ikmets — laiks, lānot —- nabagot, prasīdamam staigāt (autora jaunvārds), lēna (runāšana) — klusa runāšana, (neredzēta) lepnuma — (neredzēti) lepni, grezni, līdza (dzirdēt) — arī, tāpat, līdzi, līdzmājinieciba — līdzsaimnieki mājā (autora jaunvārds), lidzvedamais — līdzi vedamais, liekšu — lieku, blakus, sāņus (darbus), lieliski — ļoti, likopi — salīgšana, līguma atzīmēšana, limbu (ježakas) — koki, ko liek uz ragavām vai ratiem, lingu lingām — līkumu līkumis, lūkot — uzraudzīt, pieskatīt, jaunumi — ļaundarības, ļēpis — sikspārnis, ļerdzīgi (cilvēki) — nepatīkami,' nejauki (cilvēki) (autora jaundarinājums), maigles — knaibles, mājniece — mājasmāte, mājotne — mājvieta, mārša — brāļa sieva, uz mata — tiešām, mazcieniba — necieņa, ma- zit — mazdrusciņ, (ne)mēgšana — (ne)mēģināšana ko darīt (autora jaundarinājums), melngalvīte — pavasara puķe, arī jāņa poga, migu- žas, miegužas — miega pūžņi, nemīl (par to runāt) — nav patīkami, nepatīk (par to runāt), nemīlēsies (dzert) — negribēsies (dzert), (mālu) mine — mālains, dubļains ceļš, nemisīgi — bez kļūdīšanās, (pa)misities — kļūdīties, modzēklis — spoks, nemost (nemož) — neprast, nesaprast, nagatēt — palaist nagus (autora jaundarinājums), nākt (pagalam) — būt (pagalam), naškinkūšu, neškiņķošu — nedāvināšu, neaizbildināmi (apvainoti) — bez iespējām attaisnoties, nebēdīgi — ar nevērību, bezrūpīgi, aiz nebēdības — aiz necieņas, pavisam… nedz kā — nedz… nedz, negantības (darbiem) — negantiem darbiem, (uz) neiespējamību — (uz ko) neiespējamu, kas nav iespējams, ne ilgi — ne pēc ilga laika, uz (arī: no) neizdevībām — uz neizdošanos, no neizdošanās, nekatrs — neviens no abiem, nekurā ziņā — nekādā ziņā, nespējnieks — nabags, nevesels — slims, nevienādība — nevienlīdzība, nievātnīgi — nievīgi, nievājoši, no vienas puses,. uz otru pusi — no vienas puses.. no otras puses, nodibināts — noskaidrots, izdibināts, nodrūdzēt — nosalt, nokopt — novākt, sakārtot, nomaidit — nomīdīt, iezīmēt, (agri) nomirēja — (agri) nomirusi, jauna nomirusi, nosaucināt — nolādēt, (esot turama) no- slēptibā — (turot) noslēptu, nospaidigs — nomācošs, nospiedošs, no- spāres — nojume, līdz zemei nojumts jumts, pagaiji — pakūri, gai- iējošie gali, (apģērbu) pagali — novalkātu drēbju gabali, paguzu — sakumpis, uz paliekamu (laiku) — paliekoši, pamaz — pamazām, paņēmiens — rindiņa, papirms — vispirms, papriekšu, par visārn lietām — galvenokārt, visam pāri, pārsaucējs — noliedzējs, pārsaucīgi — noliedzot iepriekšējo, pārsaukāt — norāt, likt atteikties, pārsaukums — pārmetums, arī: atteikšanās, pārspēcinieki — tie, kam ir pārspēks, pārsvars, pārtišs — tīši pārmērīgs, Pasilija — Sibīrija (senākā forma), (nāca) pasludinājums — (tika) pasludināts, pasmidit — pasmidināt, pasmīnēdams — pasmaidīdams, pašprātiba — paštaisnība, iedomība, pušskanis — patskanis, pašstāviba — patstāvība, pati — saimniece, sieva, (no) patiesības — patiess, patkulē — protokolā, paveidam — piemēram, pavēstīt — izsaukt ar pavēsti, pavisam — vispār, pavisu visam — pavisam, pēc — pēc tam, pie rindas — šeit: dienas kārtībā, pēclaikiem — nākošiem laikiem, piebāzišana — piekukuļošana, bez piedauzības (Izrunāties) — pieklājīgi (runāt), piedauzīgs — nekaunīgs, nepieklājīgs, piedauzīga dzīves kārtība — šeit: prostitūcija, pielaist — pievienot, pielaižams — pieļaujams, pierizgāt — piebāzt, piespējams — tāds, ko var pakļaut, pilnība — pilns apjoms, (netiks) pilnības — (nebūs) pilnā apjomā, pirmā galā — vispirms, pirmām galam — sākumam, pirmējais — iepriekšējais, pirmāk — iepriekš, pirmākā tiesība — pirmtiesības, plegznēt — miegaini gaidit, plēne — šeit: plāna drēbe, prast — saprast, noprast, prāti — domas, pretestība — pretošanās, priekšliekamā karote — ēdamkarote, puslīdz — daļēji, pušelnica — līdziedzīvotāja, pušelnieks — līdzsaimnieks, pūš- ļēgi — nastiņa, sainis (autora jaundarinājums), (visa) radība — šeit: (viss) esošais, pastāvošais, (ne)rādijās (apmierināms) — likās, ka nav nomierināms, rēgāties — šeit: raudzīties, ar acīm meklēties, arī snaikstīties, reižu reizēm — daudzreiz, riklis — rijīgs cilvēks, rin- kas — tirgus, rokas kambaris — pieliekamais kambaris, rokasmeita — kalpone, apkalpotāja, (rijas) rove — (rijas) krāsns virsējā daļa, sa- censonība — sāncensība, sacensonis — sāncensis, sacilkt — savilkt cilpā (autora jaundarinājums), sagrandīt — sabiedēt, satricināt, (nospiestā) sajūtībā — juzdamies (nospiests), sainiošana — apsaimniekošana, (kopā) salaist — apvienot, salaužņu blāķi — drupu kaudzes, blāķi, salīdzināt — samierināt, samanīties — sajusties, samērā (ar mūža īsumu) — samērojami, arī: lielā mērā, samērīgs (ar mācībām) — (izglītībai, zināšanām) atbilstošs, samērojams, samutēties — saskūpstīties, sapratīgs — ar sapratni, izpratni, saprotamā (nozīmē) — zināmā (nozīmē), sastādāmās dajas — sastāvdaļas, (atbildi) sastādīt — (atbildi) dot, sagatavot, satiņāt — satīt, ietīt, satrinkt — satriekt, sadzīt, Saules valsts — Saules sistēma, savieši — savējie, savlabuma (jautājums) — sava labuma (jautājums), pašlabuma (jautājums), savalnes — bandas, savrups tīrums kalpam, savvaloda — nesaprotama, ari neskaidra valoda, (ņemt) savvaļīgi — (ņemt) patvaļīgi, sēkāt — sēkt, smagi elpot, sekosi — tūlīt, uz pēdām, sekretē- riete — rakstvede, sekretāre (autora jaundarinājums), sēks — nopļauta zāle, sievietišks (liktens) — sievietes (liktenis), sināta — senāts, sirdusirdldamies — stipri dusmodamies, skrebeligs — nevaldāms, ātrs, skriveriša — rakstvede, skurmis — kaudze, kopa, slaumains — nekopts, netīrs, slēpsna — paslēpies cilvēks, sniegties — šeit: tiekties, spaidonlgs — spiedīgs, nomācošs, spējams — iespējams, (rijas) spelte — (rijas) krāsns