Lai gan LR Uzņēmumu reģistrā iesniegtā LR Lauksaimniecības ministrijas Agrārās reformas pārvaldes priekšnieka vietnieces I. Mārtinsones parakstītajā dokumentā "Valsts uzņēmuma firmas Baltmaiznieks statūtu fonda sadales aprēķins, veicot uzņēmuma reorganizāciju" norādīts, ka no Baltmaiznieks nodalīta arī nepabeigtā celtniecība 3 752 tūkst LVR (Ls 18 760), un arī aktā, ar kuru Baltmaiznieks nodod mantu valsts uzņēmumam 3. maizes rūpnīca nodota nepabeigtā celtniecība (neuzrādītās iekārtas) Ls 1 980,10 vērtībā, tomēr privatizācijas komisija 1993. gada 6. augustā (protokols Nr. 1) nolemj, ka nepabeigtās celtniecības nav. Nepabeigtās celtniecības objektu novērtēšanas aktu nav parakstījuši privatizācijas komisijas locekļi, bet tikai komisijas priekšsēdētājs un iepriekšminētie SIA Invest–Rīga darbinieki (reorganizācija praktiski notika vienlaicīgi ar privatizācijas komisijas darbību un saskaņā ar privatizācijas komisijas lēmumiem). Nepabeigtā celtniecība Ls 1 980,10 vērtībā, kura netika uzrādīta privatizējamā valsts uzņēmuma 3. maizes rūpnīca novērtētās mantas sastāvā, tomēr nonākusi privatizētās AS "Rīgas maiznieks" mantas sastāvā bez izpirkšanas.
Privatizācijas komisija nolēma novērtēt apgrozāmos līdzekļus Ls 40 000 apmērā pēc stāvokļa uz 01.09.1993., šo summu iekļaujot privatizācijas objekta galīgajā nosacītajā cenā. Apgrozāmo līdzekļu apjomu virs Ls 40 000 nolēma nodot valsts firmai Baltmaiznieks vai pārdot reālajās tirgus cenās.
Privatizācijas komisija savā pirmajā sēdē nolēma apstiprināt arī korekcijas koeficientu, saskaņā ar SIA Invest–Rīga vērtējumu (SIA Invest–Rīga vērtējumā pielietojusi koeficientu 0,6156) un apstiprināt privatizējamā objekta nosacīto cenu Ls 190 000. Sēdē nolemts, ka privatizācijas procesa rezultātā izveidotās akciju sabiedrības pamatkapitāls būs Ls 190 000.
Privatizācijas komisijas rīcība, realizējot privatizācijas projektus Privatizācijas komisija nav rīkojusies atbilstoši 17.03.1992. likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām" 7. panta prasībām, kurš nosaka, ka privatizācijas komisijas patstāvīgi vada attiecīgo projektu privatizāciju saskaņā ar likumdošanas aktiem, kuri regulē tautsaimniecības objektu privatizācijas kārtību. Privatizācijas komisija nav ievērojusi 16.06.1992. likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" 8. panta prasības, kuras nosaka, ka īpašuma objekts (uzņēmums) privatizējams tikai atbilstoši apstiprinātajam privatizācijas projektam un saskaņā ar LR likumiem, LR Augstākās Padomes un valdības lēmumiem.
Valsts uzņēmumam 3. maizes rūpnīca noteiktā privatizācijas metode — pārveidošana statūtsabiedrībā. Ņemot vērā, ka pielietojot privatizācijas metodi "pārveidojot uzņēmējsabiedrībā" v/u 3. maizes rūpnīca tiek pārveidots par akciju sabiedrību, bet pārdošanas (privatizācijas) priekšmets — kapitāla daļas (akcijas) ir valsts īpašums un 07.07.1992. likuma "Par valsts un pašvaldības uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 18. pantā noteikts, ka kapitāla daļas pārdodamas atbilstoši apstiprinātajā privatizācijas projektā noteiktajam kapitāla sadalījumam, bet parakstīšanās uz kapitāla daļām (akcijām) tiek organizēta likumā noteiktajā kārtībā, tad privatizācijas komisijai bija jāpielieto kādu no tiesību normām, kas nosaka pārdošanu.
Privatizācijas komisija, vadot v/u 3. maizes rūpnīca privatizāciju, t. i., organizējot parakstīšanos uz akcijām (akciju pārdošanu), pircēja noteikšanai nav izmantojusi 16.06.1992. likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" 2. pantā noteiktās pārdošanas metodes. 2. pants nosaka, ka nevienu īpašuma objektu (uzņēmumu), kam piemērojams šis likums, nevar privatizēt citādi, kā tikai pēc vienas vai vairākām privatizācijas metodēm, četras no kurām nosaka pārdošanu:
— pārdodot atklātā izsolē ar pretendentu atlasi;
— pārdodot atklātā izsolē vai izsolē ar pretendentu atlasi tikai par sertifikātiem;
— pārdodot aizklātu piedāvājumu konkursā;
— pārdodot atklātā izsolē, izsolē ar pretendentu atlasi vai aizklātu piedāvājumu konkursā bez sertifikātu izmantošanas.
