Un tas būs arī katram ar saucamo partiju konkurenci, un šī indivīda konflikts pašā partijā un virzība, teiksim, uz viņu, uz labklājību, pozīcijas piepildījumu. Tāpēc arī šī te amatprasme ir izlīdzsvarojoša, jo darba centralizācija var arī būt zināmā iedīglī, kas viņu izārda, ja. Un, ko es gribēju teikt, ka principā mēs jau nodrošinājām šo te sadarbības mērķi, ideju, mūsu pleca ideju patiesībā. Un te ir tas jautājums, kā risināt tās iekšējās kolīzijas, Robertam ieskaidrot, ka viņa interesēs ir, ilgstošākās interesēs ir, teiksim, sadarboties ar mums un palīdzēt mums...
Tā es domāju, ka arī jebkurai organizētai struktūrai vajadzīga kaut kāda materiālā bāze, jo skaidrs, ka man nav tīrā... un man nav tik daudz radinieku, tātad nu var nākt pie manis mājās un pieņemt tos cilvēkus, bet tas ir daudz sarežģītāk nekā, teiksim, aiziet un tikties uz kādu konkrētu vietu. Tātad ir šī te pults, kurā var jebkurā brīdī ierasties un sazvanīties.
Un otrs jautājums ir uzticības jautājums, un arī tas, kuru cilvēku izvēlas. Tas nav nemaz tik vienkārši. Jo katram savs kaut kāds kutelīguma vai jūtīguma slieksnis, kur viņš paļaujas uz vienu vai otru spriedumu, un nemaz tik vienkārši nevar rast šo te konstantu vienprātību, ja. Ņemot vērā Andra taktu un visu pārējo, tas, ka viņš it kā ar jautājumiem, bet neuzbāzīgi veicina to sistēmu, iespējams, viņš ir piemērotākā persona, kas var risināt šādas konversijas bez asām domstarpībām, cenšoties neapvainot indivīdus, jo tomēr katram ir tiesības uz savu viedokli un uz savas personas nepazemošanu.
Tur jāmeklē šī situācija, tas ir uzticības jautājums, nevar šī persona izšķirt strīdu, bet būtu tas mērķis... Veidot šeit kaut kādu piespiedu mehānismu un bez izpratnes, un vajadzības un kādā veidā, lai šī sistēma un ķēde... mēs varam redzēt, teiksim, tajā negatīvajā pieredzē, kāda mums ir izveidojusies.
Kluba biedri ir arī palikuši bez darba, ja, un cik grūti ir situācijā palīdzēt atrast... teiksim, šo te, nemaz nedomājot par to, ka viņiem nebūtu šī kvalifikācija vai spēja. Bet tai pašā laikā, kad saule spīd, tad neviens neredz jumtā caurumus. Ja sāk līt lietus, tad caurumus redz un steidz glābt ciet. Varbūt, ka tas ir labi, jo ir vajadzīgs lietus, lai mēs redzētu, kur jumtā ir caurumi. Kaut kādā veidā viņus aizlāpīt. Tāpēc arī es jau runāju par to mērķa definēšanu — ne jau tādā nozīmē, ka... Bet mērķa definēšana ir vajadzīga katram no mums, lai patiesībā mēs saprastu, kādā veidā mēs atrodamies ķēdē, un ka šī ķēde ir svarīgāka, prioritārā pār visām pārējām ķēdēm.
Dienas gaismu ieraudzījušās Quainton āža kājas no Menas salas.
Tad viņš ieraudzīja, ka maize ir pieprasīta...
Atskaites par podu lietas dokumentu iznīcināšanu.
Vēl 1993. gadā mūsu galvenais varonis nesmādēja arī mazumiņu.
Aigars Kalvītis, Gundars Bērziņš un Andris Šķēle pie Latvijas lauku labumiem 1996. gadā.
Pārņemot premjera portfeli un krēslu no Māra Gaiļa.
Pārņemot premjera portfeli un krēslu no Māra Gaiļa.
