Bet principā jāpārdomā gan partijā, gan grupā, savādāk nekas nesanāks. Runājot par Robertu, nu, piedodiet, veči, par Robertu runājot, sekojoši: Andri, nākošajā nedēļā, kad tu vairs nebiji premjers, viņš mums uzkakāja uz galvas pirmajā publikācijā, ka viņam neviens neprasīja. Tu ļoti labi to atceries... Glums cilvēks diemžēl, pie mums vienmēr ir, ko mēs par viņu vairāk runājam? Ko mēs vēl no viņa prasām? Es ar viņu esmu ticies Finansu ministrijā vairākas reizes, tas ir izspļautais tēvzemietis, bez kaut kādām citām idejām. Es ar viņu esmu runājis tikai par valstiskām idejām, tikai par valstiskām un ne jau par prezidenta pils remontu, ticiet man, lai tas nākošais prezidents remontē to savu pili... (Tev par spirtu vajadzēja runāt...) Nu, acīmredzot, Ivar, nepareizi vai ne. Jeb arī, kad mēs ar Ivaru tikāmies, bija pāris nopietni, svarīgi valstiski jautājumi. Es pat nezinu, kur mēs viņus tālāk varētu virzīt. Grupā apspriest? It kā nav pieņemts, tagad partija nodarbojas ar savām lietām. Tā ka, kungi, mums vajadzētu formulēt uzdevumus un mērķus, un tiešām mazliet stingrāk. Un visatļautību un demokrātiju, tāda varētu būt, bet tikai ar nosacījumu: nu nevar izpildīt — neņem, var izpildīt — ņemiet. Nu tas tā īsumā.
Jā, es vēl nepabeidzu vienu lietu. Tomēr ieklausīties dažos padomos. Mūsu datorcilvēki, kuri šeit neatrodas, uzvārdus es nesaukšu, es esmu pieradis visu rakstīt uz papīra, bet jūs jau paši zināt, un šie cilvēki, es nerunāju par vienu, kurš aizbrauca šodien komandējumā, bet ir arī vēl citi nopietni cilvēki, kas mūs atbalsta, kurus grib nomainīt, ar kuriem es esmu ticies un daudz runājis, kuriem bija daudz konstruktīvu priekšlikumu gan par grupu, gan par partiju, un praktiski viņi netika ņemti vērā. Varbūt tagad mēs varētu viņus apkopot! Bez uzvārdiem. Partija ir partija. Mums kaut kā jāskatās. Te ir partija, ja mums ir divas lietas, ja mēs koncentrējamies ap partiju, tad ap partiju... (Bet to var savienot...) Tad pasaki, kādā veidā? Tad Tautas partija pāriet blakus zālē, un, es atvainojos, es tagad bišķiņ vulgarizēju, bet katrā ziņā es domāju, ka to visu var savienot. Vajag savienot. Un to, ka mūs mēģina pašlaik izķert pa vienam, nu ticiet man, nu ticiet man. Par Andri, tas ir viens signāls, un tādi vēl ir par daudziem no jums visiem. Un par mani... Nu par tevi arī pietiekami daudz. Ja nav, tad izdomās, var būt droši, izdomās. Ja viens var izdomāt atentātu, tad otrs var izdomāt nezin ko.
– Man varbūt vieglāk runāt. Kādreiz kļūdas pēc vienas partijas biedri, kaut gan man te cenšas pierakstīt, ka es esmu Šķēles partijas biedrs, un tas ir no tā laika, kad tika radīts zināms mīts par mūsu brālības visu varenību, spēcīgumu. Es tikai gribētu atgādināt, ka šī te sapulcējusies brālība, brālības mērķi kādi bija. Es domāju, ka tos visus var kaut kādā zināmā mērā arī sakārtot un saistīt it kā augstākām interesēm. Kā šodien te izskanēja, tās augstākās intereses arī tika formulētas mūsu tādā nelielā dokumentā. Ko es gribu pateikt. Es daudzkārt piekrītu tam, ko teica Ivars un arī Andris, un varbūt tāds konkrēts priekšlikums, tik tiešām demokrātija nav visatļautība un es ierosinu, pilnīgi piekrītu Grūtupa idejai, ka ir varbūt jānostiprina šīs brālības vadība, ar diktatoriska tipa cilvēku, kāds ir Aizezers, un inteliģento Oļegu. Pirmais ierosinājums. Otrais ir, ko es gribētu akcentēt, varbūt mums būtu vieglāk strādāt varbūtās brālībai un arī partijai, te divi runātāji pirms manis drusku jau kritizēja partiju. Ka partija tomēr būtu izvēlējusies citādu aģitācijas un propagandas ceļu, nekā tas bija. Es domāju, ka būtu daudz vairāk domubiedru, daudz vieglāk būtu bijis strādāt. Treškārt. Es domāju, ka arī varbūtās mums pašiem jādara viss iespējamais, es saprotu, ka to ir grūti pārkāpt, it sevišķi vienam otram brālības biedram, vienam otram partijas biedram, bet tomēr mēs paši tālāk nekurinātu šīs kaislības — tranzīts un ražotāji. Jeb lauksaimniecības pārstrādātāji. Katrā gadījumā es varu...
