Tomēr, ja turpināsiet sevi mānīt, domājot, ka cigarete ir patiesa vērtība vai ka jums tās vietā nepieciešams aizstājējs, jūs jutīsieties piekrāpts un nelaimīgs, un pilnīgi iespējams, ka tas beigsies ar to, ka atsāksiet smēķēt. Ja jums, tāpat kā mājsaimniecēm, skolotājiem, ārstiem un pārējiem, nepieciešams patiess pārtraukums, drīz jūs to izbaudīsiet vēl vairāk, jo jums nebūs sevi jāsmacē.
Atcerieties, jums nav vajadzīgs aizstājējs. Tukšuma sajūta ir tieksme pēc indes, un drīz tā pazudīs. Pāris nākamās dienas izmantojiet to kā atbalstu. Izbaudiet sava ķermeņa atbrīvošanu no indes un prāta atbrīvošanu no verdzības un atkarības.
Ja maltīšu laikā ēdīsiet vairāk tāpēc, ka jums būs uzlabojusies apetīte, un pāris dienās pieņemsieties svarā par pāris mārciņām, nesatraucieties par to. Kad piedzīvosiet "atklāsmes brīdi", ko aprakstīšu vēlāk, jums būs pašpaļāvība un jūs redzēsiet, ka jebkuru problēmu, ieskaitot ēšanas paradumus, var atrisināt, pozitīvi domājot, un jūs to spēsiet. Bet jūs nedrīkstat sākt niekoties ar ēdienu maltīšu starplaikos. Ja tā darīsiet, kļūsiet resns un nelaimīgs un pat nepamanīsiet, pa kuru laiku esat ticis vaļā no tabakas. Tā vietā, lai atbrīvotos no problēmas, jūs tikai atbīdīsiet to.
Vai man būtu jāizvairās no kārdinājuma situācijām?
Līdz šim savos padomos esmu bijis visai kategorisks, tāpēc, lūdzu, uztveriet šo padomu kā norādījumu, nevis priekšlikumu. Esmu kategorisks tāpēc, ka, pirmkārt, maniem padomiem ir saprātīgi un praktiski iemesli, un, otrkārt, šos iemeslus apstiprina dziļa problēmas izpēte.
Nožēloju, ka nevaru būt kategorisks jautājumā par to, vai atradināšanās periodā vajadzētu atturēties no kārdinājuma situācijām vai ne. Katram smēķētājam vajadzēs izlemt pašam. Kaut gan es varu izteikt kādu noderīgu priekšlikumu.
Atkārtoju — smēķēt mums visu mūžu liek bailes, un šīm bailēm ir divas fāzes.
1. "Kā es varu izdzīvot bez cigaretes?" Šīs bailes ir tā panika, kas pārņem smēķētāju, esot vēlu ārpus mājas, kad cigarešu krājums sāk izsīkt. To nerada fiziskās atradināšanās sāpes, bet psiholoģiskās bailes no atkarības — jūs nevarat iztikt bez cigaretes. Tās parasti ir visizteiktākās, kad smēķējat pēdējo cigareti; šajā brīdī fiziskās atradināšanās simptomi ir visnejūtamākie. Tās ir bailes no nezināmā, līdzīgi kā mācoties nirt. Tramplīna dēlis ir pēdas augstumā, taču šķiet, ka tās ir sešas pēdas. Ūdens ir sešas pēdas dziļš, bet šķiet esam pēdu dziļš. Lai ienirtu, nepieciešama drosme. Jūs esat pārliecināts, ka sašķaidīsiet savu galvu. Ieniršana ir grūtākā daļa. Ja jums ir drosme to izdarīt, pārējais būs viegli.Tas izskaidro, kāpēc citādi ar stipru gribu apveltīti smēķētāji vai nu nekad nav mēģinājuši atmest, vai arī var izturēt tikai pāris stundu, kad mēģina to darīt. Patiesībā daži, kas izsmēķē divdesmit cigarešu dienā, nolemjot atmest, nākamo cigareti izsmēķē ātrāk nekā tad, ja nebūtu pieņēmuši šādu lēmumu. Šis lēmums rada paniku, kas noved pie stresa. Tas ir viens no gadījumiem, kad smadzenes dod signālu "paņem cigareti", taču tagad jūs to nedrīkstat. Jūs jūtaties slikti — vairāk stresa. Mehānisms atkal uzvelkas, drošinātāji izdeg, un jūs aizsmēķējat. Neuztraucieties. Šī panika ir tikai psiholoģiska. Tās ir bailes, ka esat atkarīgs. Jaukā patiesība ir tāda, ka neesat, pat kamēr vēl esat fiziski atkarīgs no nikotīna. Nekrītiet panikā. Vienkārši uzticieties man un ienirstiet.
2. Otrā baiļu fāze ir ilglaicīgāka. Tā iekļauj bailes par to, ka nākotnē noteiktas situācijas bez cigaretes nebūs tik baudāmas un ka bez cigaretes nespēsiet tikt galā ar dzīves grūtībām. Neuztraucieties. Ja spēsiet ienirt, atklāsiet, ka ir gluži pretēji. Pati par sevi izvairīšanās no kārdinājuma ir apskatāma divās kategorijās.
3. "Turēšu cigaretes aizsniedzamā vietā, kaut arī nesmēķēšu tās. Jutīšos pašapzinīgāks, zinot, ka tās tur ir." Neveiksmju procents šādos gadījumos ir daudz augstāks, nekā aizmetot cigaretes prom. Domāju, tas, galvenokārt, ir tāpēc, ka viegli pieejamu cigareti aizsmēķēt ir vieglāk, ja atmešanas periodā jums gadās slikta diena. Taču, ja jums jāuzņemas neērtības, lai ietu ārā un kādu paciņu nopirktu, kārdinājumu pārvarēt būs vieglāk, un jebkurā gadījumā, kad būsiet nonācis pie letes, tukšuma sajūta jau būs pagaisuši.
Tomēr domāju, ka galvenais neveiksmes iemesls šādos gadījumos ir tas, ka smēķētāji nav pietiekami nodevušies vēlmei atmest. Atcerieties — lai jums izdotos, būtiskas ir divas lietas. Noteiktība.
"Vai nav lieliski, ka man vairs nav jāsmēķē?" Jebkurā gadījumā, kāpēc lai jums būtu vajadzīgas cigaretes? Ja joprojām jūtat vajadzību turēt pie sevi cigaretes, es jums ieteiktu pārlasīt grāmatu. Tas nozīmē — kaut kas nav nostrādājis.
"Vai atradināšanās perioda laikā man vajadzētu izvairīties no stresa un sabiedriskām situācijām?" Mans padoms ir — jā, izvairieties no stresa. Nav iemesla pakļaut sevi pārmērīgam spiedienam. Sociālo situāciju gadījumā mans padoms ir pretējs. Nē, ejiet laukā un priecājieties tūlīt pat. Jums nav vajadzīgas cigaretes, ja pat vēl esat fiziski atkarīgs no nikotīna. Ejiet uz ballīti un līksmojiet par to, ka jums vairs nav jāsmēķē. Jūs ātri aptversiet jauko patiesību par to, ka dzīve ir daudz labāka bez cigaretes, — un tikai padomājiet, cik brīnišķīga tā būs, kad mazais monstrs līdz ar visu indi būs atstājis jūsu ķermeni.