Apaukstējies, bet apņēmības pilns — Andris Šķēle 1995. gada decembrī, parādoties kā bezpartijiskais premjera amata kandidāts.
Mūsu grupa "apogeju sasniedza tad, kad mēs, pirmkārt, Ulmani kopīgiem spēkiem..."
1995. gada jūlijs — kādreizējo lauksaimniecības ministra vietas izpildītāju plašā sabiedrība sen piemirsusi, bet no jauna nav iepazinusi.
Andris Šķēle kopā ar vēl vienu saistībā ar domubiedru grupu bieži pieminētu personāžu — Andri Stari.
Saskaņā ar Andra Šķēles versiju tas esot bijis Ziedonis Čevers, kas viņam 1995. gadā piedāvājis kļūt par premjeru. Taču 2007. gada nogalē Ziedonis Čevers pēkšņi atminējās, ka patiesībā mūsu galvenais varonis, varētu teikt, ieradies un pieteicies pats.
Trīs cilvēki, kuru ceļi laika gaitā ir pamatīgi pašķīrušies — Jānis Naglis, Jurģis Liepnieks, Andris Šķēle 1996. gadā.
Atgriežoties pie saknēm — Andris Šķēle Jurģa Liepnieka pavadībā 1996. gada 4. maijā Saktas tirdziņā meklē ziedus nolikšanai pie Brīvības pieminekļa.
Pie viena galda ar nākamo pretinieku Jāni Ādamsonu un tās pašas politiskās elites pārstāvjiem, kuras liela daļa, Andra Šķēles vārdiem runājot, "manuprāt, ir slima un būtu jāpakļauj terapijai".
Vai varētu būt, ka pie viena galda ir gan glumais Roberts, gan stingrais Andris?
Nacionālās bibliotēkas būve — viena no neskaitāmajām tēmām, par kurām mūsu galvenā varoņa viedoklis, maigi izsakoties, īsā laikā ir ļoti būtiski mainījies.
Andra Šķēles iekārtotās pirmās tēva mājas.
Atšķirībā no jaunā mitekļa šīs vēl bija reģistrētas uz viņa vārda.
Pirmoreiz atvadoties no Ministru prezidenta posteņa.
Nez, vai jau tad plānojot "atgriezties, lai strādātu".
Tādi nu izskatījās slavenie podi, kad Andrim Šķēlem 1998. gadā šķita prātīgāk tos parādīt plašākai publikai
Andris Šķēle un Ēriks Masteiko pie viena galda. Lai gan bijis brīdis, kad abi privatizācijas veterāni sarunājušies tikai caur advokātiem.
Ar advokātu Andri Grūtupu mūsu galveno varoni vienojot "diezgan precīzas draugu attiecības".
Panākot mitoloģizēto vienošanos par biznesa vides sakārtošanu, Andra Šķēles un Aivara Lemberga savstarpējā nepatika pēkšņi pagaisa.
Kārtējo reizi aizejot — šoreiz atsakoties no Saeimas deputāta mandāta.
Andra Šķēles radošajā biogrāfijā ir arī kurmju apkarošanas padomu grāmatiņa.
Viena no Andra Šķēles jauno laiku ēnām — digitalizācijas afēra.
Mūsu galvenais varonis — ar pirmo un otro dzīvesbiedri dažādās dzīves situācijās.
Tostarp — arī aizrautīgi mūkot no uzstājīgiem paparaci.
Jo šeit runa ir par savstarpēju atbalstu, ja, un palīdzību. Līdz ar to mums ir aiz muguras cilvēks, un mums nevar uzbrukt no mugurpuses un iegāzt pa galvu. Tāpēc mums jāveido šī pārliecība, ka tā ķēde tādā veidā darbojas. Ja šīs pārliecības nav, mēs izvēlamies spēcīgāku struktūru, un viņai dodam priekšroku. Tāpēc jau arī — es nezinu, kādā veidā to visu var formalizēt, bet viņa jau tāpat ir, teiksim, labprātīga."