Atklāsmes brīdis
Atklāsmes bridis parasti pienāk aptuveni trīs nedēļas pēc pārtraukšanas. Debesis šķiet košākas, un šajā brīdī pilnībā beidzas "smadzeņu skalošana", un tā vietā, lai iestāstītu sev, ka jums vairs nav jāsmēķē, jūs pēkšņi aptverat, ka pēdējā saite ir pārtrūkusi un jūs varat izbaudīt turpmāko dzīvi bez mazākās vajadzības smēķēt. Parasti tieši no šā brīža jūs sākat uzlūkot pārējos smēķētājus ar žēlumu.
Tie, kas lieto gribasspēka metodi, šo brīdi nepiedzīvo, jo, kaut arī viņi priecājas, ka ir bijušie smēķētāji, viņi dzīvo ar sajūtu, ka ir kaut ko upurējuši.
Jo vairāk bijāt smēķējis, jo brīnišķīgāks ir šis brīdis, un tas ilgs visu mūžu.
Domāju, ka man dzīvē ir ļoti veicies, un tajā bijis daudz lielisku brīžu, taču brīnišķīgākais bija šis atklāsmes brīdis. Atceroties citus nozīmīgus notikumus, kaut arī tie, nenoliedzami, bija laimīgi laiki, nespēju vēlreiz piedzīvot to pašu sajūtu. Vēl joprojām nespēju novaldīt prieku par to, ka man vairs nekad nebūs jāsmēķē. Ja tagad dažreiz jūtos nomākts un meklēju atbalstu, domāju par to, cik lieliski ir nebūt atkarīgam no tabakas. Puse no ļaudīm, kas sazinās ar mani pēc tam, kad ir atmetuši, saka to pašu, proti, ka tas bija lieliskākais notikums viņu dzīvē. Ak! Kāds prieks jūs gaida!
Ņemot vērā deviņpadsmit gadu atsauksmes gan par grāmatu, gan manām konsultācijām, esmu atklājis, ka vairumā gadījumu šis atklāsmes brīdis iestājas nevis pēc trim nedēļām, kā sacīju, bet gan jau pēc dažām dienām.
Manā gadījumā tas notika, pirms es nodzēsu savu pēdējo cigareti, un daudzreiz individuālajās konsultācijās, manas darbības iesākumā, smēķētāji pat pirms konsultācijas beigām teica: "Nesakiet ne vārda, Alen. Es redzu visu ļoti skaidri. Es zinu, ka man nekad vairs nebūs jāsmēķē." Grupu konsultācijās, nevienam atsevišķi neko nesakot, esmu iemācījies noteikt, kad iestājas šis brīdis. Lasot saņemtās vēstules, saprotu, ka tā bieži notiek arī ar grāmatu.
Ideālā gadījumā, ja sekojat visiem norādījumiem un pilnībā izprotat psiholoģiju, tam ar jums būtu jānotiek tūlīt.
Tagad savās konsultācijās saku smēķētājiem, ka fiziskā atradināšanās notiek piecu dienu laikā, bet, lai bijušais smēķētājs būtu pilnīgi brīvs, vajadzīgas aptuveni trīs nedēļas. No vienas puses, man nepatīk dot šādus norādījumus. Tie var izraisīt divas problēmas. Pirmkārt, es dodu mājienu, ka cilvēkiem būs jācieš periodā no piecām dienām līdz trim nedēļām. Otrkārt, bijušais smēķētājs tiecas domāt: "Ja varēšu izdzīvot piecas dienas vai trīs nedēļas, šā perioda beigās varu gaidīt patiesu pacēlumu." Tomēr viņi var piedzīvot piecas patīkamas dienas vai trīs patīkamas nedēļas, kam seko tās katastrofālās dienas, kas satriec kā smēķētājus, tā nesmēķētājus, kuru smēķēšanu izraisa citi viņu dzīves faktori. Tā nu mūsu bijušais smēķētājs gaida atklāsmes brīdi, taču tā vietā piedzīvo depresiju. Tas var sagraut viņa pašpaļāvību.
Tomēr, ja nedošu nekādus norādījumus, bijušais smēķētājs var pavadīt visu mūžu, negaidot neko. Man ir aizdomas, ka tieši tas notiek ar lielo vairumu smēķētāju, kas atmet, lietojot gribasspēka metodi.
Kādu laiku izjutu kārdinājumu pateikt, ka atklāsme iestāsies tūlīt. Bet, ja es tā darītu un tā tūlīt nenotiktu, bijušais smēķētājs zaudētu ticību un domātu, ka tas vispār nenotiks.
Man bieži jautā par šo piecu dienu un triju nedēļu nozīmi. Vai es šo laiku vienkārši izdomāju? Nē. Tie, protams, nav konkrēti dati, taču radušies deviņpadsmit gados gūto atsauksmju rezultātā. Smēķēšana pārstāj nodarbināt bijušā smēķētāja apziņu aptuveni piecas dienas pēc atmešanas. Vairums bijušo smēķētāju piedzīvo atklāsmes brīdi šajā laikā. Parasti notiek tā, ka esat nonācis vienā no tām stresa situācijām, kurās iepriekš nebūtu varējis iztikt bez cigaretes vai nebūtu spējis gadījumu bez tās izbaudīt. Jūs pēkšņi aptverat, ka ne tikai izbaudāt to vai tiekat ar to galā, bet jums pat nav ienākusi prātā doma par cigareti. No šā brīža ceļš ir gluds. Tad jūs zināt, ka esat brīvs.
No saviem iepriekšējiem mēģinājumiem un citu smēķētāju atsauksmēm esmu secinājis, ka, izmantojot gribasspēka metodi, aptuveni pēc trim nedēļām visnopietnākie atmešanas mēģinājumi cieš neveiksmi. Domāju, ka parasti pēc trim nedēļām jūs sajūtat, ka jums ir zudusi vēlēšanās smēķēt. Jums tas sev jāpierāda, un jūs aizsmēķējat cigareti. Tā garšo dīvaini. Jūs esat pierādījis, ka esat ticis no tā vaļā. Bet jūs esat arī piegādājis organismam svaigu nikotīnu, un tieši pēc tā tas trīs nedēļas ir alcis. Tiklīdz esat nodzēsis cigareti, nikotīns sāk atstāt ķermeni. Tagad klusa balstiņa saka: "Tu neesi atmetis. Tu gribi vēl vienu." Nākamo cigareti jūs tūlīt pat neaizdedzat, jo negribat atkal uzķerties. Jūs ļaujat paiet drošam laika periodam. Kad nākamo reizi sajūtat kārdinājumu, sakāt sev: "Bet es taču neuzķēros, tāpēc nenotiks nekas ļauns, ja izsmēķēšu vēl vienu." Jūs jau esat uz slidenās nogāzes, kas ved tikai lejup.