Milzenis viņus bija pamanījis un sagriezās sāniski. Tas bija mainījis virzienu un acīm redzami peldēja garām. Vai tas grasījās nokļūt viņiem aiz muguras un uzklupt no kāda negaidītāka virziena? Briesmoņa silueta forma bija dīvaina, tā galva bija milzīgi liela un plata salīdzinājumā ar ķermeni, kas astes daļā sašaurinājās. Kamilla redzēja, ka milzīgās galvas abās pusēs ir smailas spuras, kas salīdzinājumā ar galvas izmēru šķita ļoti trauslas. Radījuma vēders spīdēja balts.
Radījums atkal pagriezās horizontāli. Tas grasījās peldēt garām tikai desmit vai piecpadsmit metru attālumā. Jo vairāk tas tuvojās, jo biedējošāks izskatījās. Tas bija gigantisks, milzīgā galva droši vien bija daudzus metrus plata. Dzīvniekam kopumā vajadzēja būt vismaz desmit, divpadsmit metru garam. Kad tas peldēja viņiem garām, straumes un virpuļus varēja skaidri sajust. Kamilla redzēja, ka briesmonim bez lielajām krūšu spurām ir arī divas muguras spuras, no kurām priekšējā skaidri bija lielāka. Milža sānos bija horizontālas vagas un baltu plankumu veidotas vertikālas līnijas. Arī galva un spuras bija apaļu plankumu noklātas.
Briesmonim bija spēcīga, vertikāla aste, ne līmeniska kā valim. Tātad valis tas nevarēja būt. Kamilla redzēja, kā aste slinki un mierīgi airējas augšup un lejup. Viņa noskatījās, kā briesmonis pamazām slīd tālāk un nozūd zili zaļajā dūmakā.
Vai tas atgriezīsies? No kuras puses tas nāks?
Kamilla atcerējās “Žokļu” ainu, kurā baltā haizivs piepeši bija uzbrukusi no mugurpuses būrim, kas karājās zem ūdens, un viņa sajuta, kā dauzās sirds. Tās ātrā pulsēšana sitās ausīs kā diskodziesmas bumsīšanās.
Taču, kad viņa atkal palūkojās uz Marti, viņš neizskatījās izbijies vai pat pārsteigts, bet gan, gluži otrādi, plati smaidīja, apmierināts un iedomīgs. Kamilla izjuta dziļu sašutumu, redzot Marti izteiksmi. Marti pamāja ar roku, ka viņiem vajadzētu uzcelties virspusē. Kamilla izveidoja apli starp
īkšķi un pirkstiem par zīmi, ka ir sapratusi. Marti pamāja ar galvu. Viņš pāris reižu savēcināja peldpleznas, turot kājas kopā, un pacēlās virs ūdens kā ronis.
— Tas gan bija kaut kas, — teica Marti, kad viņi plunčājās ūdenī starp metru augstajiem viļņiem. — Kā tev patika?
— Kas… tas bija? — jautāja Kamilla.
— Nu, vaļhaizivs, protams, — teica Marti.
Viņa balss tonis kaitināja Kamillu, jo Marti izturējās lā, it kā runa būtu par kādu pašsaprotamu lietu.
— Tu to neatpazini? Pasaules lielākā zivs! Un tad vēl diezgan liels indivīds. Veca, ļoti liela mātīte.
— Vai tās nav bīstamas? — Kamilla vaicāja.
Kamilla uz mirkli nolaidās zem ūdens pārbaudīt, vai briesmonis noteikti ir prom. Viņa nekā neredzēja un atkal uznira. Marti atklāti uzjautrinājās. Aizvāc to smīnu no sava ģīmja, Kamilla aizkaitināta nodomāja. Varētu tomēr būt mazliet pieklājīgāks, īpaši, ja es maksāju par mūziku.
— Tās ēd planktonu, — paskaidroja Marti. — Tāpat kā daži bārdainie vaļi. Mēs planktona ēdājiem esam mazliet par lielu.
Es ienīstu jūras bioloģiju, nodomāja Kamilla. Viņa sajutās līdz sirds dziļumiem nokaunējusies.
21
Nākamajā rītā pamodusies, Kamilla uzreiz pamanīja, ka gaisā ir spēcīga dūmu smaka. Viņa apģērbās un izsteidzās uz klāja. Hua un Marti, atbalstījušies pret margām, domīgi lūkojās uz apkārtni. Saule jau bija uzlēkusi, taču tā spīdēja tikai kā blāvs rēgs caur netīri pelēko dūmaku, kas klājās virs jūras. KamilJa pamanīja arī to, ka saules stari nesilda kā parasti. Viņa uzreiz saprata, kāpēc, piemēram, astoņdesmit procenti indiešu, pēc avīžu stāstiem, cieš no spēcīga D vitamīna trūkuma. Tsina sala un citas salas bija nozudušas miglā, neredzēja pat to siluetus.
