Un, ja jau mēs esam kopā, — ko mēs varam darīt, ko mēs spraužam sev par mērķi, uz kurieni mēs ejam. Un, ja mēs zinām mērķi, tad mums ir arī iespējas izvēlēties līdzekļus, lai sasniegtu. Un tāpēc arī, zinot, ka katrs droši vien ir pārdomājis to, kādā veidā darboties, kādā veidā viņš grib sasniegt to mērķi, kurš mums būtu jānoformulē, tad varētu parunāt par to, kādā veidā šim mērķim tuvoties...
Ar vārdu sakot, ko es gribēju pateikt. Nav gari jāizklāsta kādas teorijas, vienkārši jāpasaka savs vēlējums — un ko katrs konkrēti varētu pie vēlējuma rezultātā darīt. Līdz ar to tas būtu īsi, ne garāk par divām minūtēm...
– Edmund, tagad tu. Nekādas rezolūcijas netiks pieņemtas, šeit patiesībā darbojas konferences princips, kā mēs zinām, ja, un tad, ja ir visiem pieņemams, tad arī ir pieņemams, līdz ar to arī nekādas redakcijas komisijas nebūs.
– Oļeg, man ir cits priekšlikums. Mērķus mēs visi labi zinām, es domāju, ka uzstādījums tāds, ka pašreizējais stāvoklis gan iekšēji grupā, gan kopumā ir vairāk nekā riebīgs gan subjektīvu, gan objektīvu apstākļu dēļ. Vajag visiem izteikties, ko tad mēs tālāk darīsim... Ko mēs darīsim?... Ko mēs ar telefoniem apmainīsimies? Te jānoskaidro...
– Es lieku priekšā — Šķēles kungs lai uzstājas ar programmatisku runu, ja. Mūs interesē, pirmkārt, parlamentārā darbība, legālā, ja. Mēs tomēr visi pārstāvam te to ārpusparlamenta darbību, bet, lai mēs dzirdētu, kā tad mums ārpus parlamenta darboties, mums jānoklausās, kāda situācija, kādas prognozes un cik ilgā laikā mūs apsitīs vai neapsitīs, kas notiks... Jo Pēteris teica, ka izskatās tā, ka visi uz bērēm sabraukuši. Tad kādu dzīvību Šķēle iedod, lai nav tā kā uz bērēm...
– Šķēles kungs, lūdzu, skarbi, kā jūs runājat...
– Ko jūs domājat, ko vajadzētu šodien apspriest... Es domāju, ka mums vajadzētu būt paškritiskiem kopumā pret sevi, varbūt kāds ilgāks laika periods, divi gadi gandrīz mums ir pietiekami neefektīvi bijuši, varbūt savstarpējā palīdzība, ko mēs esam varējuši pietiekami labi palīdzēt. Un es domāju, ka tas ir viens no jautājumiem, kuru vajadzētu šodien risināt — pacelt darba efektivitāti, lai nebūtu tā, ka mēs tikai satiekamies un tad viens otram interesējošus jautājumus risinām pēc būtības, vai arī netiek saņemta skaidra atbilde — kad nevar palīdzēt vai nevēlas. Man tas šķiet svarīgi, vēl jo vairāk tai laikā, kas nebūt nav vieglākais...
Tas vienmēr ir bijis tas labākais un stiprākais, kad nav bijis autoritāra režīma, kaut kādas autoritāras kārtības, bet tai pašā laikā galīgi nekāda neesamība lēnām mūs noved pie anarhijas. Pārlieku liela demokrātija arī ved pie sabrukuma.
Ko es domāju par tiem cilvēkiem, kas darbojas vai palīdz darboties saistībā ar pašreiz lielāko partiju — Tautas partiju. Ir skaidri redzams, ka, pēc mana vērtējuma, būs varbūt tomēr pietiekami ilgs laiks jāpavada opozīcijā. Es to vērtēju varbūt arī labi, domājot no ilgtermiņa investīciju viedokļa, tāpēc ka parādīsies cilvēki, kuri var turēt, kuri nevar turēt. Kuri nevar turēt, labāk lai viņi ātrāk parādās un aiziet.
Milzīgs darbs un milzīgs laiks šobrīd tiek ieguldīts, strādājot ar cilvēkiem ārpus Rīgas, pa nodaļām, lai nostiprinātu reāli organizāciju. Jāsaka, atmosfēra kopumā, man šķiet, neskatoties uz milzīgo pretdarbību, kas darba gaitā, protams, vienam otram var izraisīt izmisumu — cik ilgi tas var turpināties! — man šķiet kopumā laba tādā ziņā, ka frakcija ir ļoti laba un vienota. Un cilvēki, kas nekad nav bijuši politikā un publiski aktīvi, saliedējas, un ir darbīgāki.
Es domāju, parādās arī tas, ka šobrīd, teiksim, pretējās nometnes cilvēki jau sāk to novērtēt. Reāli sāk to novērtēt, un daži nesavaldīgākie jau skaidri apjūk. Kad gāja budžeta grozījumi, jaunais finansu ministrs kā sadedzis skraidīja, izdrukas ķēra un nevarēja saprast, kā tas var būt. Koalīcija ir vienošanās, bet visu laiku nenotiek kaut kā otrādi, šķērsām, nevarēja saprast, kas tur notiek. Tā ka ir skaidrs, ka mums ir iespēja pārliecināt cilvēkus.
