– Viens no argumentiem, kuru mēdz piesaukt, attaisnojot Šķēles netiešo līdzdalību paša pakļautībā esošo uzņēmumu privatizācijā, ir tas, ka visi šie uzņēmumi strādā un labi attīstās. Vai Laima būtu nogrimusi, ja Ave Lat nebūtu privatizējis?
– Nē. Ave Lat tur, manuprāt, ir tikai ņēmis ārā. Cik es zinu, tad viņš to ieķīlāja.
Man piešķīra 12 latu pensiju, tas bija par manu ieguldījumu Laimas direktora amatā. Es rakstīju Šķēlem, lai piešķir man kā ilggadīgam direktoram Laimas akcijas, bet, protams, neko nesaņēmu. Pat atbildi nesaņēmu.
Viss šis, protams, ir tikai un vienīgi sirmā pensionāra — 2007. gada beigās Elmārs Gozītis nosvinēja 75. dzimšanas dienu — personiskais viedoklis. Taču ir jau vēl arī dokumenti — dīvainā kārtā vismaz daļa no gandrīz neskaitāmajiem bijušā Laimas direktora un darba kolektīva iesniegumiem un vēstulēm valdībai un Lauksaimniecības ministrijai no arhīviem nav pazuduši. Lūk, viena no pirmajām, vēl pirms "Godmaņa laiku" sākuma — 1990. gada 27. aprīlī Elmāra Gozīša parakstīta, Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam Vilnim Edvīnam Bresim adresēta vēstule:
"Fabrikas Laima darba kolektīva padome ar savu 1990. g. aprīļa lēmumu Nr. 20 izvēlējās no š. gada 1. jūlija akciju sabiedrības saimniekošanas formu. Šī saimniekošanas forma tika pielietota Laimā arī Latvijas neatkarības gados.
Uz šā gada 1. aprīli fabrikas pamat un apgrozības līdzekļu kopīgā summa sastāda 11 533 tūkstoši rubļu.
Ņemot vērā LPSR Saeimas 1940. gada 22. jūlija deklarāciju un to apstākli, ka Laimā no 1940. gada ne viena jauna ražošanas ēka nav uzcelta, tehnoloģisko iekārtu un citu pamatfondu, lielo nolietojuma procentu (60%), kā arī apstākli, ka fabrika visu pēckara periodu ir pārskaitījusi budžetā daudzkārt lielākas summas, nekā ir izdalīts tās attīstībai, fabrikas kolektīvs lūdz fabriku nodot, balstoties uz PSRS likumu par īpašumu: I daļa 3. p. (īpašuma tiesiskais objekts), 3. daļa — 10. p. (kolektīvais īpašums), 15. p. (akciju sabiedrību īpašums), fabrikas kolektīvam bez samaksas ar šā gada 1. jūliju.
Saņemtais īpašums tiks izmantots fabrikas darbinieku akciju sabiedrības Laima radīšanai."
Nepilnus piecus mēnešus vēlāk, 12. septembrī tapa jauna vēstule ar nosaukumu "Par fabrikas Laima nodošanu kolektīva īpašumā" — tā adresēta jau jaunajam Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim:
"Lai tālāk palielinātu pārtikas preču ražošanu, likvidētu tehnisko un ekonomisko atpalicību, nostiprinātu mūsu ekonomikas pamatus — ražošanas bāzi, fabrikas Laima administrācija un darba kolektīva padome lūdz Ministru padomi dot atļauju izpirkt no valsts darba kolektīvam fabriku, veicot tās privatizāciju un izveidojot kā tas bija līdz 1940. gada 22. jūlijam šokolādes un konfekšu ražojumu tirdzniecības — rūpniecības akciju sabiedrību Laima.
Akciju sabiedrība arī turpmāk apņemas godprātīgi pildīt valsts pasūtījumus pie nodrošinājuma ar izejvielām.
Ierosinām jaunizveidoto AS Laima izmantot kā bāzi turpmāko privatizācijas un jaunu saimniekošanas metožu, arī likumdošanas pilnveidošanai."
Tepat arhīvos atrodams arī jau plašāks dokuments — tā paša laikam jau tiešām panaivā Elmāra Gozīša parakstīti "ierosinājumi Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam [Arnim] Kalniņa kungam":
"I. Latvijas sabiedrība ļoti gaida no valdības radikālus soļus ekonomikas uzlabošanā. Viens no visuzskatāmākajiem rādītājiem ir veikalu plaukti.
Neskatoties uz fabrikas kolektīva darbu produkcijas apjoma un kvalitātes uzlabošanā, par nožēlu jākonstatē, ka veikalu tukšums, fabrikai nododot preci tirdzniecības organizācijām, katastrofāli palielinās.