Neviena no metodēm neparedz tiesības valsts īpašuma (akciju) pircēju noteikt privatizācijas komisijai bez izsoles vai konkursa. Privatizācijas komisija pieļāvusi valsts kapitāla daļu (akciju) pārdošanu privatizācijas projektā minētajiem "iespējamajiem pircējiem" — SIA LIZE 70% un SIA LIZE dibinātājiem: SIA Ave Lat fiziskajām personām 12,5%, SIA Hanzas maiznīca 1,9% (SIA Hanzas maiznīca nav minēta arī privatizācijas projektā), neorganizējot izsoli vai piedāvājumu konkursu, kā tas noteikts iepriekšminētajā likumā par pārdošanu.
Neievērojot tiesību aktu normas, ir liegta iespēja privatizācijas projektā iesaistīties citiem privatizācijas pretendentiem (subjektiem).
Lai gan, kā iepriekš atzinumā minēts, pieļauti tiesību aktu normu pārkāpumi, tomēr 1993. gada 28. septembrī akcionāru pilnsapulcē tiek izveidotas likumā "Par akciju sabiedrībām" noteiktās privatizējamā uzņēmuma pārvaldes un kontroles institūcijas, kā arī apstiprināti akciju sabiedrības Rīgas maiznieks statūti, t. i., notiek valsts uzņēmuma 3. maizes rūpnīca pārveidošana par AS Rīgas maiznieks.
Norēķināšanās par akcijām
Privatizācijas komisija nav pildījusi LR MP lēmuma Nr. 183 (12.04.1993.) apstiprināto kārtību: Nav norādījusi bankas kontus un maksājumu kārtību par privatizējamo uzņēmumu 3. maizes rūpnīca. Nav rakstveidā paziņojusi valsts īpašumu privatizācijas fonda rīkotājam un pašvaldību privatizācijas fonda rīkotājam par līdzekļiem, kādi saskaņā ar apstiprināto privatizācijas projektu un privatizācijas komisijas protokoliem ieskaitāmi privatizācijas fondos.
AS Rīgas maiznieks 1994. gada 22. janvārī, pārskaitot valsts budžetā Ls 20 288 kā apgrozījuma nodokli, ir neatbilstoši tiesību aktu normām samazinājusi valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas fondos ieskaitāmo summu par Ls 20 288.
Sakarā ar likuma "Par apgrozījuma nodokli" skaidrojošajā daļā "lietotie termini" 1. punktā, izskaidrojot apgrozījuma nodokļa pielietojumu norādīts, ka par preci netiek uzskatīti vērtspapīri. Likuma 1. pants nosaka, ka ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts ir preču pakalpojumu un maksas darbu realizācijas apgrozījums, tātad, izpērkot akcijas, apgrozījuma nodoklis nebija aprēķināms un iepriekšminētā summa bija ieskaitāma valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu līdzekļos.
Privatizācijas projekta 2.8.4. punkts nosaka, ka gadījumi, kuros iespējama maksāšanas termiņu pagarināšana, nav paredzēti. Neskatoties uz to, izpērkot akcijas privatizācijas sertifikātos, samaksa privatizācijas projekta noteiktajā termiņā līdz 1995. gada jūlijam nebija izpildīta.
Lai gan ir notikusi pilnīga norēķināšanās par AS Rīgas maiznieks, tomēr pēc privatizācijas sertifikātu izraksta AS Latvijas krājbanka AS Rīgas maiznieks (konta numurs HV — 00000315643 — 0001 — 0003) redzams, ka līdz akciju izpirkšanas termiņam, kāds noteikts privatizācijas projektā, nav notikusi akciju izpirkšana par privatizācijas sertifikātiem — 760 akcijas Ls 30 400 nominālvērtībā, t. sk. nav izpirktas darbinieku parakstītās akcijas par Ls 6640 nominālvērtībā. Termiņā nav noticis neviens maksājums par SIA LIZE fizisko personu A. Masteiko, V. Jakovicka un N. Putāna parakstītajām, par sertifikātiem iegādātajām 594 akcijām Ls 23 760 nominālvērtībā. SIA LIZE fiziskās personas maksājumu ir veikušas tikai 1995. gada oktobrī.