dibens, spiķis — spieķis, spirdzenlgs — atspirdzinošs, stāvbāzām — stāvgrūdām, stāvoklis — katedra, tribīne, stāvu zvaigzne — zvaigzne, stebene — apaļš koks, šeit iron.: šautene, stiprs (mutes turētājs) — drošs, pārliecinošs, strejgabals — no saimniecības atsevišķi esošs zemes gabals, stukalka — pļēgurs, sviestene — saulpurene, šai — šajā, šaubīgi gaidīdams — ar šaubām gaidīdams, šurmigs — spēcīgs, enerģisks, tad — nu taču, tad taču, tādā ziņā — tādējādi, tai — tajā, tekatnis — četrus līdz piecus gadus vecs bērns, uz ticības — uzticoties, ar uzticēšanos, tiekams — iekams, kamēr vēl, tieseltiieclgs — ķildīgs, kašķīgs, tikpat ap .. kā ap — gan… gan, vienlīdz… kā, traucēk'āgs — 1) traucējošs, nepatīkams, 2) nemierīgs, ar pārtraukumiem (par rniegu), tūgoties — šeit laikam: gausties, (uztura) tukšibā — bez uztura, tukšiniecigs (puika) — tukšinieks puika, uzdoties — pieteikties, uzlūkot — uzraudzīt, uzmašas — īpaši, ar nolūku, (pie) uzprova — (uz) piemērīšanu, uzstādīt — uzlikt, uztrauktibas (lapa) — brīdinājuma (lapa), ar uztraucošām ziņām, uzturēties — sevi uzturēt, iztikt ar saviem līdzekļiem, vaļas stundas — brīvās stundas, vaļenieki — vecāki cilvēki, kas nelīgst pastāvīgā darbā, bet atstrādā dienas par uzturu, vadons — vadītājs, vajādams (bars) — vajājošs (bars), varkšķis — pļāpa, vasarnīca — vasaras kalpone, vairāk, nekā domāts un pat vēlēties — gribēts, kā ver- dots — kā vārīts, kā applaucēts, arī: uz karstām pēdām, vērot — ievērot, rūpēties, vienādi — vienmēr, (mantas izdalījums) pastāvēs vienāds — (mantas izdalīšana) būs vienmēr, vienkop — kopā, vienā vietā, vienkopiba — 1) kolektīvais īpašums, 2) kolektīvisms, vienko- pibā — kopus, kopīgi, vienkoplgi kopīgi, kolektīvi, vienkoplgs — kopējs, kolektīvs, vienpakaļ otras — vienu pēc otras, vienviet — kopā, vietējibā — uz vietas, pie vietējiem, vilcenlgs — tāds, kas vilcinās, (dara ko) vilcinādamies, arī (kas) novilcināts, vlldities — cerēt, domāt (par precībām), (suņu) vilte — (suņu) bars, viņlaik — viņos laikos, viņlaudis, viņļaužu — kaimiņi, kaimiņu, virkšēt — švirkstēt, virslieta — galvenā lieta, galvenais jautājums, (kā kādu) virsnieku — (kā ko) virsējo, vadošo, virspilsēta — galvaspilsēta, visādi — visādos veidos, (tik) visai — (tik) ļoti, visgaligi — galīgi, arī: galu galā, visgallgs — galējais, viskopigs — kopīgs visiem, vispārējs, visnicenī' gāk — visnicinošāk, palika vispāri kluss — viscaur, visur, visapkārt, vispēdīgi — 1) paši pēdējie, 2) pašās beigās, vispusīgi — no visām pusēm, zaļokšņi — pilnā spēkā esoši (par cilvēku), zaļotāji — uzdzīvotāji, tie zaļi dzīvo, zīmēt — domāt, zīmējoties — šeit: kas attiecas, Zimsāns, Zimzans — Simšons, Bībeles personāžs, izcils stiprinieks, zināmais — jau pazīstamais, pieminētais, žartot — jokoties, smieties, iļagans — neizveicīgs, lempīgs, žurme — spēks, enerģija.