzekļiem, vaļas stundas — brīvās stundas, vaļenieki — vecāki cilvēki, kas nelīgst pastāvīgā darbā, bet atstrādā dienas par uzturu, vadons — vadītājs, vajādams (bars) — vajājošs (bars), varkšķis — pļāpa, vasarnīca — vasaras kalpone, vairāk, nekā domāts un pat vēlēties — gribēts, kā ver- dots — kā vārīts, kā applaucēts, arī: uz karstām pēdām, vērot — ievērot, rūpēties, vienādi — vienmēr, (mantas izdalījums) pastāvēs vienāds — (mantas izdalīšana) būs vienmēr, vienkop — kopā, vienā vietā, vienkopiba — 1) kolektīvais īpašums, 2) kolektīvisms, vienko- pibā — kopu