Lai darītu visu iespējamo apgādes uzlabošanai ar pārtikas precēm, fabrika Laima, sākot ar š. g. septembri, pāriet uz trīs maiņu darbu.
Pēc mūsu domām, nav mērķtiecīgi papildus saražotu preci no decentralizēti sagādātām izejvielām atdot tirdzniecības organizācijām, jo tā neglābjami pazudīs šīs mafiozās organizācijas labirintos, un ierindas pircējs to nopirkt nevarēs. Tanī pašā laikā Laimas produkciju var nopirkt par spekulatīvām cenām pie pagrīdes darboņiem Rumbulā, Centrāltirgū, Pleskavā un citur līdz ar desmitkārtīgu uzcenojumu — lielos daudzumos.
Ierosinu radīt alternatīvu firmas tirdzniecības tīklu pie rūpniecības uzņēmumiem, firmas veikalu veidā, izslēdzot starpposmu — tirdzniecības organizācijas, pagaidām papildus saražotās produkcijas tiešai realizēšanai patērētājiem ar pakāpenisku turpmāku plānveidīgu fondu izdalīšanas samazināšanu tirdzniecības organizācijām.
Pēc mūsu domām, tas varētu būt visradikālākais pasākums samākslotā deficīta likvidēšanā kaut vai uz Laimas produkciju.
Laima šo ceļu jau ir uzsākusi un mēs savu produkciju tirgojam, neaizmirstot arī lauku prioritāti, Madonā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Kuldīgā, Rīgā.
Gatavojamies atvērt veikalu Talsos.
Savus ierosinājumus, ka katrā Rīgas rajonā nepieciešama vismaz viena mūsu firmas veikala filiāle, esam nosūtījuši [Andrejam] Inkuļa kungam, kā arī Centra rajona un Vidzemes priekšpilsētas rajona izpildkomiteju priekšsēdētājiem.
Lūdzu atbalstīt mūsu iniciatīvu un, ja iespējams, dot mums tiesības mūsu firmas veikalos regulēt arī pārdodamās produkcijas cenas, atkarībā no pieprasījuma, tā samazinot spekulantu ienākumus.
2. Fabrika Laima neatkarīgās Latvijas laikā bija akciju sabiedrība (sk. pielikumu). "Attīstītā" sociālisma celtniecības laikā novesta "līdz kliņķim".
No 1940. g. Laimā nav uzcelta ne viena jauna ražošanas ēka, tikai pa beidzamajiem 20 gadiem fabrika ir pārskaitījusi budžetā vairāk nekā 400 miljoni rubļu, atpakaļ saņemot centralizēto kapitālieguldījumu veidā tikai 9. Rentabilitāte 1988. gadā bija tikai 8%.
Lai izkļūtu no atpalicības, fabrikas kolektīvs ir nolēmis atkal pāriet, sākot ar 1991. gada 1. janvāri, uz akciju sabiedrības saimniekošanas formu.
Sakarā ar ieilgušo likumprojekta par valsts uzņēmuma decentralizāciju, izstrādāšanu, lūdzam Jūsu piekrišanu un palīdzību un Ministru padomes atļauju veikt Laimas decentralizāciju eksperimenta kārtā, nekavējoši izmantojot Laimu kā eksperimentālu bāzi, likumu par decentralizāciju un akciju sabiedrībām noslīpēšanā.
Atlikusī Laimas pamatlīdzekļu un apgrozības līdzekļu kopvērtība uz šo brīdi sastāda nepilnus 12 milj. rubļu."
Laimas vadība turklāt neaprobežojās ar vēstuļu rakstīšanu vien — Privatizācijas aģentūras materiālos atrodams pat sagatavots projekts "Līgumam par akciju sabiedrības Laima izveidošanu starp Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministriju un konditorejas fabriku Laima", kura pirmais punkts paredz: "Šis līgums noslēgts, lai likumā noteiktajā kārtībā apvienotu konditorejas fabrikas Laima darba kolektīva un valsts (pārstāvis — Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija) līdzekļus, kuri ir ieinteresēti akciju sabiedrības Laima nodibināšanā, augstas kvalitātes konditorejas izstrādājumu ražošanā un citu uzdevumu veikšanā, kas atbilst akciju sabiedrības mērķiem un uzdevumiem." Saskaņā ar šo dibināmās akciju sabiedrības akciju sadales plānu 8,7% (miljons rubļu) akciju bija paredzēti valstij, 17,4% (divi miljoni) — uzņēmuma darbiniekiem, bet 73,9% (8,5 miljoni) — uzņēmuma kolektīvam kā juridiskai personai. Statūtu fonds — 11,5 miljoni rubļu, plānotās dividendes par 1991. gadu valstij — 87—268 tūkstoši rubļu.