Secinājums
1997. gada 15. maijā Maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija (protokols Nr. 77) konstatēja, ka SIA Rēzeknes maiznieks ir pilnībā norēķinājies par saistībām saskaņā ar 1994. gada 7. jūnija pirkuma–pārdevuma līgumu.
Par Privatizācijas aģentūras iespējamām darbībām
Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" pārejas noteikumu 1. punkts paredz, ka līdz 1996. gada 18. aprīlim saskaņā ar likumu "Par maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju" izveidotās īpašuma privatizācijas komisijas darbojas tik ilgi līdz tiek likvidētas ar Zemkopības ministrijas rīkojumu un to privatizējami valsts īpašumu objekti tiek privatizēti vai nodoti Privatizācijas aģentūrai.
Likums "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" un likums "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" atzīti par spēku zaudējušiem ar 1997. gada 1. janvāri.
Ar kuru brīdi valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācija tiek uzskatīta par pabeigtu?
Likums "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" šo jautājumu nereglamentēja. Minētā likuma 2. pants noteica, ka ar maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju saistītajos jautājumos, kuri nav noregulēti šajā likumā, jāvadās pēc citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Jautājumu par privatizācijas pabeigšanas kārtību nosaka likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 30. panta 2. daļa, kas paredz, ka privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objektu privatizācijas noteikumiem un pirkuma līgumu. Privatizācijas aģentūras valde pieņem lēmumu par objekta privatizācijas pabeigšanu un paziņo par to valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotājam un attiecīgai pašvaldībai.
Kādas tiesības ir Privatizācijas aģentūrai gadījumā, ja Privatizācijas aģentūra, veicot privatizācijas procesa pārbaudi, konstatē, ka ir pieļauti likuma pārkāpumi?
Privatizācijas aģentūrai ir tiesības saskaņā ar likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" 53. pantu celt tiesā prasību atzīt sabiedrību par neesošu. Minētais pants paredz, ka šīs tiesības ir piešķirtas gadījumā, ja tiesiskas attiecības, uz kurām pamatojas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšana, ir apstrīdamas atbilstoši likuma prasībām, ja sabiedrība izveidota, veicot privatizāciju. Privatizācijas aģentūra var celt prasību 6 gadu laikā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas, ja sabiedrība izveidota, veicot privatizāciju.
Valsts firmas Rēzeknes maiznieks privatizācijas procesā ir pieļauti likuma pārkāpumi, vai Privatizācijas aģentūras tiesības celt tiesā prasību nav noilgušas?
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Lejas Ančupāni, kura tika pārdēvēta par SIA firmu Rēzeknes maiznieks, nodibināta 1994. gada 26. jūlijā, tātad Privatizācijas aģentūras tiesības nav noilgušas.
Vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību Lejas Ančupāni ir izveidota, veicot privatizāciju? Uz šo jautājumu nevar atbildēt viennozīmīgi. No vienas puses maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija 1994. gada 4. maijā (protokols Nr. 33) ir pieņēmusi lēmumu par valsts uzņēmuma Rēzeknes maiznieks privatizācijas pārtraukšanu pirms sabiedrības ar ierobežotu atbildību Lejas Ančupāni dibināšanas (reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1994. gada 26. jūnijā). No otras puses likums "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" un likums "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" neparedz, ka privatizācijas komisija var pieņemt lēmumu par privatizācijas procesa pārtraukšanu, tātad minētais lēmums būtu jāapstrīd. Taču pēc pirkuma līguma noslēgšanas spriest par iepriekšējiem privatizācijas komisijas likuma pārkāpumiem nav juridiskas nozīmes, jo šo pirkuma līgumu atcelt varēja tikai Civillikuma noteiktajā kārtībā. Šīs pārdevēja tiesības ir notecējušas, jo Civillikuma 1633. pants paredz, ka tiesība celt līguma atcēluma prasību noilgst, notekot sešiem mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas. Civillikuma 2046. pants paredz, ka tiesība prasīt līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ atkrīt, ja prasība nav celta viena gada laikā no līguma noslēgšanas.
Tātad, neskatoties uz to, ka privatizācijas procesā tika pieļauti likuma pārkāpumi, nav saskatāms pamats apstrīdēt tiesiskas attiecības, uz kurām pamatojas SIA Lejas Ančupāni dibināšana. Šo sabiedrību nodibināja Anna Borise ar pamatkapitālu LVL 100, sabiedrība tika reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Valsts firmu Rēzeknes maiznieks Anna Borise ieguldīja SIA Lejas Ančupāni 1994. gada 29. jūlijā, paaugstinot statūtu fondu un vienlaikus arī mainot SIA nosaukumu un pārdēvējot to par SIA firmu Rēzeknes maiznieks. Šīs izmaiņas tika reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1994. gada 29. jūlijā. 1994. gada 7. jūnijā noslēgtais pirkuma līgums neaizliedz pircējai Annai Borisei ieguldīt valsts firmu Rēzeknes maiznieks uzņēmējsabiedrībā.
Lemjot jautājumu par minēto tiesību izmantošanu Privatizācijas aģentūrai būtu jāņem vērā, ka pārkāpumus pieļāva pārdevēja — valsts centrālizpildvaras iestādē . Privatizācijas aģentūrai, kura ir valsts pilnvarnieks, šī iespējamā prasība ir arī jāpamato. Ja Privatizācijas aģen-tūra mēģinās pamatot to ar Zemkopības ministrijas maldību, tad saskaņā ar CL 1443. pantu šī maldība savā paša darījumā nav atvainojama. Nav saskatāms arī cits pamatojums Privatizācijas aģentūras tiesību izmantošanai.
Lemjot šo jautājumu Privatizācijas aģentūrai jāņem vērā arī tas, ka apstrīdams ir jautājums, vai valsts ir cietusi materiālus zaudējumus šajā sakarā, jo:
1) Šī uzņēmuma nosacīto cenu maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisija noteica pasaulē atzītas firmas Cooper&Lybrand izdarīto novērtējumu robežās;
2) Likums neparedzēja striktus noteikumus par LVL un sertifikātu attiecību maksājumos;
3) Likums neparedzēja, ka vienīgie izmantojamie maksāšanas līdzekļi, pārdodot valsts firmu Rēzeknes maiznieks, varēja būt tikai LVL;
4) Visus paredzētos maksājumus valsts firmas Rēzeknes maiznieks un tā tiesību pārņēmēji ir veikuši, par ko liecina maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizācijas komisijas 1997. gada 15. maija protokols Nr. 77.
Stipri apšaubāma būtu Privatizācijas aģentūras iesaistīšanās tiesas procesā, kura rezultātā tiktu konstatēts, ka valstij nav nodarīti nekādi materiāli zaudējumi valsts firmas Rēzeknes maiznieks pārdošanas rezultātā.
1998. gada 27. oktobrī
Valentīna Elksne"
9. pielikums
"Termiņā nav noticis neviens maksājums..."
"Atzinums
Rīgā, 1998. gada 4. janvārī
Par valsts firmas Baltmaiznieks 3. maizes rūpnīcas Rīgā, Mūkusalas ielā 51, privatizācijas procesa likumību
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Valsts kontroles privatizācijas procesa revīzijas departamenta 1998. gada 28. janvāra revīzijas uzdevumu Nr.5.1–2–26/98, valsts revidents G. Poišs veica revīziju par valsts firmas Baltmaiznieks 3. maizes rūpnīcas Rīgā, Mūkusalas ielā 51 privatizācijas procesa likumību.