ļoti labi būtu, ja mēs zinātu, ja tas kādam nav saistīts ar kaut kādām citām lietām un viņš mums nevar palīdzēt, — es gribētu zināt, kuri ir tie cilvēki, ar kuriem no šī esošā loka mums kontaktēties. Mēs netaisāmies tur ar visiem plēsties. Un ir skaidrs, teiksim, vērtējot ļoti objektīvi, Latvijas ceļš izturas ļoti objektīvi, visgodīgāk no savas pozīcijas, viņiem ir liela pieredze, viņi ir spēcīgi cilvēki, viņiem ir iespējas piesaistīt mazāku partiju, un faktiski viņi nav no sava viedokļa nav pašlaik, no partejiskā viedokļa neko noderīgu darījuši.
Tas, ka mums nākotnē var būt, ka tur ar kādiem citiem mums jādomā, kā mēs risināsim šīs lietas, tad no partejiskā viedokļa viņi izturas pilnīgi korekti. Visnekorektāk, man šķiet, uzvedas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, un izskatās, ka tie ir arī visvairāk pērkamie un visvieglāk pērkamie. Jautājums ir tikai par cenu. Izskatās, ka arī pagājušās Saeimas laikā budžeta balsojumā Dobeli Juri varēja par konjaka glāzi dabūt. Es pats esmu maksājis. Un Juris teica — izmaksā man 50 gramus... Un tagad neizskatās, ka labklājība valstī aug. Jārēķinās ar to, ka dabīgi Tēvzeme un Brīvība būs tas politiskais partneris, kuru mēs visvairāk mēģināsim pārpirkt...
Acīmredzot problēmas ir arī rajonu struktūrās, un, kas attiecas par sociāldemokrātiem un Tautas saskaņas partiju, viņiem pašiem gāja milzīgas problēmas. Tā neslēpti sociāldemokrātiem iekšēji jau notiek cīņa par varu, iespējams, ka kaut kādā pietiekami īsā laikā gan Bojārs, gan Ādamsons tiks parūpēti no vadības ārā, jo viņi saprot, ka tie neder. Vajadzētu būt citiem sociāldemokrātiem. Bet tie, kas nav tajā lapā... Bet tas nekas, galvenais, lai ir svaigas asinis, un, un... vienīgais, kas man, tas ir ceļš, un viņi mēģina, protams, sociāldemokrātus piesaistīt, jo viņi, no tāda ilgtermiņa viedokļa raugoties, grib to saukt par sociāldemokrāta cilvēcīgu seju. Viņi rada tādu iespaidu, ka tomēr ir jāstrādā, var strādāt, nu, protams, tur daži ir normāli un labi cilvēki.
Bet jāatzīst, ka... tik traki, es domāju, ja būtu jāiztur kaut kāds pamatskolas tests vai kaut kas tamlīdzīgs, viņi nav spējīgi aizpildīt, tur ir patiešām cilvēki — nu apbrīnojami, apbrīnojami. Tautas saskaņas partija — tie ir ļoti pragmatiski cilvēki, no četrām brigādēm viņi sastāv, savādāk viņi nesaucās Tautas saskaņas partija, Par cilvēka tiesībām vai kaut kā tamlīdzīgi, tie ir pragmatiski cilvēki, deputāts arī ir cilvēks, bet tikai, ja maksā, tad ir jāstrādā, tā ka tur izskatās, ka tie pēc būtības nebūs problēma, vienkārši. Ja ar viņiem varēs sarunāt kā nosacīti opozīciju, bet ar viņiem varēs sarunāt, ka — kas un cik, kādā veidā to risināt.
Es domāju, ka vistīrākais ir tas, kas atkal atkārtojas, ko es pats biju piedzīvojis deviņdesmit piektajā gadā, kad bija Gailis Ministru prezidents, — kad cilvēki netiek no tādiem padomju laiku niķiem vaļā. Kaut kādi personīgi naidi un personīgās vajāšanas kāres. Toreiz, deviņdesmit piektajā gadā bija kaut kādas visādas operatīvās lietas un visādas sekošanas, un viss pārējais. Un tas ir tas sliktākais, par ko es vēlāk arī kritizēju Latvijas ceļu un individuāli cilvēkiem teicu — mēs tādas lietas negribam ierādīt un atkārtot, un mēs nekad tādas lietas neesam darījuši, jo mēs uzskatām, ka tas ir zemākais, cik var krist cilvēks.
Tur ir kaut kāds paradokss. It kā ļoti intelektuāla partija, bet rīkojas ar visniecīgākajām metodēm, kādas ir pieejamas. Un izrādās, ka viņi atkal ir iekrituši tai pašā savā iepriekšējā pozīcijā, ka tie gājieni jau ir diezgan cūcīgi. Tie ir skāruši daudzus cilvēkus, es par sevi nerunāju. Šobrīd, protams, jāsaprot, ka mums klāt neesošais Jānis Naglis pilnīgi pareizi izteicās publiski, ka šo valdību sastādīja divi cilvēki — Lembergs un Kargins, un, sākot no jūlija... Tie divi sastādīja, bet tai pašā laikā es saprotu, ka sāk strādāt kaut kāda pašdrošināšanās tai pašā Latvijas ceļā, jo šodien Latvijas ceļa valde ir pieņēmusi lēmumu Nagli nenoņemt un atjaunot iepriekšējo direktoru. Ja tiks izpildīts, tas nozīmē, ka Lemberga kungam atkal ir problēmas kaut kādā ziņā, jo cik var investēt projektā par Nagļa noņemšanu — astoņas reizes ņemt nost, Naglim ir vienpadsmitais ministrs viņa laikā, kopš viņš ir aģentūras vadītājs, viņš jau premjerministru vārdus nevarēs atcerēties, tikai atcerēties pēc sejas, ka tas ir bijis ministrs. Tas nozīmē, ka Latvijas ceļā sāk strādāt iekšējā aizsardzība. Cik var ilgi padoties. Cik var ilgi padoties. Gan jau ir kādas sakarības, kuras viņi gribētu pildīt, bet nu nebūs tik viegli.