— Kā lielpilsētu smogs, — noteica Kamilla. — No kurienes tas nāk?
No Hanojas?
Hua un Marti saskatījās, kā jautājot viens otram, kurš to izskaidros Kamillai. Es neciešu to jūsu žestu, nodomāja Kamilla. Tas man liek justies dumjai un atstumtai.
— Indijas, Ķīnas un Indonēzijas smogi aizvien biežāk saaug kopā, — paskaidroja Hua. — Un mēs vienmēr paliekam tiem pa vidu. Bieži uz , vairākām nedēļām no vietas. Pat mēnesi, ja gadās stiprāks El Ninjo.
Nu, protams, domāja Kamilla.
— Ķīnas smogi rodas no automašīnām un rūpnīcām, un nelielu apmēru akmeņogļu un biomasas dedzināšanas, — papildināja Marti. — Indijas smogi rodas no automašīnām un rūpnīcām, un biomasas dedzināšanas. Indonēzija dod savu artavu galvenokārt no kūdras un meža, kā arī pazemes akmeņogļu ugunsgrēkiem. Starptautiskā sadarbība savā labākajā izpausmē! International Cooperation for a Global Termoggedon.
Kamilla atminējās reiz lasījusi kādu rakstu vai ziņu par akmeņogļu ugunsgrēkiem. Taču viņa nespēja atsaukt atmiņā detaļas.
— Indonēzijā notiek daudz vairāk pazemes akmeņogļu ugunsgrēku nekā visās citās valstis kopā, — teica Marti. — Pēc viena aprēķina, to varētu būt trīssimt tūkstoši.
— Trīssimt… tūkstoši? —Kamilla pārjautāja.
— Nu, tas ir lielākais publicētais aprēķins, un tas patiesībā ir balstīts tikai uz dažiem nodalītos apvidos pēkšņi izdarītiem mērījumiem. Piemēram, uz to, ka gar ceļu, kas ved no Balikpapanas uz Samarindu, simt kilometru garumā ir simtiem atsevišķu akmeņogļu ugunsgrēku.
— Kā to var būt tik daudz? — jautāja Kamilla.
Dūmu smaka nu bija spēcīgāka nekā iepriekš, un Kamilla juta, kā smogs sākkņudināt viņas plaušas. Kaklā tecēja no kairinājuma radušās gļotas, un viņai vajadzēja krekšķināt un klepot, lai kniešana mazinātos. Smogs koda arī acīs, it kā tajās būtu iekaisīti smalki jo smalki stikla putekļi.
— Indonēzija pēdējo četrdesmit piecu miljonu gadu laikā bijusi zemeslodes lielākā akmeņogļu rūpnīca, — paskaidroja Marti. — Jūras līmenis ir cēlies un krities sauszemes ledāju izplešanās un kušanas taktī. Droši vien kopumā simtiem reižu. Vienmēr, kad ūdens pacēlies, kūdras purvi ir palikuši zem ūdens. Uz kūdras ir sakrājušies koraļļi, miris planktons un smiltis. Kūdra ir sacietējusi par brūnoglēm, un no koraļļiem un planktona, un smiltīm ir iznācis kaļķakmens un smilšakmens.
Marti izņēma no kabatas pildspalvu un papīru. Viņš savilka vairākas horizontālas līnijas, sadalot lapu daudzās šaurās daļās. Tad viņš piepildīja katru otro daļu ar blīvu, pa labi sasvērušos svītrojumu un atlikušās ar retāk iezīmētām, pa kreisi sasvērtām līnijām.
— Zem Papua, Sumatras un Kalimantānas kūdras purviem ir šādas daudzstāvu kūkas. Daudzstāvu plato, kuros pēc kārtas ir ogles un no jūras dibena nogulumiem radušies akmeņi. Indonēzijas oglēs ir arī daudz sēra savienojumu, jo Indonēzijā ir daudz vulkānu.
— Kāpēc tā ir nozīmīga informācija? — jautāja Kamilla.
— Tas nosaka to, cik viegli akmeņogles pašas aizdegas, — paskaidroja
Marti. — Jo vairāk pirītu un sulfītu, jo vieglāk ogles aizdegas. Indonēzijas akmeņogles sāk gruzdēt četrdesmit grādos, līdzko tām tiek klāt kaut mazliet skābekļa.
Oho, Kamilla nodomāja. Tas izklausās diezgan nopietni.
— Turklāt Indonēzijas daudzstāvu plato tiek ļoti vēdināti, — paskaidroja Marti. — Un aprīkoti ar daudzām notekām.
Marti iezīmēja kaļķakmens slāņus attēlojošajās joslās nenoteiktu formu caurumus. Daļa no tiem bija vertikāli, daļa — horizontāli. Marti vispirms uzzīmēja caurumiem kontūras un tad aizķēpāja to iekšpusi melnu.