– Pagājušajā nedēļā viņi tikās, mūsu brālības kluba biedri... pateiktu to, kādi mums ir materiāli un kādi cilvēki iet pa šiem draudiem, es domāju, ka viņš saprata, un raidījums svētdienas televīzijā ir tam zināms pierādījums. Es arī negribētu simtprocentīgi piekrist Andrim, tā ir tikai viena no versijām, ko strādā spēku struktūras un pārbauda, bet es domāju, vai šis pats arī nav tas gadījums, kad, zinādami konflikta situāciju, es tā maigi izsakos, šeit darbojas arī, nu, zināmi trešie spēki. Es negribu saistīt to, kā teica tur ģenerālis, kurš arī iekrita, uzreiz tika pieskaitīts citam grupējumam un citai partijai, vai ne, ka kaut kādi no Krievijas pieteikuši daudz mūsu mazajā valstī nelabvēļu, kas cenšas izmantot šo zināmā mērā arī situāciju, ko paši mēs esam radījuši kaut kur, jeb arī attīstījuši tālāk. Es domāju, ka mans viedoklis tāds ir, ka mums tomēr jāturpina šī brālības ideja, un labāk ir pārbaudīti draugi nekā jauni, kaut gan es neizslēdzu, mēs tieši pirms gada šajā pašā zālē runājām par jaunās paaudzes piesaistīšanu, tieši jaunās, kas nāk varbūt no mūsu pašu ģimenēm, toreiz es te arī atbalstīju šo ideju, un es tomēr aicinātu mūs nesteigties ar tādiem pārsteidzīgiem secinājumiem, mūsu pašu darbība to ir pierādījusi, ka it kā nepārbaudītas informācijas dēļ mēs no viena otra grupas biedra jeb brālības biedra diezgan nežēlīgi atsakāmies, pēc tam esam spiesti atzīt savas kļūdas. Un tajā pašā laikā diezgan uzmanīgi mums ir jāizvērtē arī cilvēki, kurus mēs ņemam šajā lokā, ja vēl ņemsim klāt no jauna. Arī ir bijušas kļūdas, par kurām tagad arī mūs vienu otru reizi sāpīgi sit. Bet, ja kas, esmu ar mieru būt par šķīrējtiesnesi, pensijā aizies...
– Katrā gadījumā es gribu pateikt arī to, ka man ir zināmas problēmas. Es esmu pateicīgs mūsu grupas, brālības biedriem, kuri strādā, zināmā mērā arī risina, tajā pašā laikā es varu atklāti pateikt, ja, protams, tā nav spēle, kaut gan es arī neizslēdzu, ka tā ir spēle zināma, arī Latvijas ceļš pagaidām atbalsta premjera personā, ir tādi, kaut gan mēs pārliecinājāmies nedēļu pirms vēlēšanām, pāris dienas, kāda bija situācija, kā mūs mēģināja, kādā veidā un kas no tā sanāca, zināmu kompromisu ar kaut kur, grūti pateikt. Es ceru, ka izturēsim. Vienīgais varu, attiecībās, man negribētos par to runāt, es saprotu Roberta problēmas ar Sončiku, tur ir grūti kaut ko pārmest. Bet tajā pašā laikā, kad mūsu grupai, mūsu brālībai un mūsu partijai cits pieņemams Ministru kabinetā, Andrejs Krastiņš, tad arī Roberts bija viens no tiem, kas strikti iestājās pret Andreju. Jā, tajā naktī tik tiešām izdevās sasist divus ļoti nevēlamus kandidātus, tāpēc arī pašlaik ir tāda situācija.
– Jā, Roberts, man arī personīgi teica, ka viņš ir pret Andreju Krastiņu. Motivācija nebija saprotama.
– Nu motivācija tur — gan ar Latvijas ceļu draudzējas, gan ar Šķēles partiju draudzējas, un arī nepilda partijas striktos uzdevumus. Pirmām kārtām, nav atjaunots ģenerālis, otrām kārtām, nav robežbūvēm noraidīts, un vairāki apsūdzības punkti...
– Kungi, tātad mēs taisām nelielu kopsavilkumu, par šī vakara sarunām. Tātad, kā es jau teicu, mēs patiesībā zināmā mērā esam izanalizējuši savas darbības principus un veidus, neapšaubāmi, te no vairākiem izskanēja šī ideja par divu līniju — par inteliģences un spēku pozīcijas salikšanu starp mums vadībā, ja, tātad es nedzirdēju, ka kāds pret to arī iebilstu, principā acīmredzot klubs to visu akceptē, atbalstīja. Jeb kāds ir pret šādu priekšlikumu?...